Sīki ūdens pilieni, kas, kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsmas, augiem un priekšmetiem.

I. Mirdziņa Rīta rasa.

A. Gulbis Rasa uz zāles.

A. Gulbis Rasa uz zirnekļa tīkla.

A. Gulbis Rasa uz strauta sniegogas lapas.

Fotoglezna Rasas lāse izglābs krāsas.

S. Bērziņa Sirdi katrā rasas lāsē.

●

2010. gadā Latvijas Dabas muzejā tika atklāta bijušā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes fotoizstāde „Rasas lāse kāpostlapā”, kurā bija apskatāmas visos Latvijas novados tapušas vairāk nekā 30 dabas fotogrāfijas – augu un dzīvnieku pasaule, kas tverta no netradicionāla rakursa, uzsverot Latvijas dabas skaistumu un unikalitāti.

Foto M. Roze.

[Sagatavots pēc: http://nra.lv/zinas/21097-latvijai-jaizvelas-starp-sliktu-un-pavisam-sliktu-scenariju.htm?view=comments]

Zīmols „Rasa” ir izveidots uzņēmumā Food Union, kas ir tapis, apvienojot Baltijā lielākos piena pārstrādes uzņēmumus un pārņemot to labāko pieredzi. Un tā patiešām nav maza, jo, piemēram, Rīgas Piena kombināts ir izveidots 1927. gadā, bet Valmieras piens – 1971. gadā.

„Rasas” produkti ir sāļais un saldais krēmsiers, kausētais siers, jogurts u. c. [Sagatavots pēc: http://produktirasa.lv/lv/products]

●

Gāzētais galda minerālūdens RASA LIGHT ir dabisks minerālūdens ar zemu mineralizācijas pakāpi.

[Sagatavots pēc: https://officekit.lv/partikas-preces/10623-mineraludens-rasa-light-gazets-033-l-plastmasas-pudele.html]

●

Gaismas festivālā „Staro Rīga 2017” tika izveidota interaktīva           videoprojekcija „Rasa: daba ienāk pilsētā”. Projekta finansētājs: Food Union piena produktu zīmols „Rasa”.

[Sagatavots pēc: http://www.staroriga.lv/013/lv/daba-ienak-pilseta/]  

Tradicionālā transkripcija

[ras:a]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[rɑsːɑ]

[r] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

ras- – sakne, vārda celms

-a – galotne

ras-a

→ras+iņ-a

→ras+ain-s/-a →ras-ain+i (apst. v.)

→ras+en-e

→ras+inā-t→ ras-inā+šan-a

                   →ap+ras-inā-t

                   → uz+ras–inā–t

                 →ras–inā+tāj-s

→ras+o-t→ ras-o+šan-a

               → ras-o-j+um-s

                    →aiz+ras-o-t

              →ap+ras-o-t→ap-ras-o-j+um-s

                                ↓ →ap-ras-o+šan-a

              →ne+ras-o-t→ne-ras-o+šan-a

              →no+ras-o-t→no-ras-o+šan-a

                  →pa+ras-o-t

                  →sa+ras-o-t

             →ras+ot-s

ras-as+krēsl-iņ-š

ras-as+pod-iņ-š

ras+krēsl-iņ-š

ras+pod-iņ-š

ras+veid-a

silt+ras-a

sidrab+ras-a

sudrab+ras-a

ras+veid+īg-s, ras+veid+īg-a

rasa – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Vienskaitlinieks.

N. Edgars Rasa – D. Edgaram Rasam

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Liela rasa spīguļoja zālē.

2) izteicēja daļa – Mirdzošās ūdens lāses zirnekļa tīklā ir rasa.

3) galvenais loceklis – Sudraba rasa.

4) papildinātājs – Saimniece no rīta ieraudzīja lielu rasu.

5) vietas apstāklis – Rasā samirka kājas.

6) apzīmētājs – Rasas lāses karājās zāles stiebru galos.

rasas krāšņums, rasas lāses, rasas mērītājs, rasas migla, rasas pērles, rasas pile, rasas pilieni, rasas punkts, rasas skaistums, rasas veidošanās

Jāņu rasa, medus rasa, miglas rasa, nakts rasa, rīta rasa, sudraba rasa, sviedru rasa, zelta rasa

auksta rasa, balta rasa, dzidra rasa, liela rasa, maza rasa, salta rasa, silta rasa, skaista rasa

rasa izkūp, rasa izput, rasa izsitas, rasa krīt, rasa metas, rasa mirdz, rasa mirguļo, rasa nokrīt, rasa nomazgā, rasa rodas, rasa rasina, rasa spīd, rasa stāv, rasa viz, rasa vizuļo

mazgāties rasā, mirdzoša rasa, notraukt rasu, samērcēt rasā, sasalusi rasa, staigāt pa rasu

rasa, vsk., s.

