rakstīt
Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu); veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Šķirkļa autore: Solvita Pošeiko
Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu); veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Tradicionālā transkripcija
[rakstît]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[rɑkstiːˀt]
[r] – skanenis
[a] – īsais patskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[ī] – garais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
Ortogramma – ī.
rakst- – sakne
-ī- – piedēklis
-t – galotne
rakstī- – vārda celms
-īt – izskaņa
rakst-ām+gald-s
rakst-ām+ie-kārt-a
rakst+lauk-um-s
rakst-ām+krīt-s
rakst-ī-t+pras-m-e
rakst+prat-ēj-s, rakst+prat-ēj-a
rakst+ne-prat-ēj-s, rakst+ne-prat-ēj-a
rakst-ām+rīks
rakst+veid-a
rakst+veid+īg-s
rakstīt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 1. grupa
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
rakst-u |
rakst-ām |
esmu rakstī-j-is esmu rakstī-j-us-i |
esam rakstī-j-uš-i esam rakstī-j-uš-as |
2. |
rakst-i |
rakst-āt |
esi rakstī-j-is esi rakstī-j-us-i |
esat rakstī-j-uš-i esat rakstī-j-uš-as |
3. |
rakst-a |
rakst-a |
ir rakstī-j-is ir rakstī-j-us-i |
ir rakstī-j-uš-i ir rakstī-j-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
rakstī-j-u |
rakstī-j-ām |
biju rakstī-j-is biju rakstī-j-us-i |
bijām rakstī-j-uš-i bijām rakstī-j-uš-as |
2. |
rakstī-j-i |
rakstī-j-āt |
biji rakstī-j-is biji rakstī-j-us-i |
bijāt rakstī-j-uš-i bijāt rakstī-j-uš-as |
3. |
rakstī-j-a |
rakstī-j-a |
bija rakstī-j-is bija rakstī-j-us-i |
bija rakstī-j-uš-i bija rakstī-j-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
rakstī-š-u |
rakstī-s-im |
būšu rakstī-j-is būšu rakstī-j-us-i |
būsim rakstī-j-uš-i būsim rakstī-j-uš-as |
2. |
rakstī-s-i |
rakstī-s-it/rakstī-s-iet |
būsi rakstī-j-is būsi rakstī-j-us-i |
būsit/būsiet rakstī-j-uš-i būsit/būsiet rakstī-j-uš-as |
3. |
rakstī-s |
rakstī-s |
būs rakstī-j-is būs rakstī-j-us-i |
būs rakstī-j-uš-i būs rakstī-j-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiek rakstī-t-s tiek rakstī-t-a |
tiek rakstī-t-i tiek rakstī-t-as |
ir ticis rakstī-t-s ir tikusi rakstī-t-a |
ir tikuši rakstī-t-i ir tikušas rakstī-t-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tika rakstī-t-s tika rakstī-t-a |
tika rakstī-t-i tika rakstī-t-as |
bija ticis rakstī-t-s bija tikusi rakstī-t-a |
bija tikuši rakstī-t-i bija tikušas rakstī-t-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiks rakstī-t-s tiks rakstī-t-a |
tiks rakstī-t-i tiks rakstī-t-as |
būs ticis rakstī-t-s būs tikusi rakstī-t-a |
būs tikuši rakstī-t-i būs tikušas rakstī-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
rakst-ot |
esot rakstī-j-is esot rakstī-j-us-i |
esot rakstī-j-uš-i esot rakstī-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
rakstī-š-ot |
būšot rakstī-j-is būšot rakstī-j-us-i |
būšot rakstī-j-uš-i būšot rakstī-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiekot rakstī-t-s tiekot rakstī-t-a |
tiekot rakstī-t-i tiekot rakstī-t-as |
esot ticis rakstī-t-s esot tikusi rakstī-t-a |
esot tikuši rakstī-t-i esot tikušas rakstī-t-as |
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšot rakstī-t-s tikšot rakstī-t-a |
tikšot rakstī-t-i tikšot rakstī-t-as |
būšot ticis rakstī-t-s būšot tikusi rakstī-t-a |
būšot tikuši rakstī-t-i būšot tikušas rakstī-t-as |
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
rakstī-tu |
būtu rakstī-j-is būtu rakstī-j-us-i |
būtu rakstī-j-uš-i būtu rakstī-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiktu rakstī-t-s tiktu rakstī-t-a |
tiktu rakstī-t-i tiktu rakstī-t-as |
būtu ticis rakstī-t-s būtu tikusi rakstī-t-a |
būtu tikuši rakstī-t-i būtu tikušas rakstī-t-as |
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-rakst-a |
ir bijis jā-rakst-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-rakst-a |
bija bijis jā-rakst-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-rakst-a |
būs bijis jā-rakst-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-rakst-a |
būtu bijis jā-rakst-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-rakst-a |
esot bijis jā-rakst-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-rakst-a |
būšot bijis jā-rakst-a |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
rakstī-s-im! |
2. |
rakst-i! |
rakst-iet! |
3. |
lai rakst-a! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Rakstīt vēstuli mātei nebija viegli.
