sēta, s. lietv.
1. Vertikāls veidojums no dēļiem, kārtīm, stiepļu pinuma u. tml. kā norobežošanai, aizsargāšanai.
Dēļu sēta. Pīta zedeņu sēta. Stiepļu tīkla sēta. Uzcelt sētu ap māju.
Sētai jābūt izturīgai, drošai un dekoratīvai.
2. Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
Bērni sētā spēlēja paslēpes. Sētā uz soliņa sēž vairāki pensionāri.
Mūsu sētā izveidotas puķudobes, bērnu spēļu laukums un liela autostāvvieta.
Sētas māja – māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
Sētas durvis – durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
3. Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
Lauku sēta ar sešām ēkām.
Lauku sētā labi iederas pazīstamas puķes kā flokši, peonijas, miķelīši, margrietiņas. 19. gs. otrajā pusē vairumam sētu bija tikai 5 līdz 10 ha zemes.
Tēva sēta poēt. – dzimtā māja.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/mlvv/]
sēta, -as, s.
1. Vertikāls veidojums, parasti no dēļiem, kārtīm, stieplēm (kā) norobežošanai, arī aizsargāšanai.
Kāršu sēta. Redeļu sēta. Režģa sēta. Mūra sēta. Pīta sēta. Augsta sēta. Sētas latas. Uzcelt sētu. Pārlēkt pār sētu.
.. ceļa gravā pret ābeļdārza sētu uzkāpa balts dūmu mutulis .. Upīts 4, 142.
Kad sniegainā sala dienā eju pār pagalmu, sētas staba galā gurdi nolaižas sarkanrīklīte. Caune 3, 65.
Līze apskatīja Upesriju sētsvidu. Gadiem neslaucīts .. Bļodu lauskas bija sasviestas .. gar sētu. Uz zediņiem uzkārti pieci piena spainīši .. Sakse 2, 37.
pārn. Skumju vilks uzklupa.., riebīgi kaukdams, par spīti stingrajai mietu sētai, ko uzbūvējušas zināšanas un labas domas, .. intelekts. Mauliņš 3, 19.
// Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē.
Dažs enkurs bija slīdējis, sētas linums šur un tur kļuvis vaļīgs, bet krātiņa mute sašķobījusies. Lācis 11, 182.
2. Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu. Pagalms.
Sētas māja – māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
Sētas durvis – durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
Sētas puse – celtnes aizmugure.
Sētas suns – suns, ko izmanto galvenokārt mājas sargāšanai un kas parasti nepieder pie noteiktas šķirnes.
Iebraucamā sēta neakt. – iebraucamā vieta.
No sētas varēja redzēt pāri pakalnam tuvo baznīcas torni, muižas riju, kaimiņu mājas un apkārtējos mežus. Birznieks-Upītis 6, 13.
Pa maziem vārtiņiem Vīksna nokļuva nelielā pagalmā. Sētas vidū auga veca liepa.. Lubējs 1, 112.
Kaut arī Lācis .. bija tikai parasts sētas suns, arī augumā ne visai padevies, Alise kopā ar viņu tomēr jutās drošāka. Gulbis 4, 11.
Tikko iebraucām pilsētā, zirgus novietojām iebraucamā sētā .. Birznieks-Upītis I, 352.
3. Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas. Lauku sēta.
Lauku sētu kopa – apdzīvota vieta (laukos) – lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Tēva sēta poēt. – dzimtā māja.
Viena no lielākajām celtnēm zemnieku sētā bija rija. Latviešu etnogrāfija 134.
Ciemojoties Raunā, prātā nāk senā tautasdziesma par skaisto brāļa sētu, jo te daudzas rūpīgi koptas .. sētas kopā veido visa ciema skaistumu .. Lauku Dzīve 83, 9, 20.
Nedzirdēja ne suņa rejas, ne gaiļa dziesmu, ne vistu kladzināšanu, kas parasti jau notālēm apsveic gājēju, kad viņš tuvojas lauku sētai. Kaijaks 3, 95.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Vietvārdi – Sēta, māju nosaukums Dubnas pagastā; Jāņu sēta, māju nosaukums Ūdrīšu pagastā; Lejas sēta, māju nosaukums Riebiņu pagastā; Sētas iela, iela Rīgā un Brocēnos; Jaunsētas, māju nosaukums Sēlpils pagastā; Jāņsētas, māju nosaukums Kazdangas pagastā; Kalnsētas, māju nosaukums Gudenieku pagastā; Krogasēta, māju nosaukums Vaboles pagastā; Lejsētas, māju nosaukums, Zantes pagastā.
Ergonīmi – Sēta, zemnieku saimniecība Jaungulbenes pagastā; Sēta, zemnieku saimniecība Pureņu pagastā; Jāzepa sēta, zemnieku saimniecība Ozolmuižas pagastā; Amata sēta, amatniecības atbalsta centrs Liepājā; Diļļu sēta, SIA Stalbes pagastā; Krievu sēta, SIA Olainē; Senā suitu sēta, biedrība Ēdoles pagastā; Karšu izdevniecība Jāņa sēta, SIA Rīgā; Rupaiņa sēta, biedrība Lendžu pagastā.
sēta, atvasināts no ide. *sēt(i) – ‘siet’, no šās saknes formas *sei- latviešu siet. Senatnē valodā saistījās jēdzieni ‘siet’ un ‘pīt’, un sēta ir pītais objekts, sal.: „Bij man vienas rozes dēļ Tādu augstu sētu pīt?” (LD 15830,2). Vārdā sēta laikam nekatras kārtas daudzskaitļa forma (pīts daudzu kāršu un zaru kopums), kas pēc nekatras kārtas izzušanas pieskaņota sieviešu dzimtei.
No nozīmes ‘žogs’ vārds sēta attiecināms uz iežogotu platību: sēta ‘pagalms’. Vārds sēta pēc tam attiecināms uz lauku mājām, vispirms ar iežogotu kompleksu – ēkām ar pagalmu, arī dārzu.
[Sagatavots pēc: Karulis 1992 II: 175]