Sīki ūdens pilieni, kas, kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsmas, uz priekšmetiem un augiem.

Rīta rasa. Staigāt pa rasu. Rasā sabristas kājas.

[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 903]

●

rasa, s. lietv.

1. Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.

Rīta rasa. Rasas lāses. Samērcēt kājas rasā.

// pārn. Sīki (ūdens) pilieni, sīkas (sviedru, asaru) lāses.

Kad gaisma svīda .. Tad ritēja rasa – Gaismas sviedri. No cīņas ar nakti Tā sviedru rasa: To zelta traukā Saulīte lasa. (Rainis)

2. Sīks, smalks lietus.

Tas nav īsts lietus, tikai tāda silta rasa.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/mlvv/]

rasa, -as, s.; parasti vsk.

Sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēdušies uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.

Rīta rasa. Rasas lāses. Sasalusi rasa. Rasas mērītājs. Notraukt rasu no ābeles zara. Samērcēt kājas rasā.

Rasas punkta temperatūra, arī rasas punkts fiz. – temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.

Medus rasa – salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis). Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.

Rasas podiņš (retāk pods) – rasaskrēsliņš.

Dārzā ir rasa, tā spīd ziedu kausos, tā samērcējusi smilgu smalkās bārkstis, un katra zāles stiebra galā dreb gaidošs piliens. Zigmonte 2, 217.

.. jutu auksto rasu, kas saldēja man kājas un reizēm, nejauši pieduroties kādam zaram, salija aiz apkakles. Zālīte 5, 299.

.. tiklīdz saule uzkāpa virs meža galiem un nokrita rasa, tūdaļ uzradās dažādu sugu dunduri .. Avotiņa, Šlisers 1, 23.

Loga tumšo stiklu pārklājusi sīka miglas rasa .. Līvs 1, 6.

Kad gaiss sasniedzis šo temperatūru, tā saucamo rasas punktu, daļa ūdens tvaiku kondensējas un rodas sīki ūdens pilieniņi. Zirnītis 1, 17.

.. rīta debesis jau bija izdzērušas ne vien lēzeno ceļmallapu, bet arī dziļo rasas podiņu valgmi .. J. Liepiņš 1, 64.

Kad atskatīsies, tad ieraudzīsi: bērns tavs kā vālodzēns no rasas poda ūdeni dzer. Čaklais 3. 126.

// pārn. Smalks, sīks lietus.

Krasta alkšņos .. pakšķināja rasa. Tā mazgāja visu – lapas, zāli, zemu nolīkušās smilgas, taciņu, pa kuru gājām, mūsu sejas un rokas. Kalndruva 1, 187.

Viegla rasas migla nokārās pār visu ciemu. Birznieks-Upītis 1, 38.

.. uz svina pelēko jūru nepārtraukti drūzmējās zemi lietus mākoņi, smidzinādami vēsu rasu. Grīva 8, 109.

// pārn. Sīki ūdens pilieni, arī sviedru vai asaru lāses.

Pierē drīz jau iemetās pirmā sviedru rasa. Fimbers 1, 143.

Pa zemi šodien saule staigā, Un man starp skropstām rasa viz. Osmanis 1, 109.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

rasa, der Tau; der Tropfen: liela rasa, grosser Tau.

[Sagatavots pēc: ME III : 478]

rasa –  rosa

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

rasa, s.

(pazūd, izput u. tml.) kâ rîta rasa (vèjâ) ‘ātri, pēkšņi, nemanot (pazūd, izput)’: muna [piena vedēja aizvestā] kònna pazuduse k°â rîta rosa. [Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 190]

rasa – nakts lāses poēt.

Agronomijā – augsnes rasa, linu mērcēšana rasā, rasā mērcēti lini.

Celtniecībā – rasas punkts, rasas punkta temperatūra.

Ģeogrāfijā – rasa.

Personvārdi – Rasa; Rasiņš, Rasiņa.

Vietvārdi – Rasa, viensēta Aglonas novadā; Rasa, viensēta Ludzas novadā; Rasas, viensēta Salas novadā; Rasas, mazciems Ogres novadā; Baltrasas, viensēta Daugavpils novadā; Jaunrasas, viensēta Ogres novadā; Meža Rasas, viensēta Daugavpils novadā; Meža Rasas, mazciems Krustpils novadā; Purmalrasas, viensēta Krustpils novadā.

