rudzi
Augi ar gari smailām lapām un divrindu vārpu; labība, kuras graudus samaļ un no miltiem cep rupjmaizi.
Šķirkļa autore: Anna Vulāne
Augi ar gari smailām lapām un divrindu vārpu; labība, kuras graudus samaļ un no miltiem cep rupjmaizi.
Tradicionālā transkripcija
[ruʒi]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ruʣi]
[r] – skanenis
[u] – īsais patskanis
[ʒ] – balsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
rudz- – sakne, vārda celms
-i – galotne
rudzi
→rudz+īš-i
→rug+ain-e
→rug+ait-e
→rug+āj-i
rudz-u+puķ-e
rudz-u+rog-a
rudz-u+smilg-a
rudzi – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
Daudzskaitlinieks.
| vsk. | dsk. |
N. |
| rudz-i |
Ģ. |
| rudz-u |
D. |
| rudz-iem |
A. |
| rudz-us |
I. |
| ar rudz-iem |
L. |
| rudz-os |
V. |
| rudz-i! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Rudzi Ziemeļeiropā nonāca mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī.
2) izteicēja daļa – Labība, no kuras iegūst miltus rupjmaizes cepšanai, ir rudzi.
3) galvenais loceklis – Latvijas rudzi.
4) papildinātājs – Latvijā rudziem ir ļoti liela nozīme, jo tie ir galvenā maizes labība.
5) apzīmētājs – Rudzu maizi cep no dažāda rupjuma rudzu miltiem.
6) vietas apstāklis – Vasarā rudzos zied rudzupuķes.
rudzu asni, rudzu audzēšana, rudzu biezputra, rudzu cena, rudzu cepumi, rudzu čipsi, rudzu druva, rudzu diedzēšana, rudzu dīgsti, rudzu graudi, rudzu iesals, rudzu kaitēkļi, rudzu klijas, rudzu kulšana, rudzu kūlis, rudzu lauks, rudzu lāčauza, rudzu maiss, rudzu maize, rudzu mēnesis, rudzu milti, rudzu pārslas, rudzu pankūkas, rudzu pļauja, rudzu salmi, rudzu sausmaizītes, rudzu sēklas, rudzu sēšana, rudzu slimības, rudzu stats, rudzu šķiedras, rudzu šķirnes, rudzu vārpas, rudzu zelmenis, rudzu ziedēšana
sējas rudzi, vasaras rudzi, ziemas rudzi
daudzgadīgi rudzi, gari rudzi, kupli rudzi, melnie rudzi, viengadīgi rudzi
audzēt rudzus, kopt rudzus, kaltēt rudzus, pļaut rudzus, sēt rudzus
rudzi, dsk. v. lietv.
Viengadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar divrindu saliktām vārpām. Ziemas rudzi. Vasaras rudzi. Rudzu vārpas. Rudzu zelmenis. Sēt rudzus. Rudzu audzētāji. Rudzu ģints (Secale).
// Šo augu sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
Rudzu maize. Rupjmaize no rudzu miltiem.
[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/mlvv/]
rudzi, -u, v.; tikai dsk.
1. Viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas augi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā.
Kultūras rudzi. Savvaļas rudzi. Vasaras rudzi. Ziemas rudzi. Rudzu zelmenis. Rudzu ziedi. Rudzu rogas. Rudzu stati. Rudzu kūļi. Rudzu melnplauka.
Rudzu puķe – zilā rudzupuķe.
Par kviešiem pieticīgākie rudzi senajā Eiropā bijusi galvenā labības kultūra. Zvaigzne 79, 16, 1.
.. laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti, jābaidās, ka rudziem nepiemetas rūsa. Upīts 4, 206.
2. Šo augu sēklas, graudi.
Rudzu milti. Rudzu klijas.
Un ko viņš varēja solīt turpmākajā dzīvē? .. vasarās pastrādāt vienam otram uz lauka par rudzu vai miežu pūru. Sakse 2, 12.
Uz apaļā laukakmens galda stāvēja vēl paplāte ar pašceptas rudzu maizes riecieniem. J. Plotnieks 6, 137.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
rudzi, s. rudzis.
