Tradicionālā transkripcija
[reõêt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[reʣeːˀt]
[r] – skanenis
[e] – īsais, šaurais patskanis
[õ] – balsīgais troksnenis
[e] – garais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
Ortogramma – ē.
redz- – sakne
-ē- – piedēklis
-t – galotne
redzē- – vārda celms
-ēt – izskaņa
gaiš+redz+īb-a
gaiš+redz+īg-s, gaiš+redz+īg-a
īs+redz+īb-a
tāl+redz+īb-a
tāl+redz+īg-s, tāl+redz+īg-a
tuv+redz+īb-a
tuv+redz+īg-s, tuv+redz+īg-a
redzēt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 2. grupa
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
redz-u |
redz-am |
esmu redzē-j-is esmu redzē-j-us-i |
esam redzē-j-uš-i esam redzē-j-uš-as |
2. |
redz-i |
redz-at |
esi redzē-j-is esi redzē-j-us-i |
esat redzē-j-uš-i esat redzē-j-uš-as |
3. |
redz |
redz |
ir redzē-j-is ir redzē-j-us-i |
ir redzē-j-uš-i ir redzē-j-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
redzē-j-u |
redzē-j-ām |
biju redzē-j-is biju redzē-j-us-i |
bijām redzē-j-uš-i bijām redzē-j-uš-as |
2. |
redzē-j-i |
redzē-j-āt |
biji redzē-j-is biji redzē-j-us-i |
bijāt redzē-j-uš-i bijāt redzē-j-uš-as |
3. |
redzē-j-a |
redzē-j-a |
bija redzē-j-is bija redzē-j-us-i |
bija redzē-j-uš-i bija redzē-j-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
redzē-š-u |
redzē-s-im |
būšu redzē-j-is būšu redzē-j-us-i |
būsim redzē-j-uš-i būsim redzē-j-uš-as |
2. |
redzē-s-i |
redzē-s-it/redzē-s-iet
|
būsi redzē-j-is būsi redzē-j-us-i |
būsit/būsiet redzē-j-uš-i būsit/būsiet redzē-j-uš-as |
3. |
redzē-s |
redzē-s |
būs redzē-j-is būs redzē-j-us-i |
būs redzē-j-uš-i būs redzē-j-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tieku redzē-t-s tieku redzē-t-a |
tiekam redzē-t-i tiekam redzē-t-as |
esmu ticis redzē-t-s esmu tikusi redzē-t-a |
esam tikuši redzē-t-i esam tikušas redzē-t-as |
2. |
tiec redzē-t-s tiec redzē-t-a |
tiekat redzē-t-i tiekat redzē-t-as |
esi ticis redzē-t-s esi tikusi redzē-t-a |
esat tikuši redzē-t-i esat tikušas redzē-t-as |
3. |
tiek redzē-t-s tiek redzē-t-a |
tiek redzē-t-i tiek redzē-t-as |
ir ticis redzē-t-s ir tikusi redzē-t-a |
ir tikuši redzē-t-i ir tikušas redzē-t-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiku redzē-t-s tiku redzē-t-a |
tikām redzē-t-i tikām redzē-t-as |
biju ticis redzē-t-s biju tikusi redzē-t-a |
bijām tikuši redzē-t-i bijām tikušas redzē-t-as |
2. |
tiki redzē-t-s tiki redzē-t-a |
tikāt redzē-t-i tikāt redzē-t-as |
biji ticis redzē-t-s biji tikusi redzē-t-a |
bijāt tikuši redzē-t-i bijāt tikušas redzē-t-as |
3. |
tika redzē-t-s tika redzē-t-a |
tika redzē-t-i tika redzē-t-as |
bija ticis redzē-t-s bija tikusi redzē-t-a |
bija tikuši redzē-t-i bija tikušas redzē-t-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšu redzē-t-s tikšu redzē-t-a |
tiksim redzē-t-i tiksim redzē-t-as |
būšu ticis redzē-t-s būšu tikusi redzē-t-a |
būsim tikuši redzē-t-i būsim tikušas redzē-t-as |
2. |
tiksi redzē-t-s tiksi redzē-t-a |
tiksit/tiksiet redzē-t-i tiksit/tiksiet redzē-t-as |
būsi ticis redzē-t-s būsi tikusi redzē-t-a |
būsit/būsiet tikuši redzē-t-i būsit/būsiet tikušas redzē-t-as |
3. |
tiks redzē-t-s tiks redzē-t-a |
tiks redzē-t-i tiks redzē-t-as |
būs ticis redzē-t-s būs tikusi redzē-t-a |
būs tikuši redzē-t-i būs tikušas redzē-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
redz-ot |
esot redzē-j-is esot redzē-j-us-i |
esot redzē-j-uš-i esot redzē-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