Ergonīmi – Rasa, dāmu deju kopa Ķegumā; Rasa, sieviešu koris; Rasa, interešu klubs Stradu pagastā; Rasa, biedrība Rojas novadā; Rasa, bērnu un jauniešu vokālā studija; RASA un Ko, SIA, biroja mēbeles un noliktavu aprīkojums; Rasa, pārtikas ražošanas uzņēmums; Rasa, kafejnīca Dobeles novadā; Rasa, konditoreja un kafejnīca Rīgā; Rasa L, SIA veikals Kārsavā; Rasas pērles, Latgales reģionālais atbalsta centrs Rugājos.

rasa, mantots vārds; lš. rasà, kr., bkr., ukr., bulg. rocá (ssl. rosa), asor., č., p. rosa ‘sula, šķidrums’, ras ‘šķidrums, straume’, lat. rōs ‘rasa’. Sens saknes nomens, kura pamatā ide. *eres-: *rs- / *rs- ‘tecēt’. Ide. *rosā- > b. *rasā- > la. rasa. Atv. rasot.

 [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 738]

angļu dew

baltkrievu раса

franču rosée

grieķu δροσιά

igauņu kaste

krievu роса

lietuviešu rasa

poļu rosa

somu kaste

ukraiņu роса

vācu der Tau

zviedru dagg

Ņemt ar rasu.

Bez rasas nekad neuzaugs laba zālīte.

Rasa dzisina karstumu, labs vārds dusmību.

 Pazuda kā rīta rasa.

Ja asaras lej, lai redz tik rasu, bet atbildi dod vienmēr smaidiem.

Rīta rasā vajag mazgāties, tad cilvēks paliek smuks.

Saulainā rītā jānogulstas rasotā zālē un jāskatās, kura rasas pilīte spīd kā zelts, tad tā jāpaņem, jo viņa der par zālēm pret visām slimībām.

Tas, kas grib būt dzidrs kā rasa, tam jādzer rasa no rasas zālītes.

Kad no rīta liela rasa, tad tanī dienā lietus nebūs. Ja turpretim rasas nav (ejot pa zāli, kājas paliek sausas), tad būs lietus.

Kad no rīta ir liela rasa, tad gaidāms smuks laiks.

Ja uz zāles rasa, tad to dienu sagaidāms labs siena laiks.

Ja vasarā no rīta nav rasas, tad pievakarē gaidāms lietus.

Ja no rīta zālē nav rasas, būs pērkona negaiss.

Jāņa nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tanī mazgājas, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu, sudrabu. Arī raganas notrauc un savāc Jāņu rasu, lai iegūtu citu svētību. Viņas laižas pa gaisu priekš saules lēkšanas ar slaucenēm rokās uz citu ganībām. Tādēļ Jāņa rītā govis nevajag agri dzīt ganos un ir jāuzmanās, lai rasa nebūtu notraukta.

Ka nu reita rosa byus soldona, tod itys nūzeimej, ka dēļ ļaužu byus lela napatikšona, nuspruogs daudz lūpu.

Zelta piliens staba galā. – Rasa.

Nakti dzimst, dienu mirst. – Rasa.

Iet sieviņa raudādama,

Izkrīt zelta atslēdziņa:

Mēness redz, saulīte paņem. – Sieviņa – migla, zelta atslēdziņa – rasa, ko mēness pa nakti redz, bet saule pa dienu paņem.

Mēness atslēgu pazaudējis, saule pacēlusi. – Rasa.

Vižu, važu viņpus lauka;

Attek paipala, apēd pašu. – Rasa.

Migla, migla, rasa, rasa,

Tā man laba nedarīja;

Rasā manas kājas mirka,

Miglā manis vaiņadziņš. [LD 29300-2]

Migla, migla, rasa, rasa,

Tu man laba nedarīji;

Rasā manas kājas sala,

Miglā zuda raibaliņa. [LD 29299-2]

Auksta rasa, liela rasa,

Es basām kājiņām;

Kaut māmiņa nu redzētu,

Nu būt’ gauži raudajuse. [LD 4473-1]

Migla, migla, liela rasa,

Man pazude kumeliņš.

Nokrīt migla, nokrīt rasa,

Es dabūju kumeliņ’. [LD 30149-0]

Bieza migla man patika,

Rasa manim nepatika:

Migla mani pasargāja,

Rasa deva tautietim. [LD 13340-0]

Uz papuvi zaļa zāle,

Zelta rasa galiņāi;

Tā nebija zelta rasa,

Tās sērdienes asariņas. [LD 4321-1]

Migla, migla, rasa, rasa,

Tā man žēl padarīja:

Nogulēja bāliņam

Smalku linu tīrumiņu. [LD 28372-0]

Uz kalniņa, uz cinīša,

Tur mirdzēja zelta rasa;

Tā nebija zelta rasa,

Tās bārīša asariņas. [LD 4321-0]

Māmulīte, māmulīte,

Migla, rasa pūriņā,

Kam sūtīji madarās

Miglaiņā rītiņā. [LD 7128-0]

Birst bērzam(i) zelta rasa,

Strazdiņam(i) uzlecot;

Birst māsai asariņas,

Tautiņām(i) bildinot. [LD 14868-0]

Dod, māmiņa, ganiņame

Triju rindu vainadziņu,

Daža laba rīta rasa

Pār ganiņa kājiņām. [LD 29221-0]

