Tradicionālā transkripcija

[sêdêt]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[seːˀdeːˀt] 

[s] – nebalsīgais troksnenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[ē] – garais, šaurais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogrammas – ē.

sēd- – sakne

-ē- – piedēklis

-t – galotne

sēdē- – vārda celms

-ēt – vārda izskaņa

sēd+vann-a

sēd+viet-a

sēž-am+viet-a

klāt+sēd-ē-t

priekš+sēd+is

sēdēt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Sēdēt stundām ilgi pie datora ir kaitīgi veselībai.

2) izteicējs – Vecmāmiņa sēž pie loga un ada.

3) galvenais loceklis – Sēdēt un nekustēties!

4) papildinātājs – Nodarbībās tevi iemācīs pareizi sēdēt.

5) apzīmētājs – Pie galda sēdošais svešinieks izrādījās mūsu kādreizējais kaimiņš.

sēdēt ceļmalā, sēdēt gultā, sēdēt istabā, sēdēt kaktā, sēdēt kokā, sēdēt krūmos, sēdēt laivā, sēdēt ragavās, sēdēt ratos, sēdēt zemē

sēdēt pie baznīcas, sēdēt bez darba, sēdēt pie datora, sēdēt pie galda, sēdēt pie grāmatām, sēdēt uz gultas malas, sēdēt uz krēsla, sēdēt uz zara

daudz sēdēt, draudzīgi sēdēt, ilgi sēdēt, klusu sēdēt, mierīgi sēdēt, rātni sēdēt, taisni sēdēt

sēdošs darbs

sēdēt, sēžu, sēdi, sēž, pag. sēdēju, nepārej.

1. Atrasties sēdus stāvoklī.

Sēdēt uz krēsla. Suns sēž pie durvīm.

2. Atrasties būt (kādu laiku kādā vietā, vidē); nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.

Sēdēt visu dienu istabā (mājās). Sēdēt cietumā. Sēdēt otru gadu vienā klasē.

3. Tupēt (par putniem).

Vista sēž uz olām. Vārna sēž uz zara.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 979]

sēdēt, sēžu, sēdi, sēž, pag. sēdēju, intrans.

1. Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.

Sēdēt ar taisnu muguru.

Sēdēt airos – sēdēt laivā un airēt.

Sēdēt uz apsūdzēto sola – tikt tiesātam.

Sēdēt [arī stāvēt] bez darba sar. – nestrādāt.

Kad vēl kādu brītiņu bija sēdējušas, tad vecā [sieviete] sacīja: „Celsimies nu atkal, meitiņ, un iesim tālāk.” Kaudzītes M., 6.

Istabā māte sēdēja uz gultas malas, sēdēja ilgi, itin kā viņai nekādi darbi nebūtu darāmi. J. Kalniņš 2, 193.

Uzreiz uzkritis nogurums, ka ne izteikt. Gribas apsēsties un sēdēt, un nekustēties. Ezera 6, 42.

Lai vējš neaiznestu laivas pārāk tālu uz dienvidiem, divi jūrnieki vienmēr sēdēja airos. Lācis 15, 320.

„Uz apsūdzēto sola sēž tikai viens vainīgais. Patiesībā tur būtu jāsēž arī citiem,” Strautmanis iesāka. Dripe 2, 171.

// Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).

Puikas sāka ķerstīt jaunos bezdelīdzēnus, kuri sēdēja uz spāru galiem .. K. Skalbe 1, 87.

.. taurenis raibais, uz matiem [meitenei] kas sēž Un nelido projām uz mājām. Osmanis 1, 14.

.. irbe sēdēja perēklī uz olām. Upīts 4, 703.

// pārn. Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) – par augiem, to daļām.

Ziediem [smiltsērkšķim] ļoti īsi kāti, tāpēc dzeltenās ogas, liekas, sēd tieši uz zariem. Galenieks 2, 281.

.. zem kuplās egles sūnās sēd septiņas baravikas. Zvaigzne 52, 17, 23.

// pārn. Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).

.. uz šī zaļā jumta – sarkanu ķieģeļu skurstenis. Tas sēdēja pietvīcis zaļajās sūnās un brīžam kūpēja. Jaunsudrabiņš 3, 15.

.. traleris sēd ūdenī līdz galvenajam klajam. Grīva 8, 114.

2. Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.

Jau deviņpadsmit gadus viņš sēdēja teātra komisijā un balsoja. Poruks 3, 62.

„Jau divdesmit piecus gadus sēdu pie [automobiļa] stūres.” Klīvers 3, 20.

Katrīna pie tējkannas vien sēdēja, un viņam tas cukurs jāpērk. Upīts 4, 173.

„.. vai tādā vakarā kāds pie grāmatām var sēdēt.” Kurcijs 2, 217.

3. Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.

„.. cik ilgi jūrnieks var sēdēt krastā bez naudas?” Grīva 7, 33.

Tagad nu varētu vaļoties. Dēls, meita lieli. Pašai pensija. Bet es lai sēdētu mierīgi mājās! Kalndruva 8, 292.

„Māt, nu mēs nekad vairs nesēdēsim vakarā bez maizes, es atradu laimes vērdiņu!” K. Skalbe 1, 65.

// Atrasties apcietinājumā, cietumā.

Ūdris .. gribētu dabūt zināt, cik gadu jāsēž par visiem noziegumiem kopā. Rozītis III, 165.

Arestētie sēdēja cietumā un gaidīja tiesu. Jansons 4, 606.

4. parasti 3. pers.; sar. Labi atbilst, piegult augumam (par apģērbu).

Tagad mugurā viņam kā uzliets sēdēja pelēks uzvalks, melnu šķērssvītriņu. Bels 2, 74.

.. kleita man nekad „nesēdēja uz figūras”. Allaž tā bija tik plata, ka to varēja vismaz pusotras reizes aptīt apkārt. Zālīte 5, 15.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

sēdēt – sēdēt; viesi sēž pie galda – gosti sēd aiz golda
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

sēdēt – tupēt
[Sagatavots pēc: LVSV 1992 : 351]

sēdēt, mantots vārds; lš. sėdėti ‘t. p.’, pr. sindats [ā] (<*sindants, kur sind- < * send-) ‘sēdošs’, narev. sid (sidet vai *sided vietā), kr. сидеть, (ssl. sěděti), bkr. сiдзець, ukr. сидiти, bulg. (tag. vsk. 1. pers.) седя, č. seděti, p. siedieć ‘sēdēt’, sav. sẹzzen (ģerm. * satjan), v. setzen, ssk. sẹtja, a-s. sẹttan, a. set ‘sēdināt’, si. sdati (*sizdati) ‘sēž’, lat. sedēre ‘sēdēt’. Pamatā ide. * sed- ‘sēsties’, no kā atv. *sēd-tēi> b. *sēstei/*sēsti> la. sēst(i), tag. sēdu, sēžu vai sēstu.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 163]

angļu – to sit

baltkrievu – сядзець

franču – s’asseoir

grieķu – κάθονται

igauņu – istuma

itāļu – sedersi

ivritā – לשבת

krievu – сидеть

latīņu – sedent

lietuviešu – sėdėti

poļu – siedzieć

somu – istua

ukraiņu – сидіти

vācu – sitzen

zviedru – sitta