Tradicionālā transkripcija

[sacît]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[saʦiːˀt] 

[s] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ī.

sac- – sakne

-ī- – piedēklis

-t – galotne

sacī- – vārda celms

-īt – izskaņa

sak-ām+vārd-s

sacīt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 1. grupa

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

PAVĒLES IZTEIKSME

Teikumā var būt:

1) izteicējs – Gailis saka: „Labrīt!”

2) teikuma priekšmets – Sacīt nav darīt.

sacīt ardievas, sacīt labrītu, sacīt labus vārdus, sacīt paldies

sacīt priekšā

sacīt kādam, sacīt kaut ko

klusu sacīt

sacīt, saku, saki, saka, pag. sacīju; trans.

1. Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt.

Neklausīties, ko kāds saka.

Sacīt (arī teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) – sveicinot sacīt „labrīt!” („labdien!”, „labvakar!”).

Sacīt (arī teikt) priekšā – sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž.

Sacīt (arī teikt) paldies – pateikties.

„Ej vien,” Liene gribēja sacīt, bet mēle viņai nekustējās. Blaumanis 2, 77.

Kad Vēveru Alberts Maškai sacīja: „Stāvi!” – zirdziņš apstājās. Kad viņš sacīja: „Ej!” – Maška sāka iet. J. Kalniņš 2, 202.

Inspektors: .. jūs esat teicis, ka rūdas slāņu masa jūsu atklātās atradnēs sniedzoties vairākos simt miljonos tonnu? – Kristofers: To es arī tagad saku. Zīverts 1, 403.

Vieni [konferences dalībnieki] saka slavējošas runas, vieni saka kritizējošas runas, bet doma ir viena – jāatrod jaunas kvalitātes. Bels 4, 35.

Nesaka [Aņus] labdienu, bet tūliņ uzsauc: „Trīne! Kādās darīšanās tu nāc?” Brigadere 2, 148.

Dažreiz, meitenei ardievas sakot, viņa [vecāmāte]: apraudājās, it kā būtu jāšķiras ne tikai uz dažām dienām, bet uz daudz gariem gadiem. Saulietis 1, 22.

Skolotājs domāja, ka viņam [zēnam] saka priekšā, ka viņš nezina gadskaitļus, jo no pēdējā sola Guntis rādīja noslēpumainas zīmes. Dripe 1, 4.

„Vecākiem rūp, lai bērns būtu briesmīgi labiņš. Muti iepletis, lai klausītos visu, ko tam saka priekšā... Nu paldies! Bija laiks, kad man varēja visu iestāstīt, bet tagad es pati redzu.” Brodele 17, 69.

Viņa dāvā citiem savu smaidu, savu labsirdību un acu mirdzumu. Par to gan neviens paldies nesaka. Rinkule 5, 103.

// Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).

Nesacīt nevienam savu adresi.

Noliņš: Nav? Es tak svētdien krogā redzēju, ka kazaks saimniecei priekš tevis iedeva vēstuli? – Tēvs: Ej nu! Kam tu man agrāk to nesacīji? Blaumanis 6, 387.

Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem un prasīja: „Saki, ko lai es daru melnajam runcim?” K. Skalbe 1, 94.

// Pavēlēt, pamudināt, arī pamācīt, brīdināt.

Nav divreiz jāsaka – saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.

Uz dienvidpilsētu kā kuģi aizpeld karavāna. Vai mērķi sasniegs tā, vai skaudrā svelmē bojā ies? Ai ceļniek [ceļiniek], nejautā – ir sacīts straujiem: pacieties. Sudrabkalns 3, 330.

„Ja tu man neatdosi parādu, no ciemata tevi ārā nelaidīšu. To es tev saku!” Gūtmanis 2, 137.

„.. sastājieties katrā galā pa desmit un ejiet vilkties!” viņš uzsauca, un tas nebija divreiz jāsaka. Sakse 7, 348.

// Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.

Sacīt savu vārdu – paust savus uzskatus, domas.

Burts ir karavīrs – Sen, jau sen tā sacīts. Sudrabkalns 1, 10.

„Saka, maize nekur bez garozas neesot,” Nadīna iebilda. Preilis 1, 48.

Māra: .. visām vērtībām ir tik daudz nozīmes, cik dzīvība tām piešķir. Tāpēc arī saka, ka cilvēks tik ilgi cerot, kamēr dzīvojot. Zīverts 1, 142.

