rīts, -a, v.
Laikposms aptuveni ap saules lēktu. Laikposms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
Otrā rītā – nākamās dienas rītā.
Pret rītu, arī pret rīta pusi – tuvojoties rītam.
(Pa)agra rīta stunda – (pa)agrs rīts.
Rīta ausma – rītausma.
Rīta blāzma – rītablāzma.
Rīta zvaigzne – Merkurs vai Venera.
Rīta rosme – rītarosme.
Bērnu rīts – sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
Rīta solis sar. – nepieciešamie, no rīta veicamie mājas darbi.
Silts, mīlīgs rīts ausa augusta sākumā. .. Saule vēl nebija lēkusi, jo gaismiņa tikko sāka svīst. Apsīšu J. 1, 145.
.. Pičuku ar cūkām katru rītu piecos trieca laukā [ganos]. Upīts 4, 713.
„.. svētdienas nakti kāds ar cimdotu pirkstu kautrīgi klauvēja pie rūts. .. Pulkstenis rādīja trešo rīta stundu.” Birze 6, 66.
Atmodos tikai otrā rītā, kad visa ošu grava bij pilna saules un visi raspodiņi vizēja pilni rasas. Birznieks-Upītis 6, 347.
Tonakt man slikti nāca miegs. Aizmigu tikai pret rīta pusi. Skujiņš 5, 61.
Kaut arī bija paagra rīta stunda, braucējus gurdināja saule. Padomju Jaunatne 79, 147, 4.
„Ar jums es dejotu labprāt. Katrā ballē līdz pat rīta ausmai.” Vilks 5, 36.
Mēness bija aizgrimis aiz stacijas ēkām, kā slēpdamies no tuvojošās rīta blāzmas. Austriņš 2, 253.
Viens no visvienkāršākajiem organizētās fiziskās kultūras veidiem mājas apstākļos ir rīta rosme. Veselība 79, 9, 1.
Šodien man jāiet uz bērnu rītu. .. Tur mīļiem vārdiem mūs [bērnus] sveiks, Viens onkuls [onkulis] pasakas teiks, Tur dziesmas atskanēs, Tur bērni gavilēs. Rainis V b, 466.
Gāja jau diezgan gausi ar aušanu, jo tāpat rīta solis un vakara solis bija jāapkopj mātei pašai. Austriņš 1, 44.
// ģen.: rīta, adj. nozīmē Tāds, kas ir viegls, ērts un paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
Rīta kleita – rītakleita.
Rīta kurpes – rītakurpes.
Rīta svārki – rītasvārki.
Rīta tērps – rītatērps.
Tīrā istaba, adīklis, rīta kurpes ar apaļu pušķi – tādu istabu varētu atrast arī atpūtas namā. Birze 5, 50.
Edīte izrausās no gultas un apvilka rīta svārkus. Lācis VII, 727.
// pārn. Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
Dzīves rīts – cilvēka mūža sākumposms.
Pirms pāris gadiem priecājāmies par latviešu dramaturģijas rīta cēliena ludziņu šodienīgu atrisinājumu Dailes teātra uzveduma „Lai top!”. Teātris 82, 128.
Jaunība ir dzīves rīts. Tas ir laiks, kad cilvēks veidojas kā personība .. Padomju Jaunatne 82, 96/97, 1.
// pārn. Nākotne (parasti samērā tuva).
Mēs – tavi saimnieki, Zeme! .. Tava vakardiena un rīts. Sirmbārdis 2, 7.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Astronīmi – rīta zvaigzne Venera.
Uzvārdi – Rīts, Rīta; Rītiņš, Rītiņa.
Vietvārdi – Rītabuļļi, apdzīvota vieta; Rīta dūksnājs; Rīta kalns; Rīta lauks; Rītarasas, zemniekmāja; Rītasala, zemniekmāja; Rītasinepi, zemniekmāja; Rīti, zemniekmāja; Saulrīti, zemniekmāja; Tālrīti, zemniekmāja; Tāļrīti, zemniekmāja; Zeltrīti, zemniekmāja; Rītaploks, ganības; Rītarāji, zemniekmāja; Rītausmas, zemniekmāja; Rītkalni, zemniekmāja; Rītupe; Rītupes iela; Rītupīte; Rītupes, zemniekmāja; Svētrītpors, purvs; Rītāji, zemniekmāja; Rītenieki, zemniekmāja; Rīteņi, zemniekmāja; Rīteņkalns; Rītiņas, zemniekmāja; Rītiņi, zemniekmāja; Rītiņu ezers; Rītiņu dzirnavas; Rītiņlauks; Rītnieki, zemniekmāja; Rītumi, zemniekmāja.
rīts, mantots vārds; lš. rýtas ‘t. p.’. Tās pašas cilmes kā ritēt, kura pamatā laikam ide. *rei- : *rƒ- ‘tecēt’ ar t paplašinājumu. Par nozīmi sal. tās pašas cilmes vārdus ar s saknes paplašinājumā: go. urreisan ‘uzcelties, piecelties’, a-s. rīsan ‘celties’, a. rise ‘celties, piecelties’. No nozīmes ‘tecēt’ si. rīti- ‘plūšana, straume, kustība’, lat. rivus ‘straume, strauts’.
Vārda rīts nozīme var būt izveidojusies divējādi: vai nu no saknes *er- noz. ‘sakustēties, satraukties’ (rīts ir dienas posms, kad pēc nakts miera sāk kustēties cilvēki un liela daļa dzīvnieku), vai arī no atvasinātās formas *rei- noz. ‘tecēt’ → ‘plūst, ritēt’ (ar rītu sākas saules redzamais ritējums pa debesīm, sākas dienas ritējums, tecējums).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 125–126]