No kociņa rasa bira,

No lielā, no mazā;

No tautām ļauni vārdi,

No lieliem, no maziem. [LD 23831-0]

Tā gaidu Lieldienu

Kā bāleliņu;

Aizgāja garām

Kā rīta rasa. [LD 32297-0]

Ne miglā, ne rasā

Mirka manas villainītes:

Mirka ļaužu valodās,

Gaudajās asarās. [LD 8710-0]

Es izdzinu Jāņu nakti

Savas aitas pieguļā:

Jāņa nakti zelta rasa,

Lai tās baltas mazgājās. [LD 32455-1]

Es pacēlu ganīdama

Rasā saldu āboliņu;

Es dabūju jaunu puisi

Dzelteniem matiņiem. [LD 9623-6]

Viena smilga laukmalē,

Zelta rasa galiņā.

Tā bij viena laimes meita,

Kas tur acis nomazgāja. [LD 4261-15]

Celies agri, man’ māsiņa,

Sukā savus garus matus;

Trim rītiem rasa stāv

Tavu matu galiņā. [LD 16934-0]

Rit, rit rīta rasa

Pa ābeļa lapiņām;

Tā norit mans mūžiņš

Pa ļautiņu valodām. [LD 8834-6]

Manī ļaudis kājas āva,

Manī rokas nomazgāja.

Es ļaudīm rīta rasa,

Es migliņa ezerā. [LD 4790-4]

Moseņ munu boriņeiti,

Tev gaļveņa nasukota,

Treju reitu rosa stov

Tavu motu gaļeņā. [LD 4480-2]

Nasasādu zam ūzūla,

Ūzūlam lela rosa;

Narunovu ar tautīti,

Tautom daudz volūdeņas. [LD 10665-2]

Kas ļaudim bādys beja,

Ka maņ mozs augumeņš?

Maņ pošai bāda beja,

Rosā mērka snotiņeite. [LD 20184-3]

Uz broļím cīmā brauču,

Ceļa labi nazynoju;

Strazdeņš maņ ceļu roda,

Raudiveite rosu trauce. [LD 26524-3]

Zvēri rok upi

Kad Dievs bija radījis zemi, tad zemes virsū vēl vispāri ūdens bijis. Dievs tad pavēlējis visiem putniem un visiem dzīvniekiem Daugavu rakt, arī vēl citas upes un ezerus, lai ūdens notecētu un nostātos tik tīrs, ka var dzert. Visi putni un dzīvnieki paklausījuši, tikai klienis (lietus putns, vālodze) vien ne. Viņš sacījis: „Par ko tik grūti pūlēšos? Man jau pietiek rasā nodzerties.”

Dievs, to dzirdēdams, sacījis: „Lai tad arī tā paliek!”

Tāpēc vēl šo baltu dienu klienis tikai rasu dzer. Bet, ja lietus ilgāku laiku nav lijis, tad viņš pēc rasas žēli brēc: „Pil, pil, pil!” Cita ūdens viņš dzert nedrīkst, tad nāve klāt.

[http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/]

●

Saime aizgājusi siena pļaut. Viņi ēduši brokastis nemazgātām mutēm. Pienācis Dievs un prasījis: „Par ko ēdat brokastis nemazgātām mutēm?” Ļaudis atbildējuši, ka neesot ūdens. Dievs teicis, ka varot arī rasā nomazgāt, un no tā laika katru rītu devis rasu. [LTT 1991 : 49]

●

Rasa esot asaras. Reiz bijusi kāda brūte, bet brūtgāns to atstājis. No sirdssāpēm viņa ik nakts gājusi uz laukiem noraudāties. Dievs viņas asaras pārvērtis par rasu, lai dabai būtu pēc dienas karstuma atspirdzinājums. [LTT 1991 : 49]

Kāds saimnieks prasa čigānam, kādēļ viņš nekad nestrādājot. Čigāns atbild: „Ko nu, saimniek, strādātu, jau strādātu, neesmu no tiem slinkajiem, bet pats debesu tēvs negrib, ka es strādāju – tādu sodību laiž virsū, ka nekur glābties! Es jau domāju: sak, šo naksniņu tā labi izgulēšos un tad raušu no rīta, ka ne zālīte nekustēs! Bet ko nu, mīļais, no rītiņa salta rasa, salst kājas. Nu nekas, nāks pusdiena, tad gan pļaušu, kā pļaušu; bet ko nu! nāk pusdiena, tie bambari rūc un skrej, rūc un skrej! Neko darīt, jāiet šķūnī gulēt. Nu, bet vakarā gan būs pļaušana! Nāk vakars, tie karakriši nāk bariem vien, bariem vien un kož, kož visās malās. Jāguļ, vai grib vai negrib!” [Latviešu tautas anekdotes 1992 : 83–84]

Sevišķas svētības un spēka pilna ir Jāņu rasa. Ne velti tautas tradīcijas to daudzina par zelta rasu. Tāpēc arī, lai iegūtu tīru vilnu, aitas Jāņu naktī laiž ganos, lai tās šai zelta rasā mazgātos. Tāpat arī jaunas meitas, lai tās kļūtu skaistas un baltas, labprāt mazgājas rasā. Skaistumu var iegūt, arī velkot lindrakus pa Jāņu rasu.

