Tradicionālā transkripcija

[sakne]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sɑkne]

[s] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[n] – skanenis                                    

[e] – īsais, šaurais patskanis

Divzilbju vārds.

sakn- – sakne, vārda celms

-e – galotne

sakn-e

→sakn+īt-e

→sakn+en-es

→sakn+en-is

→sakn+āj-s

→sakn+isk-s

→sakņ+ain-s

→pie+sakn-e

→pa+sakn+is

→sakņ+o-t

             →ne+sakņ-o-t

           →sakņ-o-j+um-s

             →sakņ+o-ties→ sakņ-o+šan-ās

                       →ap+sakņ-o-ties→ap-sakņ-o+šan-ās

→ie+sakņ-o-ties→ie-sakņ-o+šan-ās

                       →ne+sakņ-o-ties→ne-sakņ-o+šan-ās

          →sa+sakņ-o-ties

→sakņ+ot-s

balst+sakn-e

bārkš+sakn-e

dīg-ļ+sakn-e

māt+sakne

miet+sakn-e

pat+sakne

sakņ+aug-s

sakņ+piep-es

sakņ-u+dārz-s

sakņ+veid-a

sakņ+grauz+is

sakņ+kāj+is

sakņ+kop+īb-a

sakņ+kop+is, sakņ+kop+e

sakņ+veid+īg-s, sakņ+veid+īg-a

sakne – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

N. Pēteris Sakne – D. Pēterim Saknem

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Koka sakne bija liela un līka.

2) izteicēja daļa – Šis neparastais veidojums ir sakne.

3) galvenais loceklis – Garena sakne.

4) papildinātājs – Vecāmāte dārzā tīrīja saknes.

5) vietas apstāklis – Krūma saknē bija savairojušies kukaiņi.

6) apzīmētājs – Sakņu zupa garšoja visai ģimenei.

saknes atrašana, saknes dzinums, saknes galotne, saknes kakls, saknes kārta, saknes pārveidne, saknes pulpa, saknes rādītājs, saknes spurgaliņa, saknes uzmava, saknes vilkšana, saknes zīme, sakņu apgriešana, sakņu atvases, sakņu cigoriņi, sakņu dārzs, sakņu ēdieni, sakņu glabātava, sakņu griezējs, sakņu kaitēkļi, sakņu kakls, sakņu nazis, sakņu pagrabs, sakņu paviljons, sakņu piepe, sakņu sautējums, sakņu selerijas, sakņu sistēma, sakņu skalotājs, sakņu skābēšana, sakņu spraudenis, sakņu starpsiena, saknes sūcējspēks, sakņu tilpums, sakņu trupe, sakņu uzglabāšana, sakņu veidošanās, sakņu zupa

astes sakne, bārkšu sakne, bietes saknes, burkāna saknes, deguna sakne, dzimtas saknes, funkcijas sakne, gaisa saknes, galvenā sakne, kaulu sakne, kāļa saknes, koka sakne, kuba sakne, lakstaugu sakne, mata sakne, mēles sakne, mieta sakne, naga sakne, rāceņa saknes, tauku sakne, vārda sakne, vienādojuma sakne, virtuālā sakne, zelta sakne, ziepju sakne, zoba sakne

apaļa sakne, balta sakne, bazālā sakne, brūna sakne, cieta sakne, dziļas saknes, gnozeoloģiskās saknes, grubuļaina sakne, līka sakne, melna sakne, netīra sakne, plikas saknes, primārā sakne, resna sakne, rūgtā sakne, saldās saknes, senas saknes, svaigās saknes, šķība sakne, tieva sakne, tīra sakne, viegla sakne, vijīga sakne

aplūkot sakni, apsegt saknes, aptaustīt sakni, cirst saknes, fotografēt sakni, griezt saknes, izaudzēt saknes, izmantojamās saknes, rakt saknes, sakaltušas saknes, savītušas saknes, skābēt saknes, tīrīt saknes, uzglabāt saknes, vākt saknes, vārīt saknes, vilkt sakni, zāģēt saknes

sakne, -es, dsk. ģen. -ņu, s.

1. Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.

Koka sakne. Lakstaugu sakne. Resna sakne. Tieva sakne. Dziļas saknes. Saknes kakls. Saknes galotne. Saknes pārveidne. Sakņu sistēma. Uzturā izmantojamās saknes. Ar visām saknēm izgāzta egle. No koku saknēm pīts groziņš.

Galvenā sakne – no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.

Bārkšu sakne – sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes.

Gaisa saknes – saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā.

Mieta sakne – mietsakne.

Plikas (arī atkailinātas) saknes – saknes, kas nav segtas ar augsni.

Cūkas ar saviem asajiem snuķiem rok ārā no zemes pieneņu saknes un tik gardi tās ēd, ka šņakst vien. Birznieks-Upītis 2, 6.

Sakņu pētersīļiem attīstās spēcīga vārpstveida sakne. Baumane 1, 60.

sal. .. viņam ir grūti stāvēt bezdarbībā tēvam blakus un redzēt tēva rokas ar pirkstiem, kas ir līki un sačervelējušies ka sīkstas koka saknes. J. Kalniņš 9, 26.

pārn. Uz ceļiem parādījās bēgļu vezumi .. Pārgurušie, apjukušie, no dzīves saknēm izceltie vīri un sievas .. stāstīja savus nelaimes stāstus. Skujiņš 14, 103.

Kukurūzai ir labi attīstītas bārkšu saknes, kas dziļi iesniedzas augsnē. Svinka 1, 36.

2. dsk. Sakņaugi.

Lauksaimniecības dzīvnieku barības saknes. Sakņu dobe.

Neatmaksājoties stādīt kāpostus un citas saknes, jo tās rudeņos tirgū esot tik lēti dabūjamas .. Sakse 7, 24.

.. starp sīpoliem, burkāniem un dažām citām saknēm ziedēja raiba puķu virkne. Blaumanis 6, 117.

Aiz mājām dienvidu puses nogāzē radās sakņu dārziņš ar kartupeļiem, salātiem, kāpostiem, bietēm. Birznieks-Upītis VI, 64.

// Sakņaugu saknes, to pārveidnes, retāk lapas, augli.

Sakņu uzglabāšana ziemā. Sakņu skābēšana. Sakņu nazis. Sakņu ēdieni. Sakņu sautējums. Sakņu zupa.

3. anat. Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.

Naga sakne. Mēles sakne. Deguna sakne. Astes sakne.

Iekaisums pa zoba kanālu virzās dziļāk un apņem zoba sakni .. Veselība 64, 3, 15.

4. parasti dsk. Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).

„Bet uz Poliju tu neaizbrauci?” – „Kur aizbrauksi, ja visas saknes jau šai zemē!” viņš pamet skatienu uz bērniem. Indrāne 5, 40.

Uzvedums .. var ievadīt skatītāju pārdomās par dzīves sūtību, par cilvēka saknēm. Literatūra un Māksla 72, 1, 13.

Strādnieku teātra gvarde palika teātrī gandrīz visa – pārāk dziļas bija šo cilvēku saknes savā tautā, lai varētu tās izraut. Dzene 3, 153.

// Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).

Mūzikas tradīcijām Latvijā ir senas saknes, cauri gadsimtiem tika iznestas tautas melodiju bagātības. Māksla 70, 4, 29.

Bet Pērkona kulta saknes sniedzas vēl tālāk par pirmbaltiem, proti, senindoeiropiešu mitoloģijā. Draugs 84, 9, 25.

Raiņa saknes cittautu dzejā daļēji redzamas viņa atdzejojumos, tulkojumos. Auziņš 7, 11.

// Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.

Gnozeoloģiskās saknes – cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.

„Var jau būt, ka vēstuļu piesavināšanās ir tikai viņas personīgā atriebība Mirdzai,” viņš pieļāva, „bet var arī būt dziļākas saknes.” Sakse 7, 217.

Viņš bija izvēlējies šo darba lauku ne tādēļ, lai ķertu noziedzniekus un nodotu tos sodam, bet lai izpētītu cilvēces postu pašā saknē un tad uzsāktu radikālu cīņu pret to. Paegle 3, 304.

