1. Veikt pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu.
2. Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
IzrunaTradicionālā transkripcija
[sâkt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[sɑːˀkt]
Analīze[s] – nebalsīgais troksnenis
[ā] – garais patskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – ā.
Morfēmiskais raksturojumssāk- – sakne, vārda celms
-t – galotne
Morfoloģiskais paņēmiens (atvasinājumi)
Morfoloģiskais raksturojumssākt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
sāk-u |
sāk-am |
esmu sāc-is esmu sāk-us-i |
esam sāk-uš-i esam sāk-uš-as |
|
2. |
sāc |
sāk-at |
esi sāc-is esi sāk-us-i |
esat sāk-uš-i esat sāk-uš-as |
|
3. |
sāk |
sāk |
ir sāc-is ir sāk-us-i |
ir sāk-uš-i ir sāk-uš-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
sāk-u |
sāk-ām |
biju sāc-is biju sāk-us-i |
bijām sāk-uš-i bijām sāk-uš-as |
|
2. |
sāk-i |
sāk-āt |
biji sāc-is biji sāk-us-i |
bijāt sāk-uš-i bijāt sāk-uš-as |
|
3. |
sāk-a |
sāk-a |
bija sāc-is bija sāk-us-i |
bija sāk-uš-i bija sāk-uš-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
sāk-š-u |
sāk-s-im |
būšu sāc-is būšu sāk-us-i |
būsim sāk-uš-i būsim sāk-uš-as |
|
2. |
sāk-s-i |
sāk-s-it/sāk-s-iet
|
būsi sāc-is būsi sāk-us-i |
būsit/būsiet sāk-uš-i būsit/būsiet sāk-uš-as |
|
3. |
sāk-s |
sāk-s |
būs sāc-is būs sāk-us-i |
būs sāk-uš-i būs sāk-uš-as |
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tiek sāk-t-s tiek sāk-t-a |
tiek sāk-t-i tiek sāk-t-as |
ir ticis sāk-t-s ir tikusi sāk-t-a |
ir tikuši sāk-t-i ir tikušas sāk-t-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tika sāk-t-s tika sāk-t-a |
tika sāk-t-i tika sāk-t-as |
bija ticis sāk-t-s bija tikusi sāk-t-a |
bija tikuši sāk-t-i bija tikušas sāk-t-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tiks sāk-t-s tiks sāk-t-a |
tiks sāk-t-i tiks sāk-t-as |
būs ticis sāk-t-s būs tikusi sāk-t-a |
būs tikuši sāk-t-i būs tikušas sāk-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
sāk-ot |
esot sāc-is esot sāk-us-i |
esot sāk-uš-i esot sāk-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
sāk-š-ot |
būšot sāc-is būšot sāk-us-i |
būšot sāk-uš-i būšot sāk-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiekot sāk-t-s tiekot sāk-t-a |
tiekot sāk-t-i tiekot sāk-t-as |
esot ticis sāk-t-s esot tikusi sāk-t-a |
esot tikuši sāk-t-i esot tikušas sāk-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tikšot sāk-t-s tikšot sāk-t-a |
tikšot sāk-t-i tikšot sāk-t-as |
būšot ticis sāk-t-s būšot tikusi sāk-t-a |
būšot tikuši sāk-t-i būšot tikušas sāk-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
sāk-tu |
būtu sāc-is būtu sāk-us-i |
būtu sāk-uš-i būtu sāk-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiktu sāk-t-s tiktu sāk-t-a |
tiktu sāk-t-i tiktu sāk-t-as |
būtu ticis sāk-t-s būtu tikusi sāk-t-a |
būtu tikuši sāk-t-i būtu tikušas sāk-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
ir jā-sāk |
ir bijis jā-sāk |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
bija jā-sāk |
bija bijis jā-sāk |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būs jā-sāk |
būs bijis jā-sāk |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būtu jā-sāk |
būtu bijis jā-sāk |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
esot jā-sāk |
esot bijis jā-sāk |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būšot jā-sāk |
būšot bijis jā-sāk |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
PAVĒLES IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
|
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
– |
sāk-s-im! |
|
2. |
sāc! |
sāc-iet! |
|
3. |
lai sāk! |
|
Sintaktiskās funkcijas
Vārdu savienojumi jeb kolokācijassākt celtniecību, sākt ceļojumu, sākt ekskursiju, sākt sēju, sākt pētījumu, sākt sarunu
sākt domāt, sākt dziedāt, sākt kliegt, sākt mācīties, sākt runāt, sākt staigāt, sākt stāstīt
LVV šķirklissākt, sāku, sāc, sāk, pag. sāku.
1. pārej. Veikt (darbības, norises) pirmo daļu, pirmo posmu; darīt pirmoreiz, darīt atkal pēc pārtraukuma.
Sākt strādāt, runāt. Sākt iet. Sākt dziesmu. Sākt mācīties augstskolā. Sākt darbu sešos no rīta.
