sēkla, -as, s.
1. Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks. Arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus.
Puķu sēklas. Sēklas fonds. Sēklu kalte. Sēklu kodināšana. Sēklas dīgtspēja. Tīrīt sēklas. Šķirot sēklas.
Linu sēklas – linsēklas.
Sēklas lauks – lauks, kurā kultūraugus audzē sēklu iegūšanai.
„Kāpēc tur nav [auga]?” Jānītis jautā brīnīdamies. – „Nevar īsti zināt,” tēvocis paskaidro, „varbūt sēkla nav dīgusi..” Birznieks-Upītis 6, 400.
Vairumam pļavu augu vasaras otrajā pusē jau sāk nogatavoties sēklas .. Dabas kalendārs 80, 78.
Kaņepju sēklas ir pelēki brūni riekstiņi ar kodolu, kas bagāts ar vērtīgām uzturvielām. Lauku Dzīve 79, 2, 28.
pārn. .. mācītājs runāja labi, viņš sēja mierinājuma sēklu kareivju sirdīs. Tāds ir viņa pienākums. Jansons 6, 160.
// ģen.: sēklas, adj. nozīmē Tāds, kas ir paredzēts, izmantojams sējai, augu pavairošanai.
Sēklas kartupeļi.
Sēklas materiāls – sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augļi, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml., ar ko pavairo augus.
Sēklas graudi patiešām ir labi. Dzelteni un veselīgi. Avotiņa 7, 32.
2. biol. Sperma.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
sẽ̦kla (li. sė´kla in Kvėdarna u. a., sėklà „Same”) Wolm., Karls., Ruj., Salis, Serbigal, AP., Līn., Iw., sè̦kla 2 Kl., Prl., Nerft, Preili, der Samen, die Saat U.: Sprw. ēd kuo ē̦zdams, neapēd sē̦klu! (d. h. sorge auch für den kommenden Tag). rudzu, miežu, zirņu sē̦klā; puķu sē̦klās. sē̦klās rudzi, mieži usw., der zur Aussaat ausgesuchte und beiseite gelegte Roggen usw. sē̦klas grāuds, das Samenkorn. sē̦klu iekaisīt Kundziņš Ve̦cais Stenders 33, den Samen einsäen. Zu sẽt. [Sagatavots pēc: ME III : 825]
sēkla, mantots vārds; lš. skla. Pamatā ide. *sē(i)- ‘sūtīt, mest, sēt’, no kā arī sēt; atv. *sē-tlo-m > b. *sēklon (nek. dz.), dsk. *sēkla, no kā la. sēkla kopuma nozīmē ar pāreju sieviešu dzimtē.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 165–166]