redzē-š-ot |
būšot redzē-j-is būšot redzē-j-us-i |
būšot redzē-j-uš-i būšot redzē-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiekot redzē-t-s tiekot redzē-t-a |
tiekot redzē-t-i tiekot redzē-t-as |
esot ticis redzē-t-s esot tikusi redzē-t-a |
esot tikuši redzē-t-i esot tikušas redzē-t-as |
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšot redzē-t-s tikšot redzē-t-a |
tikšot redzē-t-i tikšot redzē-t-as |
būšot ticis redzē-t-s būšot tikusi redzē-t-a |
būšot tikuši redzē-t-i būšot tikušas redzē-t-as |
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
redzē-tu |
būtu redzē-j-is būtu redzē-j-us-i |
būtu redzē-j-uš-i būtu redzē-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiktu redzē-t-s tiktu redzē-t-a |
tiktu redzē-t-i tiktu redzē-t-as |
būtu ticis redzē-t-s būtu tikusi redzē-t-a |
būtu tikuši redzē-t-i būtu tikušas redzē-t-as |
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-redz |
ir bijis jā-redz |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-redz |
bija bijis jā-redz |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-redz |
būs bijis jā-redz |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-redz |
būtu bijis jā-redz |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-redz |
esot bijis jā-redz |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-redz |
būšot bijis jā-redz |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
redzē-s-im! |
2. |
redz-i! |
redz-iet! |
3. |
lai redz! |
redzēt brīnumus, redzēt ciešanas, redzēt grūtības, redzēt laimi, redzēt nabadzību, redzēt pretimnācēju, redzēt prieku, redzēt sapni, redzēt sāpes, redzēt vienaldzību
redzēt tālumā, redzēt tuvumā
labi redzēt, miglaini redzēt, skaidri redzēt
gribas redzēt, nevar redzēt, var redzēt
redzēt, redzu, redzi, redz, pag. redzēju; trans.
1. Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
Redzēt elpu – redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
Nav ko redzēt – saka, ja (kur) nav nekā īpaša, interesanta, ko redzēt.
// intrans. Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
Kad vectēvs nevar ko saredzēt vai sameklēt, viņš arvien uzkabina acaines [acenes] uz deguna un tad tūlīt redz. Brigadere 2, 112.
Kaķis tumsā redz labāk nekā cilvēks, tāpēc ka viņa acu tīklene .. labi uztver vāji apgaismotus priekšmetus. Bērnība 56, 11, 40.
// intrans. Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
Tīklene ir nesalīdzināmi svarīgāka un sarežģītāka par acs optisko aparātu: tieši ar tīkleni jau arī acs redz. Zinātne un Tehnika 77, 3, 10.
.. uz jaunceltnes stāv vīrs ar ķelli drošā rokā, un acis – jaunas, jaunas, tālu redzēt var. Kroma 2, 36.
// Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības); arī vērot.
Redzēju, cik tu biji satraukts, kad pirms stundām trim plēsi vaļā aploksni. Kalndruva 5, 225.
Kalējs .. pasmaidīja, bet visi redzēja, cik grūti viņam bija izspiest smaidu. Sakse 7, 39.
Viņš redz sievas sejā izbailes. Līvs 2, 126.
2. Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
Pirmajai partijai Egle ierosināja molekulā ievest arī radioaktīvus atomus, lai redzētu, kur jaunās zāles paliek ķermenī. Birze 5, 60.
Targals: Nāc tuvāk, stāsti, ko tu redzējis, Es gribu zināt, kas jūs visus biedē .. Aspazija 3, 336.
// Jaust, noprast.
Hertai pēc atvaļinājuma tā bija pirmā darba diena. Viņa aplika krāsainas gliemežvāku krelles, lai sanatorijā redzētu, ka viņa bijusi Krimā. Birze 5, 170.
