Tradicionālā transkripcija

[sàime]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[sɑ͜ime]

[s] – balsīgais troksnenis

[ai] – divskanis

[m] – skanenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

Divzilbju vārds.

saim- – sakne, vārda celms

-e – galotne

saim-e

→ saim+īt-e

     → saim+niek-s →saim-niec+īb-a

                               →saim-niec+isk-s, saim+niec+isk-a

                                                      →bez+saim+niec+isk-s, bez+saim+niec+isk-a

                                                       →ne+saim-niec-isk-s, ne+saim-niec-isk-a

                                                       →saim-niec-isk+um-s

                                                                ↓ →ne+saim-niec-isk-um-s

     →saim-niek+o-t →saim-niek-o+šan-a

                                  →ap+saim-niek-o-t →ap-saim-niek-o+šan-a

                                                              ↓ →ap-saim-niek-o+tāj-s

                                  →iz+saim-niek-o-t

                                  →ne+saim-niek-o-t

     saim-es+gal-s

     saim-es+istab-a

saime – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

Teikumā var būt:

1)         teikuma priekšmets – Šodien visa saime strādā dārzā.

2)     izteicēja daļa – Tā ir Pelēču saime.

3)     galvenais loceklis – Visa lielā Pelēču saime!

4)     apzīmētājs – Par saimes godu ir atbildīgs katrs tās loceklis.

6)     papildinātājs – Vadītāja aicina lielo bērnu saimi pie galda.

7)    vietas apstāklis – Pelēču saimē valda radoša noskaņa.

saimes ēka, saimes galds, saimes grāmata, saimes istaba, saimes koks, saimes ļaudis, saimes rīts, saimes spēks

amatu saime, bišu saime, brāļa saime, māsas saime, futbola saime, radu saime, skolas saime, skolotāju saime, sportistu saime, studentu saime, valodu saime, zirgu saime, žurnālistu saime

saime pie galda, saime ap galdu

liela saime, radoša saime, ticīga saime

mana saime, mūsu saime, tava saime, viņa saime

kuplināt saimi, pamest saimi

saime dzied, saime ieskandina, saime mostas, saime pavada, saime strādā, saime svin

saime, -es, dsk. ģen. -mju,

1. Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.

Skolotāju saime. Sportistu saime. Studentu saime. Mākslas cienītāju saime. Draugu saime.

2. Kopums, ko veido cilvēki, kurus saisti radniecība. Arī, parasti liela, ģimene.

// vēst. Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.

Zemkopju saime.

3. vēst. Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).

Saimes (arī ļaužu) istaba – telpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones. Saimes gals – lauku dzīvojamās ēka daļa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.

Muižas saime (arī ļaudis) – muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.

Saimes ļaudis – gājēji, kalpi. Atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, pirmsrevolūcijas Krievijā).

4. Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība. Mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā). Skudru saime.

Sezonas saime biškop. – bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.

// Viena metiena vai perējuma dzīvnieku mazuļu kopums.

// Augu kopums (kādā teritorijā, vietā). Neliela audze.

5. Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.

Traktoru saime. Plastmasu saime. Funkciju saime.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]

sàime

Wolm., Neuenb., Serbig., AP., saîme ² Līn., Iw., Ruj., Salis, sàime ² Kl., Prl., Nerft, Preili, das Hausgesinde; die Familie im weitern Sinne U.: Sprw. kāds saimnieks, tāda saime. saimes cūka nebaruojas. neprecējušies dienestnieki, kas ē̦d pie saimes galda (t. i., saimnieka maizi) Etn. III, 134. bišu saime, das Volk Bienen U.: ne·viena bišu saime neskries uz mežu Etn. III, 189. nuomiris, atstādams daudz bišu saimju LP. VII, 367. Nebst seim(n)ieks „Wirt” zu li. šeimà od. šeimýna resp. (Lit. Mitt. V, 26) šaimyna, apr. seimīns, ksl. сѣмья „Hausgesinde”, сѣминъ „ἀνδράποδον”, ahd. hîwiski „Hausgemeinschaft”, ir. cóim „lieblich”; s, auch siẽva und Trautmann Wrtb. 300 f. und Stokes Wrtb. 75, sowie Pedersen IF. V, 59. [Sagatavots pēc: ME II : 635]