rudzis (li. rugỹs „ein Roggenkorn”, apr. rugis), gen. s. rudza BW. 11917 var., dat. s. rudzam 11918, 5 var.,
1) das Roggenkorn od. das einzelne Roggenpflänzchen; der Plur. rudzi, der Roggen (secale cereale L.): Sprw. balti rudzi, balta maize. rudzi kūp, der Roggen dampft (blüht) U. rudzi kâ kārkli, von gut gediehenem Roggen gesagt. bagātajam rudzi kâ kārkli LP. V, 307. – vasaras rudzi, Sommerroggen (secale var. vernum) RKr. II, 78; ziemas rudzi, Winterroggen (secale var. hibernum) ebenda. Ādama rudzi N.-Sessau n. U. od. m¥lnie rudzi Konv. 1 133, schwarzes Korn im Roggen, Mutterkorn (secale cornutum);
2) zur Bezeichnung anderer Pflanzen: rudzīši, der Ackerlolch (lolium arvense With.) RKr. II, 73, Karls., Spr.; dz¥guzes rudzi, eine Moosart, deren Blüten den Roggenkörnern ähnlich sind PS., U. (unter dze̦guze);
3) genitivische Verbindungen: rudzu bise, der Hintere U.: ar rudzu bisi šaut RKr. VI, 690, furzen; rudzu irbe, das Rebhuhn Diez n. U.; rudzu mēnesis, der August L., U.; rudzu puķe, die Kornblume (centaurea cyanus L.) RKr. II, 69; Etn. IV, 1; rudzu smilga, grosse Ackerschmiele (agrostis spica venti L.) RKr. II, 65; rudzu t¦vs, das Mutterkorn; rudzu vilks Pūrs II, 65, der Roggenwolf, Getreidebock;
4) rudzītis, der Branntwein (scherzhaft): iemest rudzīti, einen Schnaps trinken Celm. tad plūda alus un rudzītis Balss.
Zu slav. rъžь, an. rugr, and., ahd. roggo „Roggen”, vgl. Walde Vrgl. Wrtb. II, 375.
[Sagatavots pēc: ME III : 555]
•
rudzis, 1): guovs ne·viena rudza vairs neaiztiks Ramkau. tādā zemē ne·viens rudzītis neuzaugs ebenda. naudas (viel Geld eintragend) rudzi BW. 27944. m¥lnie rudzi vairāk m¥tas slapjuos gaduos AP.;
2): rudzīši. ein gewisses Unkraut im Flachs AP.; rudzīši (lolium remotum) pieaug linuos (gaŗāki par liniem) Ramkau; dz¥guzes rudzi ir tādi tievi, tādi kâ āmariņi, un aug v¥cainēs uz cintiņām Saikava;
3): rudzu bise – auch A. Schwanb.
[Sagatavots pēc: EH II : 382]
Uzvārdi – Rudzis, Rudze; Rudzāns, Rudzāne; Rudzāts, Rudzāte; Rudzēns, Rudzēna; Rudzītis, Rudzīte; Rudzišs, Rudziša; Rudzuroga.
Vietvārdi – Rudzi, mājas Brunavas pagastā; Rudzu iela, iela Jelgavā, Rīgā, Salaspilī; Rudzu māja, mājas Maļinovas pagastā; Rudzu pūrs, purvs Ziemera pagastā; Jaunrudzāti, mājas Vīpes pagastā; Jaunrudzgaiļi, mājas Ropažu novadā; Jaunrudzīši, mājas Valgundes pagastā; Kalna Rudzāti, mājas Kalna pagastā; Kalna Rudzīši, mājas Blomes pagastā; Meža Rudzīši, mājas Nīcas pagastā; Rudzaite, upe Sēlpils pagastā; Rudzāji, mājas Ķekavas pagastā; Rudzāni, mājas Aknīstes pagastā; Rudzāti, mazciems Vīpes pagastā; Rudzāti, mājas Jersikas pagastā; Rudzātu kapi Rudzātu pagastā; Rudzāti, pagasts Līvānu novadā; Rudzātiņas, mājas Rudzātu pagastā; Rudzeiši, ciems Zvirgzdenes pagastā; Rudzēni, mājas Rožupes pagastā; Rudzikas, mājas Laucienes pagastā; Rudziņi, mājas Novadnieku pagastā; Rudzīši, ciems Stoļerovas pagastā; Rudzīšu ezers Skrudalienas pagastā; Rudzukalni, mājas Grobiņas pagastā; Rudzupuķe, mājas Galēnu pagastā; Rudzpuķītes, mājas Dunavas pagastā; Rudzsētas, mājas Dunavas pagastā; Rudzusīki, māju nosaukums; Rudzutaka, mājas Turku pagastā; Vecrudzīši, mājas Tīnūžu pagastā.
Ergonīmi – Rudzi, biedrība; Rudzi, SIA; Rudzu rati, SIA; Rudzu druva, lauksaimniecības produkcijas pārstrādes kooperatīvā sabiedrība.
rudzi, mantots vārds; vsk. rudzis; lš. rugiaĩ, pr. rugis, kr., ukr. рожь, č. rež, v. Roggen, Forma rudzis < *rugis; sal. atv. rugaine, rugājs. Par pamatformu uzskata ide. * Orughio-. Vārds laikam ir Tuvo Austrumu cilmes, un tā forma atsevišķās valodās un valodu grupās varēja atšķirties atkarībā no vārda aizgūšanas ceļiem.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 133]
angļu rye
baltkrievu жыта
franču seigle
igauņu rukis
krievu рожь
latīņu secale
lietuviešu rugys
poļu żyto
somu ruis
spāņu centeno
vācu der Roggen
ukraiņu жито
zviedru råg