Morfoloģiskais raksturojums
sala – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
sal-a
|
sal-as
|
|
Ģ.
|
sal-as
|
sal-u
|
|
D.
|
sal-ai
|
sal-ām
|
|
A.
|
sal-u
|
sal-as
|
|
I.
|
ar sal-u
|
ar sal-ām
|
|
L.
|
sal-ā
|
sal-ās
|
|
V.
|
sa-la!
|
sal-as!
|
Izņēmumu locīšanas īpatnības
N. Pēteris Sala – D. Pēterim Salam
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Sala ir dabas aizsardzības objekts.
2) apzīmētājs – Salas neskartā daba bija patiess brīnums.
3) izteicēja daļa – Brauciena gala mērķis ir Roņu sala.
4) galvenais loceklis – Brīvības sala.
5) papildinātājs – Gleznotājs labprāt zīmēja Norvēģijas salas.
6) vietas apstāklis – Lācis laimīgi nonāca Roņu salā.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
ezera sala, jūras sala, laimes sala, purva sala, upes sala
liela sala, skaista sala, vientuļā sala
apdzīvota sala, neapdzīvota sala
LVV šķirklis
sala, s.
1. Sauszemes daļa (ūdenstilpē), ko no visām pusēm aptver ūdens.
Ezerā ir vairākas salas. Klinšaina jūras sala.
pārn. Laimes sala.
2. Augstāka vieta (purvā, pļavā).
Purva sala.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 944]
LLVV šķirklis
sala, -as, s.
Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes daļa, ko no visām pusēm norobežo okeāna, jūras, ezera vai upes ūdens.
Okeāna sala. Jūras sala. Ezera sala. Salu grupas. Vulkāniskā sala. Sanesumu sala.
Kontinentālā sala – liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piemēram, Grenlande).
Koraļļu sala – sala, ko galvenokārt izveidojuši koraļļu kaļķu skeleti.
Vidējās un lielās upēs salas ir parasta parādība. Dabas kalendārs 82, 147.
Pie Āfrikas dienvidaustrumu krasta Indijas okeānā atrodas Madagaskaras sala .. Skola un Ģimene 80, 2, 9.
Kādas lielas jūras vidū pacēlās sala – kaila klints bez kokiem un stādiem. J. Kalniņš 4, 15.
pārn. .. Kaķīšu mājas atradās patālu nost no galvenajiem ceļiem .. un viņam likās, ka visi laikmeta negaisi aizjoņos garām šai miera un saticības salai .. Lācis 15, 204.
// Augstāka vieta (purvā, pļavā).
Sala bija astoņdesmit metru plata un simt trīsdesmit metru gara augstiene purva rietumu malā. A. Grigulis 9, 113.
.. cilvēki rakuši mantu zemē un ar lopiem un vezumiem mēģinājuši noslēpties silos un purvu salās .. Sakse 7, 10.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
sala – sala, demin. salĩna.
pìe tàs salĩnas ¥zarã i ašķi.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1983 : 263]
Terminoloģija
Ģeogrāfijā – šelfa sala, dreifējoša ledus sala.
Vēsturē – Nāves sala.
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Sala.
Vietvārdi – Bundulu sala, kalns Zvārdes pagastā; Gulbjusalas purvs, purvs Raiskuma pagastā; Klīversala, Rīgas pilsētas daļa; Kundziņsala, sala Daugavā (Rīga); Namsala, mežs Zvārtavas pagastā; Riekstusala (Rīkstusola), Salas ezers, ezers Indrānu pagastā; Salas ezers, ezers Lēdurgas pagastā; Salas kalns, kalns Birzgales pagastā.
Ergonīmi – Sala, kafejnīca Rīgā; Parketa Sala, salons Rīgā; Pirātu sala, bērnu rotaļu laukums Liepājā.
Etimoloģija
sala, pamatā varbūt ide. *sel- ‘tecēt’ (saknes *ser- variants); skaņumijā b. *sel- : *sal-, no kā sala.
Līb. sala ‘sala’, ig. salu ‘purvaina sala’, s. salo ‘mežaina sala, mežs’ parasti uzskata par aizg. no baltu valodām.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 147]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – island
baltkrievu – востраў
ivritā – אי
franču – île
grieķu – νησί
igauņu – saar
krievu – остров
latīņu – īnsula
lietuviešu – sala
poļu – wyspa
somu – saari
ukraiņu – острів
vācu – die Insel
zviedru – ö
Teikas
Usmas ezers
Valgales purvos, kur tagad ir pļavas, senatnē bijis ezers, kam vēl nebijis nekāda nosaukuma. Ja ezeram neesot nekāda vārda, tad viņš nevarot stāvēt uz vietas. Tādēļ arī ezers pacēlies augšā un sācis laisties pa gaisu. Kur tagad ir Usma, senos laikos stāvējusi pirtiņa. Māte nesusi bērnu pirtiņā mazgāt. Te ezers ar briesmīgu šņākšanu laidies pa gaisu. Bērns iesaucies: „Memm, Usma nāk!” Ezers nu uz reizi nokritis zemē, un ļaudis to nosaukuši par Usmu. Bet vieta, kur stāvējusi pirtiņa, palikusi par salu.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]
Anekdotes
Uz Roņu salu atbrauc jauns draudzes mācītājs un nolemj iepazīties ar katru personiski, apmeklējot mājās. Nu, lūk. Klauvē pie zemnieka Urmasa durvīm, aiz kurām atskan Urmasa sievas balss:
„Vai tas esi tu, mans Eņģeli?”
Mācītājs nedaudz apjūk, bet atbild:
„Nē, bet es esmu no tās pašas firmas.”
Cita informācija
Lielākā Latvijas sala
Viskūžu sala atrodas Usmas ezerā, Kurzemē, tās platība ir 309,2 hektāri (aptuveni 3 km gara un 1,5 km plata). Salai ir piemērots lieguma zonas statuss.
Moricsalas dabas rezervāts
Moricsalas dabas rezervāts ir aizsargājama dabas teritorija Kurzemē – 818 hektārus liels. Pati Moricsala ir otrā lielākā Usmas ezera sala, tās platība ir 83 hektāri. Moricsala dabas pieminekļa statusu ieguva 1921. gadā, bet dabas rezervāta statusu tai piešķīra 1957. gadā. Dabas rezervātā ietilpst Moricsala, Lielalksnītes sala un ezera daļa, ko sauc par Luziķērti. Rezervāta uzdevums ir saglabāt nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas un pētīt tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošināt izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
Savu nosaukumu sala ieguvusi no Saksijas kūrfirsta Augusta dēla, vēlākā Francijas maršala Morica, kurš 1727. gadā ar nelielu karaspēka nodaļu kādu laiku slēpās salā no Krievijas karaspēka.
90 % Moricsalas teritorijas klāj galvenokārt platlapju mežs ar bagātu floru. Pļavas aizņem tikai 5 % no salas kopplatības. Moricsalā ir atrodamas divas piektdaļas no visas Latvijas augu valsts sugām. Salā ir konstatētas 405 paparžaugu un sēklaugu sugas, 157 sūnu, 82 ķērpju un 338 sēņu sugas; daudzas no tām ir aizsargājamas. No zīdītājiem salā pastāvīgi sastopami stirna, vāvere, kurmis, peļveidīgie grauzēji, ieklīst meža cūka un alnis. Tāpat salā ir konstatētas 320 tauriņu, 33 sauszemes un ūdens gliemju, 210 zirnekļu sugas.
[Sagatavots pēc: http://latvijas.daba.lv/]