Kartupeļus bojā daudzas slimības, bet tās cilvēka veselībai nav kaitīgas. Taču to nevar sacīt par bumbuļiem, kas kļuvuši zaļi. Lauku Dzīve 74, 3, 17.

.. laikrakstu redakcijas arvien zvana Tautas dzejniekam, viņš neatsaka, dod publicistiku, ievadrakstus un saka savu vārdu katrā nozīmīgākā gadījumā. Brutāne 8, 33.

// vajadzības izteiksmes formā: jāsaka. Jāatzīst, arī jākonstatē.

Jāsaka, reizēm dzejnieka lugās patiešām ir izšķērdīga dzejas tēlu bagātība. J. Kalniņš 5, 110.

Jāsaka, ka Rīgas 19. gadsimta arhitektūra, centra plānojums.. ir ļoti augstā līmenī. Zvaigzne 73, 14, 3.

// novec. Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.

Gan es tevi aptecēšu, Kājas gurdas nesacīšu. Elksne 3, 16.

Vasaraudzis liek visu Andra vainā, Andris atkal saka zirga vainu. Apsīšu J. 3, 23.

// Paust (ko), piemēram, ar savu rīcību, darbību.

Ko tu man saki ar deju šo! Ko tu man pateikt vari? Čaklais 3, 112.

// Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).

Sildīju plaukstas tev stacijā, gaidot uz svilpienu īsu, acis tev mēmi sacīja: Tu jau tās nesasildīsi. Čaklais 3, 112.

Barons sašaurināja mazliet acu vākus, pacēla mazliet galvu un paskatījās runātājā ar skatu, kas skaidri sacīja: „Tārps”. Blaumanis 6, 142.

// Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī runāt.

Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties. Zigmonte 4, 39.

Vien vītols, ne tik daudz atdodams godu, Cik, spriedumu sacīdams, šalca: „Tas pametis dzīvību, kaunu un godu, Kas pametis savējo Salacu.” Vācietis 7, 59.

Bet, ja vēlies tieši tādu mīlu, Kas pat sāpēs patiesību sacīs, Atnāc, atnāc Jaunā gada naktī. Kaldupe 2, 79.

2. Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā; teikt.

.. viņš [dzejnieks], sakot savu sakāmo, katrreiz no jauna mēģina risināt arī mākslinieciskus mērķus. Čaklais 6, 139.

.. ieskatīsimies enciklopēdijā. Tur skaidri un gaiši sacīts, ka Andoras republika atrodas Austrumpirenejos. Grīva 9, 85.

3. Parasti savienojumā „nesacīt nekā, nesacīt neko”: nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.; teikt.

Sieva nekā liela nesacīs pat tad, ja citi vedīs mājās lašus, bet viņš slaistīsies pa malu .., viņa taču arī zina, ka labākās zvejas vietas aizņemtas. Krūmiņš 1, 98.

„.. sacīt šie [saimnieki] man neko nesaka, baidās, ka uzšūšu tādas bikses, ka šie pēc spoka izskatīsies.” J. Kalniņš 9, 161.

Kā to lai (arī lai to) saka – saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.

Saki, ko gribi – saka, ja kas notiek pretēji tam, kā varētu domāt.

Lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk – saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.

Kā saka (arī tā sakot, tā sacīt, sacīt, sacīsim) – lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.

Kā sacīt jāsaka – kā saka, tā sakot.

(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot) – lieto, lai noradītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.

Citiem vārdiem (arī pareizāk, labāk) sakot – lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.

Patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot – lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.

Priekšnieks: Es gribu zināt, kas jūs pamudināja tā censties? – Es: Kā to lai saka. Man patika. Grīva 9, 150.

Vaikulis neveikli sagrozījās krēslā. „Nu, kā lai to saka...” Niedre 12, 70.

„Acis ciet, bet saki, ko gribi, viņš [vecais Brīviņš] dzird un redz visu ..” Upīts 4, 216.

Irbe, grafiķis un gleznotājs, lielisks slalomists savā laikā, tagad bija mazliet nolaidies, lai nesacītu vairāk. Bels 2, 95.

.. tādā piezīmju kaudzē, kā saka, pats velns var kāju nolauzt. Auziņš 7, 243.