Sevišķi lopkopjiem Jāņu rasa dod svētību, tāpēc ikviens to cenšas iegūt. Ar iegūto rasu dzirda govis, lai tās dotu daudz piena. Rasu iegūst, Jāņu rītā piesienot palagu pie kājām un ejot pa rasainu pļavu. Kad palags slapjš, to izgriež slauktuvē un dod govīm dzert. Kam pļavas rasa notraukta, tā govīm nav piena.

Sevišķi raganas sevis labad cenšas savākt Jāņu rasu. Tāpēc jāsargās Jāņu rītā ganīt lopus tai laikā, kad raganas ievāc rasu.

Ar Jāņu rasu var iegūt arī zeltu un sudrabu. Tā, piemēram, Jāņu naktī jāsavāc vībotņu rasa kabatas lakatiņā un, atpakaļ neskatoties, jāiet pāri krustceļiem, tad lakatiņā būs nauda. Tāpat to var panākt arī, ja lakatiņā iesien vībotņu ziedus un brien pa rasu.

[Sagatavots pēc: Līdeks 1991 : 64] 

Rasas princesīte

Mazā rasas princesīte,
bālā pusnakts varvīksnīte,
cik tev niecīgs viss un mazs –
tīri kā viens itnekas.

Nelīkst asniņš, kur tu eji,
netrūkst tīmeklīts, kur deji,
ak – tik brīnišķīgi mazs
ir tavs mazais itnekas!

Teic, kur tik daudz pērļu ņēmi –
 bērtin apbērt visu zemi?
„– Viss mans mazais itnekas
ir tik zvaigžņu asaras.” [Bārda 1959 : 259]

***

Lēni, lēni,

Klusi, klusi

Mežā nakts ir ienākusi.

Nu iz melna priekšautiņa

Baltu rasu laista viņa:

Apber apses, apber bērzus,

Apber manu šauro taku

Vēsām asarām. [Jaunsudrabiņš 1985 : 221]

Jāņtārpiņš

tumsa ir vasaras kleita

viegla un plāna kā zīds

svārki mirkst vakara rasā

lakatā sārtojas rīts

ne apreibst vasarai galva

ne kāju kurpīte spiež

pļavā kur septiņas griezes

vīgriežu valsi griež

dūdo un stabulē dābols

sarkanas magones dzied

ik nakti ar septiņiem vējiem

vasara dancot iet

tumsas tērptu un tītu

neviens nevar ieraudzīt to

tikai pār pļavu naktī

zaļš jāņtārpiņš virpuļo [Zandere 2015 : 81]

Princese un mežs

Princese izskrien no pils

Kājiņām basām

Un metas pār pļavu,

Līdz ausīm

Samirkstot rasā.

Mežs steidzas pretī

Un cieši apskauj,

Bet princese pretī turas,

Spirinās, smejas kā traka,

Jo lapas kutina, skujas duras.

Mežs viņai zemeni pasniedz,

Viņam tiek konfekte salda.

Tad abi samainās kroņiem,

Sadodas rokās

Un visā pasaulē valda. [Cielēna 2015 : 81]

Manas gaismas tavas gaismas

manas gaismas tavas gaismas

valodiņu nes

tā kā ceļa ceļmalītes

rasas lāses nes

manas pēdas tavas pēdas

valodiņu nes

manas pēdas tavas pēdas

tur pie dzimtenes

manas gaismas tavas gaismas

valodiņu nes

manas gaismas tavas gaismas

nāk no dzimtenes [Auseklis 2015 : 35]

***

Vēl stunda – un rasa būs nožuvusi;

Jo cik tad tās rasas ir?

Un paliks puķes,

               un paliks zāle

Un lēnām zem baltās saules bālēs.

Vēl diena – būs vasara pagājusi;

Jo cik tad tās vasaras ir?

Un paliks sēklas,

               un paliks augļi,

Un kāri knābās to melni kraukļi.

Vēl gads un vēl gads –

              un dzīve būs galā;

Jo cik tad tās dzīves ir?

Un paliks radi, un paliks draugi

Un nenokopjamie šīszemes lauki. [Elksne 1978 : 232]

***

Mana aizmūžu māte – vālodze,

Kā uz lietu man miesa un dvēsele sāp...

Rasas pilienā mākoni tālo dzert,

Dziesmas kliedzienā – slāpt un slāpt.