5. val. Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.

Analizējot mūsdienu [latviešu] valodas vārda morfoloģisko struktūru, terminu sakne parasti lieto, runājot par vecajām mantotajām, ar citām indoeiropiešu valodām kopīgajām saknēm. Gramatika I, 79.

6. mat. Kāpināšanas inversās darbības rezultāts.

Saknes (arī radikāļa) zīme – matemātiskās darbības zīme.

Saknes rādītājs – cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.

Kuba sakne – trešās pakāpes sakne no skaitļa.

Saknes vilkšana – pakāpes bāzes atrašana, ja dota pakāpe un kāpinātājs.

Nepāra pakāpes sakne no jebkura reāla skaitļa, kā arī jebkuras pakāpes sakne no nulles eksistē vienmēr, un tai ir viena vienīga vērtība .. Matemātika 108.

// Parasti savienojumā „vienādojuma sakne”: reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu.

Tās mainīgās vērtības, kuras apmierina vienādojumu, tas ir, ar kurām vienādība ir patiesa, sauc par vienādojuma atrisinājumiem jeb saknēm. Sakņu atrašanu sauc par vienādojuma atrisināšanu. Matemātika 173.

// Parasti savienojumā „funkcijas sakne”: punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle. Funkcijas nulle.

Ziepju sakne – ziepjsakne.

Zelta sakne – zeltsakne.

Dziedniecības ziepju saknes kultivē kā krāšņumaugu. Tās diezgan bieži sastopamas ar pildītiem ziediem. Saknes satur līdz 35 % saponīnu, un to novārījums tiek lietots kā ziepju surogāts. Flora II, 222.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

sakne, auch saknis, sakns, 1) die Wurzel; 2) der Schnittkohl Warkh.;                  3) saknes, das Gemüse: sakņu dārzs, der Gemüsegarten; 4) in Pflanzenbezeichnungen: bezgala sakne, buku saknes, Jāņa sakne, kaulu sakne, meisteru sakne, retējuma sakne, rūgtā sakne, saldā sakne, saules sakne, tauku sakne, Beinwurz, Schwarzwurz; zal(k)šu sakne, ziepju sakne, Seifenkraut. [Sagatavots pēc: ME III : 652]

sakne – sakne, (dem.) sakneite

saknes – duorzuoji

 [Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]

●

sakne – subst. daž. noz. – kul. duorzuojs; sakņu zupa – durzuoju virīņs; sakņu sautējums – durzuoju sutynuojums; sakņu salāti – duorzuoju salati

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

Uzvārdi – Sakne; Sakniņš, Sakniņa; Saknis, Sakne; Saknītis, Saknīte.

Vietvārdi – Saknes, viensēta Auces novadā; Saknes, viensēta Jaunjelgavas novadā; Saknes, viensēta Saldus novadā; Saknes, viensēta Madonas novadā; Saknes, viensēta Pļaviņu novadā; Saknes purvs, purvs Vecumnieku novadā; Saknes-Rāceņi, viensēta Ilūkstes novadā.

Ergonīmi – Sakne, SIA Daugavpilī; Sakne, SIA Rīgā; Sakne-Ri, SIA Rīgā; Saknes, SIA Jūrmalā; Saknes Plus, SIA Rēzeknē; Saknes, Madlienas jauktais koris; Saknes, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra folkloras kopa.

sakne, mantots vārds; lš. šaknìs, pr. sagnis (*saknis) ‘t. p.’. Pamatā ide. *kk- ‘zars, miets’, no kā arī sakas; b.*šak-n-is > la. arh. saknis; dsk. ak. saknis: „saknis mest” – sakņot. No subst. sakne atv. verbs sakņot, sakņoties.

[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 779–780]

angļu root

baltkrievu корань

franču racine; legumes

grieķu ρίζα

igauņu juur

krievu корень

lietuviešu šaknis

poļu korzen

somu juuri

ukraiņu корінь

vācu die Wurzel

zviedru rot