.. vairums bija vienkārši gadījuma strādnieki, kas dzīvoja, tā sakot, no rokas mutē, jo pilsētiņā nebija nevienas fabrikas, ne rūpnīcas, kur varētu dabūt pastāvīgu darbu. Zālīte 5, 9.

Tie ne jau prasīja – nāca, līdz pēdējam puteklītim visu sev pievāca glīti, tā sacīt – par pliku velti. Purvs 4, 83.

„Ir gan tanī [vecā] žurnālā varen labas lietas. Viss, sacīt, līdzās.” Preilis 1, 54.

„Atklāti runājot, vai jums nekad nav bijusi, nu, sacīsim... spītība pret nepatīkamu darbu? Negribas, un tomēr jādara.” Preilis 1, 36.

„Un vai tu kaut kur arī tiec? Sacīsim, uz teātri vai kur citur?” Ezera 5, 55.

Kad virsraksts bija gatavs, es sāku domāt, kā sacīt jāsaka, par sava zinātniskā eksperimenta virzienu. Grīva 9, 189.

Aiz Ogres mums tūlīt jānogriežas mežā no lielceļa.. Te nu sākās saknes, grambas, dūkstis, .. vārdu sakot, tīrā elle. Austriņš 1, 50.

Tagad viņa saprot .., kāpēc tēvam un viņa draugiem šī dziesma tik tuva. Tā ir par viņu dzīvi, tā neatturami atsauc atmiņā jaunību, tālo un grūto, tā .. īsi sakot, tā ir īsta dziesma. Zigmonte 2, 92.

„Dienas tev laikam ir pavisam brīvas,” es izprašņāju Laini tālāk. – „Tā jau būtu, bet man aizvien jāpaplašina savas zināšanas, citiem vārdiem sakot – jāmācās.” Zālīte 5, 170.

.. viņš turpināja: „Mēs redzējāmies rudenī, cik atceros, oktobrī. Pareizāk sakot, viņa mani uzmeklēja.” Ezera 9, 22.

Svētkus viņš pavadīja ciemā vai, labāk sakot, ganos. Trīnes dienās viņi abi ar Ieviņu iznāca pie Trīnes un Ieviņas dienās māte ar dēlu pie Ieviņas. Birznieks-Upītis 1, 39.

„Patiesību sakot, šorīt pagaidām vēl neēdis,” Ēvalds atzinās. Saulītis 12, 60.

„Tu tak manis neatraidīsi? Ja es to būtu zinājis, tad... tad..., taisnību sakot, man ir vēl viena otra uzdomāta.” Blaumanis 2, 77.

Netiku ievērojis pat to, vai viņš vispār vēl kavējās uz ezera, un šobrīd, atklāti sakot, tas mani arī nemaz neinteresēja. Ezera 8, 71.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

sacīt – saceit; runuot 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

sacīt – teikt, bilst; traukt; dvest; čukstēt; spert laukā vienk., spert vaļā vienk.

sacīt, mantots vārds, lš. sakýti ‘sacīt, stāstīt’, ssk. segja, v. sagen ‘sacīt, gr. en(n)épō ‘piesaku, atstāstu, paziņoju’, lat. inquam (<*insquam) ‘saku, runāju’. Pamatā ide. *sekO- (no kā arī sekt) > b. *sek- : *sak-, no kā verbs *sakīti > la. sacīt. Vārda sākotnējā nozīme ‘meklēt, dzīt (pēdas)’ → ‘sekot’. No lietojuma „sekot ar skatienu” daži šās cilmes vārdi ieguvuši nozīmi ‘redzēt’ (v. sehen), no lietojuma „sekot ar vārdiem, ar stāstījumu”, arī „sekot (medījumam), norādīt uz to ar vārdiem” vairāki šās cilmes vārdi ieguvuši nozīmi ‘stāstīt, sacīt’. Latviešu valodā šāda nozīme zudusi pamatverbam sekt (lš. sèkti ‘sekot, stāstīt’), tā piemīt tikai iteratīvam sacīt. 
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 141]

angļu – to tell

baltkrievu – сказаць

čigānu – phenav; rakirav

franču – dire

grieķu – λέω

igauņu – ütelda

krievu – сказать

latīņu – dīcere

lietuviešu – sakyti

poļu – powiedzieć

somu – sanoa

ukraiņu – сказати

vācu – sagen

zviedru – säga