Upi neraku līdzi ar citiem es;

Kāpēc Daugava manī plaisājot kalst?

Mēms ir vilnis pret sēkļa sitienu.

Skaļa vālodzes vaimanu balss.

Nekliegt nevaru, māte aizsenā,

Māte dzelteni melnā, kā kalstošs lauks,

Tikai negaisa atveldzi aicināt,

Pāri Daugavai lietu saukt! [Belševica 2000 : 39]

Pinkaine ar Ķetaurīti un Letenīti pārlaida nakti krūmājā netālu no lielās lāču egles. Līdz ar rīta ausmu viņi iečāpoja avenājā, kur katrs cers sārtu ogu pilns, ik lapā spožas rasas lāsītes. Lieliskas brokastis! Saldas avenes, ko paēsties, un vēss, spirdzinošs rasas ūdentiņš, ko nodzerties!

Ķetaurītis un Letenīte katrs no sava cera bezbēdīgi baudīja garšīgo rīta maltīti, labsajūtā klusi urkšķēdami. [Jansons 2000 : 79]

●

 Tā bija skaista, saulaina vasara. Agri sakuploja Misas pļavas. Upes krastos un sausākos uzkalnos mirdzēja rasas podiņi, mežmalas piesaulē ziedēja dzeltenie sviesta bumbulīši, staipījās vanagzirņi ar zili violetiem ziediem, bet vecupju ielejās pacēlās staltais grīslis pļāvējiem līdz krūtīm. Misas pļavas bija bagātas ar dažādu sugu zālēm, siens asi smaržoja un reibināja. [..]

Brokastis ievilkās. Vīri smējās un pļāpāja, lielīja katrs savu izkapti, cik tā viegla un asa. Saule jau bija uzkāpusi virs koku galiem, rasa nokrita, zāle kļuva sausa un cieta, izkaptis vairs nekoda tik labi kā agrajās rīta stundās. [Dziļums 1991 : 12–13]

●

Nauda sen bija gaidīta, un Valdis tūlīt otrā rītā posās uz muižu, kur bija pasta kantoris. Tā kā arī Līnai patika šo ceļojumu taisīt, tad viņi izgāja rīta rasā basām kājām. Viņi gribēja iet cauri mežam, pa lauku ceļiem, jo tā ceļš verstes trīs iznāca īsāks. Spīdēja saule. Rudzu vārpas bija pilnas zelta pakariņu. Rasa vēl bij stipra, un gājēji aiz sevis redzēja divas sliedes mīkstajā pļavā, kad atskatījās.

[Jaunsudrabiņš 1981 : 52]

●

Zēns gāja labprāt, viņam apnicis skatīties, kā tie citi skraidīja un plosījās, kamēr viņam vienam jāsēd. Ārā aiz vārtiem zālē jau bij rasa, smilktis aplipa kurpēm. [Upīts 1965 : 554]

●

Te nu tas ir – ganos. Viss ir uz mata tā, kā Laura sen iepriekš zinājusi. Gan rasā kājas bišķītiņ salst, gan putniņi smuki dzied. Pat akmens ir, uz kā pakāpties, ja Laurai sagribētos uzdziedāt ganu dziesmas. [Zālīte 2018 : 48]

ORTA.

Uldi, ko tu padarīji?

ULDIS.

Es paņēmu, kas ir mans,

Mana daļa šai dzīvē;

Rītam vajga spulgas rasas,

Vējam gludas Daugaviņas.

–       Celies, mana Baibaliņa,

Lec manā laiviņā!

BARBA (lēni iedama).

Ceļos, ceļos, – eju, eju. [Rainis 1980 : 469]

●

LILIJA.

Šajā krēslā reiz sēdēji tu.

Laiks ir atmiņas nožņaugt kā zvēru.

Kurš gan ticēs, ka mani iknakt

Plosa atmiņas, mīla un sēras.

Kā no raspodiņiem rasa

Man pa lāsei jāsalasa

Te no viena, te no cita

To, kas tevī vienā mita.

Tikai tevis viena alkstot,

Tikai tevis viena salkstot,

Kā no raspodiņiem rasa,

Tā man tevi jāsalasa.

It nevienam nepiederot.

Tik no raspodiņiem dzerot!

Te no viena, te no cita!

Kurš gan ticēs tam, ka bite

Tikai vienu ziedu mīl? [Zālīte 2004 : 187–188]

Skaidrs, ka ir arī rasa

Pieci no rīta. Silti un gaiši. Skaidrs, ka ir arī rasa, jo rīt nebūs lietus, un visam, kam jāaug un jādzīvo, jāpaspēj piesūkties valgmi no tiem pilieniem, kas tikai uz nakti noklāj zemi. Beidzot. Tāds lietus un aukstums laikam tiešām nebija bijis sen. Jāņu naktī, pirms un pēc tam.