●

I sàime:

Demin. saimīte BW. 10677; s. sauca saimenieku BW. 22681. visa tautu liela s. 18875. bē̦rni raud neē̦duši; cita s. paē̦dusi, aizgājusi druviņā 2899.[Sagatavots pēc: EH XVI : 412]

●

II sàime

Nötk. „sasiešana ar saitiņu” (?): spuoles tinuot uz tītavām, ar saitiņu (saimi) vairāk reizes pārsèja, nuo kā radās nuodalījumi; dzijas tinuot vaļā, bieži vien saimes vietā ietrūka pavediens.

[Sagatavots pēc: EH XVI : 412]

●

III saime

IMM. 1932 I, 142 (aus Getzels Psalmen), = saims. [Sagatavots pēc: EH XVI : 412]

●

šaime

L., Dondangen n. U., šaima Bielenstein Holzb. 570, 575 (aus Dond.),

ein Strick von Bast.

Leskien Nom. 427 vermutet Entstellung (in livischem Munde? oder nach Le. Gr. § 91 c?) aus *saime (zu siet „binden”); vgl. aber auch šeima. [Sagatavots pēc:  ME IV : 1]

saime – saime, (dem.) saimeite; saiminīks, saiminīceņš

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html] 

Vietvārdi – Saimes, mājvārds Kārsavas novadā un Burtnieku novadā.

Ergonīmi – Saime, biedrība Jēkabpils novadā (arī Jelgavā, Venstpilī, Vectilžā utt.); Saime, Latvijas nacionālo uzņēmēju klubs Rīgā; Saime, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība Venstpilī; Saime, individuālais uzņēmums Venstpils novadā; Laime saimē, biedrība Pļaviņās; Bišu saime, individuālais komersants Jelgavā; Mūsu saime, SIA Dobelē; Latvijas Tautu saime, biedrība Rīgā; Līgotnes saime, biedrība Beverīnas novadā; Akva Saime, SIA Rīgā; Allažu saime, kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība Siguldas novadā; Saimes fonds, nodibinājums Inčukalna novadā; Saimes spēks, zemnieku saimniecība Pāvilostas novadā; Rūķu saime, SIA Rīgā; BK Saime, SIA Cēsīs; Kurzemes saime, SIA Talsu novadā; Klētnieka saime, biedrība Auces novadā; Rīgas Pērkona saime, draudze Rīgā; Saime-C, SIA Siguldas novadā; Saime-K, SIA Rīgā; Saime BJ, SIA Amatas novadā; Saime I, SIA Liepājā; Saime-1000, kooperatīvā sabiedrība Rīgā; Rozbeķu saime, biedrība Pārgaujas novadā; Bitīšu saime, biedrība Ozolnieku novadā; Latvijas putnu saime, biedrība Jelgavas novadā; Vides un veselības saime, biedrība Skrīveru novadā; Saime, bistro un veikals Tērvetes novadā;  Saime, deju kolektīvs; Saime, vokāli instrumentālais ansamblis; Saime, Vectilžas folkloras kopa.

Pārtika – Saimes, Tērvetes kvass.

Teātris – Kā peļu saime svētkus meklēja, teatralizēti muzikāla izrāde.

saime, mantots vārds, apvidvārds; lš. šeimà, pr. seimīns, kr. семья, ukr. сiм’я ‘saime, ģimene’; go. haims ‘ciems’, sav. heim ‘dzimtene, māja’, v. Heim ‘māja, mājoklis’, gr. komē ‘ciems’, keīmai ‘atrodos’. Pamatā ide. *kei- ‘atrasties; nometn, mītne’, atv. *keim- : *koim-  > b. *šaim- > la. saim-, no kā saime.

[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 142]

baltkrievu cям’я

krievu cемья

ukraiņu ciм’я

lš. šeimà

pr. seimīns

angļu family

baltkrievu cям’я

čehu rodina

franču famille

igauņu perekond

krievu cемья

poļu rodzina, domownicy

somu perhe

ukraiņu ciм’я

vācu die Familie

zviedru familj