Istaba bija maza, bet mājīga, un katrā sīkumā varēja redzēt, ka te dzīvo sieviete. Vilks 5, 15.
pārn. .. mazais kucēns pamazām auga, un vērīgākam skatienam bija redzams, ka dienās tas patiesi būs liels un vērā ņemams suns. Zigmonte 8, 10.
// Saprast, apzināties.
Konduktore bārās, bārās .., taču, redzēdama, ka viss šis nebēdīgais [jauniešu] bars tā kā tā nepaklausīs, nogurusi nepievērsa tam vairs nekādas uzmanības. Vilks 5, 116.
Līze redzēja, ka nekāda prātīga runāšana [kaimiņos] nav gaidāma un vedināja Andri mājup. Sakse 2, 37.
3. Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust.
Redzēt grūtības. Redzēt ciešanas. Redzēt sāpes. Redzēt laimi. Redzēt vienaldzību. Redzēt uzplaukumu.
Veidenbaums redz postu visapkārt. Viņš nespēj būt vienaldzīgs pret to. Vējāns 5, 12.
Es neesmu redzējis cilvēcības, Kas žēlo un jūt. Rainis I b, 430.
Viņai vajadzēja redzēt pieticību un prieku, lai varētu vēl ticēt laimei. K. Skalbe 1, 62.
// Sajust (par dzīvniekiem).
.. tas teļš par velti tur nebļauj un suns pelavu pūnē gan zin, ko viņš gaudo. Kustoņi tādās reizēs [cilvēka nāves tuvumu] redz vairāk nekā cilvēks. Upīts 4, 217.
.. kad vistas redzēja, ka no mums nekā liela nedabūs, tās aizzagās uz rudziem .. J. Kalniņš 2, 78.
4. Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā.
Redzēt sapni – sapņot (miegā).
Redzēt sapnī – būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Viņa [kino operatora] atzinību ir iemantojuši tikai nedaudzi jaunās paaudzes mākslinieki. Tajos Arnis sakās redzam mūsu mākslas nākotni. Brodele 17, 133.
Atgūlies uz muguras un aizvēris acis, redzu tos visus [divdesmit gadus] plašā, nesaraustītā ainā savā priekšā. .. esmu atkal dzimtenē. Gan kā zēns, klejodams pa liekni ar lopu baru, gan kā jauneklis, palīdzēdams tēvam apsargāt mežu. Birznieks-Upītis 6, 278.
Māte daudzas lietas redzēja pārāk bēdīgā gaismā. Dripe 2, 24.
Krams .. atgūlās gultā. Pēc brītiņa viņš aizmiga un redzēja sapni. Bija tā kā viesības kaut kur, kādā svešā vietā. Austriņš IV, 42.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
redzēt – redzēt; var redzēt – redzīs; varēja redzēt – redzējuos; būt redzamam – redzētīs; priekšā varēja redzēt tiltu – prīškā redzējuos tylts; slikti redzēt – nadaredzēt; kaut kas tāds nav redzēts – taida breinuma nabeja; kur tas redzēts, ka... – taida breinuma naredzieju, kab...; redzēt sapnī – sapynā nūredzēt (sapynā saredzēt)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
redzēt – saredzēt, saskatīt, manīt, samanīt, matīt novec., sazīmēt, viedēt, vīdēt
redzēt, mantots vārds; lš. regti ‘t. p.’. Pamatā ide. *reĝ- / *reg- ‘taisns, nolikt taisni, vadīt; izstiept, uzsliet; virziens, līnija’, no kā arī rags. Bijis verbs *regt (lš. règti ‘sākt redzēt’), no kā iter. redzēt (< *regēti). Nozīmes attīstība: ‘būt izstieptam, uzslietam’ → ‘būt redzamam’ → trans. ‘uztvert ar redzi’ (Jēgers).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 112]
angļu – to see
baltkrievu – бачыць
čigānu – dikhav
franču – voir
grieķu – βλέπω
igauņu – näha
krievu – видеть
latīņu – vidēre
lietuviešu – matyti
poļu – zobaczyć
somu – nähdä
ukraiņu – бачити
vācu – sehen
zviedru – se; märka