Jāņu nedēļā laukos bezdelīgas ligzda, izmirkusi un atlupusi no mājas pažobeles, nokrita zemē, un to, kas tur bija palicis pāri, nočiepa kaķis. Bet instinkts ir nemainīgs, un viņas jau atkal tajā pašā vietā lipina kopā ligzdu. Varbūt nākamie vēl paspēs izlidot līdz rudenim. Ar tiem instinktiem dīvaini. Dzīvība un tās turpinājums vienmēr pirmajā vietā. Atdot visu, kas iespējams. Arī tad, ja loģika tam brēc pretī. Bērni ir tie, kas piepilda vecāku sapņus. Kas pēc tam jau ir viņu pašu sapņi, neatlaidība un darbs. Tad nejauši, bet likumsakarīgi nāk arī veiksme un var lidot. [Sniedze 2014 : https://www.diena.lv/raksts/kd/eksperti-blogeri/skaidrs-ka-ir-ari-rasa-14062550]

Dodamies pļavā: raspodiņš der gan vainagam, gan pušķim

Latvijā ir vairākas raspodiņu pasugas, kuras prot pazīt tikai kvalificēti botāniķi. Raspodiņu Latvijā dažādos apvidos sauc arī par rasaskrēsliņu, Māras bruncīšiem, kročuzāli, rasas pilienu u. c.

Raspodiņš noteikti ir viena no lieliskākajām Jāņu zālēm, kas der gan vainagam, gan pušķim.

Es domāju, ka ir vērts Jāņu nakti negulēt, lai no rīta rasainā pļavā aizietu paskatīties to rasas pilienu, kas sakrājies rasaskrēsliņā, jo auga lapai virsū ir maigs pūkojums un rasas lāse no tās virsmas atlec līdzīgi kā no ūdens dzīvnieka kažoka, līdz ar to lāse ir apaļa un ļoti skaisti izskatās.

Raspodiņš ir arī ļoti noderīgs tējai – tam ir organismu stiprinoša, attīroša, sviedrējoša funkcija. Katrs to var atrast gan parastās pļavās, gan atmatās. [Ambote 2017 : https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/dodamies-plava-raspodins-der-gan-vainagam-gan-puskim.a240179/]

Rasas ritējums pa koka lapām ir kosmosa, harmonijas universālā likuma izpausme. Ar analoģijas palīdzību buramvārdu teicējs cer, ka tāpat ritēs garām – neskarot – arī ļauna diena, ļauni ļaudis. „Ritēt” atradis vietu arī latviešu buramformulās. Pazīstamākā no tām ir „Riti, riti, rīta rasa”:

Riti, riti, rīta rasa,

Pa ozola lapiņām;

Tā ritēja ļauna diena

Garām manu augumiņu. [LD 9261]

Te „ritēt” funkcionē mikrokosmosa (ozola, ābeļu lapu) līmenī, imitējot „ritēt” simbolisko nozīmi makrokosmosā. [Kursīte 1996 : 207]

●

Rasa ir šķīstības, garīgas apskaidrības, atjaunotnes, nemirstīgo nektārs. Budismā rasa simbolizē pasaulīgā niecību, arī Rietumu gleznās tai ir līdzīga nozīme. Plašākā skatījumā saikne ar rītausmu un debesu simboliem padara rasu par tīrāko no visiem ūdeņiem, par dievišķā vārda metaforu hinduismā un Svētā Gara metaforu kristietībā. Antīkajā mitoloģijā rasa bija auglības dieviešu atribūts.

[Sagatavots pēc: Tresiders 2010 : 155]

Vārds rasa ‘sīki ūdens pilieni, kas, pazeminoties temperatūrai, kondensējas gaisā, nosēdušies uz zemes virsmas, augiem, priekšmetiem ’ laikam ir vienīgais apzīmējums šai dabas parādībai latviešu valodā. Tautas ticējumos rīta rasa vairojot skaistumu, veselību un, protams, to vēro, lai prognozētu laika apstākļus.

Raksturīgs lietojums ar apzīmētāju: liela rasa, piemēram, Lieljumpravā (migla, migla, liela rasa, tā man laba nedarīja), rīta rasa Kalsnavā (krīt’ zemē, rīta rasa, no zaļā āboliņa); auksta rasa Palsmanē (Ja vakarā dzidras debesis un auksta rasa, tad nākošā rītā gaidāma salna.); salta rasa ‘auksta rasa’ Kalupē.; dainās arī zelta rasa.

Rakstu avotos vārds rasa sastopams jau kopš 17. gs.; aprakstošais nosaukums zāles ūdentiņš blakus vārdam rasa minēts K. Fīrekera vārdnīcā.

Kopīgs baltu un slāvu valodu vārds: sal. latviešu rasa, lietuviešu rasà, senslāvu rosa, latīņu rōs.

