Morfoloģiskais raksturojums
sarma – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
Vienskaitlinieks.
| vsk. | dsk. |
N. | sarm-a | |
Ģ. | sarm-as | |
D. | sarm-ai | |
A. | sarm-u | |
I. | ar sarm-u | |
L. | sarm-ā | |
V. | sarm-a! | |
Izņēmumu locīšanas īpatnības
N. Jānis Sarma – D. Jānim Sarmam
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Sarma šorīt izrotājusi visus kokus.
2) izteicēja daļa – Šī dabas parādība ir sarma.
3) galvenais loceklis – Krāšņā sarma.
4) papildinātājs – Bērni priecājas par sarmu.
5) vietas apstāklis – Baltajā sarmā saskatāmi ledus kristāliņi.
6) apzīmētājs – Sarmas klātie koki var lūst.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
sarmas baltums, sarmas krāšņums, sarmas kristāliņi, sarmas skaistums
alu sarma, Sibīrijas sarma
balta sarma, graudainā sarma, krāšņa sarma, kristāliskā sarma, skaista sarma
ieraudzīt sarmu, nofotografēt sarmu, novērot sarmu, pamanīt sarmu, pārklāt ar sarmu, priecāties par sarmu
LLVV šķirklis
sarma, -as, s.
Sīku ledus kristālu apledojums, kas radies uz augu zariem, lapām, iekārtiem vadiem, stieplēm u. tml., sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
Graudainā sarma. Kristāliskā sarma.
Migla cēlās no purviem un sasala baltā sarmā koku zaros. Kurcijs 3, 178.
// pārn. Sirmums.
Acis raudzījās moži un dzīvi; īsajos, biezajos matos tikko varēja pamanīt sarmu. Kalndruva 5, 201.
Lai spētu vērtējoši paraudzīties uz sevi, dvēselē jāsakrāj nostaigātu jūdžu daudzums, matos sarma. Lāms 5, 28.
// pareti Uzsalne.
.. uz zemes ēnainās vietās vēl turas sarma. Kaijaks 6, 43.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
ME šķirklis
sama, (li. šarmà), der Reif, der Rauchfrost U.: sarma kuož, sagt man im Winter, wenn alles bereift Mar. n. RKr. XV, 134.
[Sagatavots pēc: ME III : 722]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
Onomastika jeb īpašvārdi
Ergonīmi – Sarma, sieviešu vokālais ansamblis Ilūkstē; Sarma LZ, SIA Cēsīs; Sarma 4, veikals; Sarma-M, frizētava Madonā.
Personvārdi – Sarma; Sarmiņš, Sarmiņa; Sarmīte; Sarmulis, Sarmule; Sarmis.
Vietvārdi – Sarmas, apdzīvota vieta Baldones novadā; Sarmas, viensēta Gudenieku pagastā.
Etimoloģija
sarma, mantots vārds; lš. šarmà. Parasti uzskata, ka pamatā ide. *ker- / *ḱer- pelēkas krāsas apzīmēšanai (no kā arī sērsna, sk.); b. *šer- : šar-, no kā *šarmā- > la. sarma. (Pied.-mā- kā vārdos dziesma, ēsma, jausma.) Vārda formu un nozīmi var’ja ietekmēt irāņu valodu leksika; šajās valodās ide. *ḱel- ‘salts, auksts’ > *šar- > sar-, no kā persiešu sarmā, tadž. sarmo ‘aukstums, sals’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 790]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu hoarfrost; rime
baltkrievu шэрань
franču gelée blanche
grieķu πάχνη
igauņu riimima
krievu изморозь; uней
latīņu pruina
lietuviešu šerkšnas; šarmà
poļu rym
somu kuura
ukraiņu паморозь
vācu der Reif
zviedru rimfrost