saprast, -protu, -proti, -prot, pag. -pratu; trans.
Uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
Saprast sabiedrības attīstības virzību.
Viņam dzīvot – tas ir strādāt, strādāt – braukt jūrā. Tā dzīvi saprot kapteinis Dziesma, un tādu izpratni viņš māca citiem. Zigmonte 2, 221.
Mēs diemžēl savus skolotājus tā īsti sākām saprast nevis skolas gados, bet daudz vēlāk. Vīksna 1, 65.
Viņa, likās, bija sākusi saprast, ka ne mazāk svarīgi, kā pazīt pasauli, ir cilvēkam pazīt pašam sevi. Skujiņš 5, 125.
// Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
Viņš sveicināja un sacīja kaut ko, bet neviens viņa nesaprata, jo viņš nerunāja latviski. Blaumanis 6, 44.
Ar vārdu „zeme” saprotam mēs daudz .. Elksne 2, 38.
// Parasti savienojumā ar „no”: būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kā veikšanai, vērtēšanai u. tml.).
„Vai tu kaut ko saproti no siena vākšanas?” pēc vakariņām Pēteris man jautā.
– „Diezgan maz,” es atzīstos. Saulītis 13, 110.
// intrans. „Es nemaz negribu studēt,” atteica Ēriks. „Tik daudz, cik man vajadzīgs, es no lauksaimniecības saprotu.” Sakse 7, 278.
Pēc brokastīm Ieva man parādīja savas skices: dažas viduvējas ainavas un vairākus portretu uzmetumus, kuri man šķita īpatnēji un labi, cik nu sapratu no tēlotājas mākslas. Ezera 5, 171.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
saprast – izprast, iztulkot; sajēgt, apjēgt, atjēgt, jēgt sar., saģist; aptvert, uztvert, apķert, atģist, apģist; apzināties; redzēt; atprast, atprasties, atskārst, atjaust, apjaust; nākt pie prāta sar., noprast, samanīt; tikt gudram sar., tikt skaidrībā sar., iečekot, slengs, ierubīt, slengs
saprast, mantots vārds, atvasinājums no prast.
prast; lš. pràsti (tag. prantù) ‘pierast, saprast, aptvert’, pr. issprestun ‘saprast’ (: la. izprast), go. fraþjan ‘domāt, atzīt, saprast’, fraþi ‘prāts, saprāts’, lat. interpres ‘starpnieks, vidutājs, izskaidrotājs, tulks’. Pamatā ide. *pret- : *prQt ‘saprast’. Ide. *prot- > b. *prat-, no kā verbs *prat-ti > *prasti > la. prast. Tag. (es) protu < *prantu < *prantuo. Vecākajos avotos verbs lietots ne mūsdienu liter. nozīmē, bet g. k. ‘saprast, aptvert’, un līdz ar to prast un saprast bijuši sinonīmi. 17. gs. G. Elgers tulko p. rozumiem (‘saprotu, izprotu’) ar la. saprotu, bet lat. intelligo (‘manu, uztveru, saprotu’) ar sinonīmiem: „es protu, saprotu, sajem(u), nomanī(ju), samanī(ju)”.
Verbs prast vēl 19. gs. palaikam lietots nozīmē ‘saprast’, piem.: „Protu, ka jāiet man būs, ko darīšu vientule šeitan?” (K. Hūgenbergers). Savukārt atv. saprast dažkārt lietots nozīmē ‘prast, mācēt’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 76]