Atvasinājumi: adj. rasains, apv. rasuots, verbi rasot, arī aprasot, norasot, apv. aprasāt, rasēt, rasināt, aprasināt.

Reģistrēti vēl daži vārdu savienojumi, kas nosauc rasas veidošanos vai citas ar rasu saistītas parādības: rasa metās; ar rasu apslacināt; rasa rodas; rasa nuoiet; rasa nuokrīt.

Vārdu savienojums rasa krīt atkarā no konteksta apzīmē gan rasas veidošanos, gan nožūšanu.

Arī lietuviešu valodā minēto parādību apzīmēšanai lieto vārdu savienojumus, piemēram, rasa krinta, rasa užeina.

[Sagatavots pēc: Laumane 2005 : 102–103]

●

Rasa ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensācijas produkts, kas pilienveidā veidojas uz augsnes virskārtas, augiem un priekšmetiem. Visbiežāk vērojama vasarā skaidrās naktīs, kad zemes virsma un priekšmeti atdziest zem rasas punkta t°. Gaisā esošie ūdens tvaiki, saskaroties ar zemes virsmu un priekšmetiem, kondensējas. Rasa ir labu laikapstākļu pazīme. Daudzviet rasa ir viens no galvenajiem nokrišņu veidiem. Tropu platumos rasa var veidot līdz 3 mm biezu atmosfēras nokrišņu slāni. [Ancāne 2000 : 231]

●

Gaisa temperatūras pazemināšanās dēļ ūdens tvaiks kondensējas uz objektiem zemes virsmas tuvumā un pārvēršas par ūdens pilieniem. Parasti tas notiek naktī. Tuksnešainajos rajonos rasa ir diezgan būtisks nokrišņu avots augiem. Samērā ātra gaisa temperatūras pazemināšanās notiek uzreiz pēc Saules rieta, kad tās stari vairs nesilda zemi. Ļoti labi apstākļi rasai ir arī tad, kad debesis ir skaidras, kā arī tad, ja virsma, uz kuras veidojas rasa, viegli atdod siltumu, piemēram, zāle. Īpaši intensīva rasas veidošanās notiek tropu rajonos, kur gaiss piezemes slānī satur daudz ūdens tvaika un arī ātri atdziest nakts laikā.

[https://www.meteolapa.lv/raksti/2352/atmosferas-paradibas-un-to-klasifikacijas-un-apraksti]

●

Rasas punkts ir temperatūra, kurā gaisā esošais ūdens tvaiku daudzums sasniedz piesātinājuma stāvokli, nemainoties gaisa spiedienam. Tas raksturo gaisa mitrumu, pēc tā var spriest par miglas vai mākoņu rašanās iespēju. Ja relatīvais gaisa mitrums ir 100 %, rasas punkts ir vienāds ar gaisa t°. Ja tas ir < 100 %, rasas punkts ir zemāks par gaisa t°. Rasas punktu nosaka ar higrometru. [Ancāne 2000 : 231]

Auskari Rasas lāse.

[http://www.meistardarbs.lv/rasas-lase]

Kulons Sudraba kristāls ar rasas pilienu.

[http://www.skaistarota.com/veikals/params/category/52115/item/409642/]

 Stikla bloki Rasas lāse.

[http://www.buvshop.lv/lv/catalog/382.html]

Spēlfilma Un rasas lāses rītausmā (1977). Režisors P. Krilovs.

Animācijas filma Visi kakti norasoja. Cikls „Pasaciņas" (2002). Režisore R. Stiebra.

Dziesma Rasa. G. Rača vārdi, R. Paula mūzika, izpilda A. Krauze.

Dziesma Rasā. R. Millera vārdi un mūzika, izpilda Milleru-Balandīnu ģimene.

Dziesma Princesīte. K. Dimitera vārdi, K. Dimitera mūzika, izpilda K. Dimiters.

Dziesma Nakti bira zelta rasa. T. Zeiferta vārdi, A. Vītoliņa mūzika, izpilda A. Špicberga.

Dziesma Karsta, karsta rīta rasa. M. Zālītes vārdi, R. Paula mūzika, izpilda H. Spanovskis.

Dziesma Reita rosa. J. Ostrovska vārdi un mūzika, izpilda grupa „Patrioti LG”.

●

2011. gadā tika izdots aktrises un dziedātājas Vitas Baļčunaites dziesmu albums „Rasas lāsē mīlestību lieku”, kurā viņa kopā ar jauno izpildītāju Mārtiņu Ruski iedziedājusi komponista Māra Lasmaņa dziesmas.

Dziesmu vārdu autores ir dvīņu māsas Zenta Gavrilova un Zita Voiciša.

[Sagatavots pēc: http://jauns.lv/raksts/izklaide/188725-vitai-balcunaitei-savs-dziesmu-albums]