2. 3. pers., nepārej. Izpaust kādas norises vai stāvokļa pirmās pazīmes.
Lapas sāk dzeltēt. Sāka līt, snigt. No dūmeņa sāk kūpēt dūmi.
3. pārej. Ievadīt; darīt (ko) pirmo, pirms kā cita.
Sākt rīta vingrošanu ar vieglu skrējienu. Sākt nodarbības ar pārrunām.
4. pārej. Lietot, izmantot pirmoreiz (kādu vēl neaiztiktu veselumu, kopumu, tā daļu).
Sākt jaunu konfekšu kārbu. Sākt maizes kukuli.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 943]
LLVV šķirklissākt, sāku, sāc, sāk, pag. sāku; trans.
1. Veikt pirmo (pasākuma, darbības, norises) daļu, posmu.
Liene nolika bļodiņu un drānu un sāka pa ķēķi rīkoties. Blaumanis 2, 73.
Līze gribēja sākt apciemojumus ar tuvāko kaimiņu – Mazuriju Birkumiem. Sakse 2, 18.
Viņš domāja un bija pārliecināts, ka varam sākt dzīvi otrreiz, sākt no tās vietas, kur tā bija pārtraukta pirms kara. Purs 5, 21.
.. vārnas sāka lidināties pa divi un lūkoties pēc ligzdas .. Birznieks-Upītis 1, 38.
// Veidot, izstrādāt (ko) pirmajā (tā) posmā.
Sākt vēstuli. Sākt gleznu.
// Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
Sākt smieties. Bērns sācis baidīties no suņiem.
Sāku dusmoties uz Ilželes māti, ka viņai tik nežēlīgi cieta sirds. Birznieks-Upītis 1, 8.
Mani sagrābj lieliskas bailes. Sāku drebēt un raudāt pilnā kaklā. Plūdonis 3, 32.
Viņam [skrējējam] sviedri aumaļām sāka plūst. Blaumanis 6, 148.
// Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
Sāk krēslot. Uguns sāk degt. Sāk smaržot ievas.
Bij mīlīgs pavasara laiks, kas pastāvēja tāds jau no tām dienām, kad sāka sniegs kust. Kaudzītes l a, 207.
Otrā dienā atkal sāka līt smalks, biezs lietus. A. Grigulis 9, 119.
.. ausma tik tikko bij sākusi bālēt. Vanags 12, 13.
2. Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
Sākt jauno mācību gadu.
Maiņu [tipogrāfijā] sākot, es no burtiem saliku tekstu. Grīva 9, 64.
Slaucējas, kūts soli sākdamas, pagalmā noraisīja lakatus. Viese 1, 5.
pārn. Tieva dūmu strūkla cēlās pret pelēkajām rudens debesīm. Lauku mājas sāka dienu. A. Grigulis 13, 521.
// Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
Sākt darba mūžu.
Elguts savas jūrnieka gaitas ir sācis uz mūsu rēderejas kuģiem. Lācis 15, 353.
3. Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
Sākt pēdējo maizes klaipu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīcasākt – suokt; (ko darīt – arī) jimt; jimtīs; īsasuokt; īsuokt; stuotīs; sāka lūgties – jēme lyugtīs; sāka pļaut – jēmēs pļaut; sāka sist – stuojuos sist; sākt dziedāt – aizdzīduot; sākt raudāt – aizrauduot; sākt trīcēt – aiztreisēt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Sinonīmisākt – iesākt, uzsākt, aizsākt, pasākt; ievadīt; laisties, mesties, likties, uzņemt, stāties, ķerties, raut vaļā sar., plēst vaļā sar., sukāt vaļā sar., vanckāt vaļā vienk., vamtēt vaļā vienk.
Antonīmisākt – beigt
Etimoloģijasākt, mantots vārds; lš. šókti ‘lēkt, dejot; mesties (ko darīt)’. Vārda senākā nozīme bijusi ‘lēkt’ (→ ‘uzlēkt, pielēkt’), no kā ‘strauji doties (ko darīt)’ → ‘sākt (ko darīt)’. Pāreju uz sākt tagadējo nozīmi parāda lš. šókti lietojums vairākos savienojumos, piem., „jis šoko bėgti” – viņš metās skriet, „jis šoko eiti” – viņš tūlīt (ar steigu) gāja, „visi šoko valgyti” – visi steidzīgi sāka ēst (Nīdermanis).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 146]
Tulkojums un atbilsmes citās valodāsangļu – to begin
baltkrievu – пачаць
čigānu – lav te-kērav
franču – commencer
grieķu – αρχίζω
igauņu – alustada
krievu – начать; начинать
latīņu – incipere
lietuviešu – pradėti
poļu – rozpocząć
somu – aloittaa
ukraiņu – починати; почати
vācu – beginnen
zviedru – börja; begynna