2) izteicējs – Mēs šodien stundā rakstām diktātu.
3) papildinātājs – Es neprotu glīti rakstīt.
rakstīt angļu valodā, rakstīt atbildi, rakstīt atsauksmi, rakstīt dienasgrāmatu, rakstīt dzeju, rakstīt dzīves gājumu, rakstīt eseju, rakstīt iesniegumu, rakstīt īsziņu, rakstīt krievu valodā, rakstīt latviešu valodā, rakstīt notis, rakstīt paskaidrojumu, rakstīt patiesību, rakstīt pieteikumu, rakstīt prozu, rakstīt recenziju, rakstīt sūdzību, rakstīt ziņojumu
rakstīt ar kreiso roku, rakstīt ar labo roku
rakstīt uz aploksnes, rakstīt uz papīra, rakstīt uz stikla, rakstīt uz tāfeles
rakstīt aplinkus, rakstīt atklāti
ātri rakstīt, bieži rakstīt, glīti rakstīt, kaligrāfiski rakstīt, ķeburaini rakstīt
beigt rakstīt, sākt rakstīt, plānot rakstīt, turpināt rakstīt
rakstīt, -ū, -i, -a, pag. -īju.
1. nepārejošs Veidot (rakstu zīmes un to savienojumus).
Rakstīt skaidri, salasāmi, ātri. Rakstīt uz tāfeles, burtnīcā. Bērns neprot rakstīt. Rakstīt ar rakstāmmašīnu.
2. pārejošs Atveidot rakstveidā.
Rakstīt vārdus, teikumus. Rakstīt diktātu.
3. pārejošs Sacerēt (kādu tekstu).
Rakstīt vēstuli, romānu. Šis rakstnieks raksta īsos stāstus.
4. pārejošs un nepārejošs Rakstveidā ziņot, vēstīt (ko).
Par to bieži rakstīts avīzēs.
5. nepārejošs Sacerēt un sūtīt vēstules.
Viņš man vairs neraksta. Es tev bieži rakstīšu.
6. pārejošs Rotāt ar rakstiem.
Rakstītas zeķes, kamanas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 902]
rakstīt, -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1. Ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu). Veidot burtus (ar rakstāmrīku).
Rakstīt diktātu. Mācīties rakstīt burtus.
Sevi pārvarēt, citam nepadoties ..! Vari rakstīt arī šos vārdus par devīzi .. R. Kaudzīte 1, 8.
„Bet vai tu kaut reizi esi dzirdējis, ka es uz tās [rakstāmmašīnas] būtu ko rakstījis? Es savu veco rakstāmmašīnu vadāju līdzi kā anglis lietussargu uz Sabaras tuksnesi.” Grīva 8, 267.
pārn. Kad naids man sirdī rakstījis Jau daudz bij dedzinošu rētu, Tu vēlējies, kaut pasargāt No visām sāpēm mani spētu. Krūza 3, 137.
// intrans. Prast labi rakstīt. Mācīties rakstīt ar rakstāmmašīnu.
Mēs rakstām. Katru līniju, katru burta līkumu .. Jānis izvelk ar .. nopietnību .. Kurcijs 1, 90.
.. iebrauca [Andžēnos] sveši kungi .. un staigāja, un lūkojās pa visām malām, .. un rakstīja uz baltas papīra lapas. Birznieks-Upītis 1, 28.
// intrans. Rakstiski vērsties pie kāda.
.. vēstule var labi atdzesēt radoša cilvēka pārkarsēto dvēseli. Tu raksti tam, kas tevi sapratīs, vai arī tam, uz kuru ir dusmas, tu vari tūdaļ izlādēties. Dzene 2, 79.
// intrans. Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
Nopirku biezu kladi un dārgāko pildspalvu. Tā raksta viegli, it kā pati no sevis, un pirksti nenotriepjas ar tinti. Bundzeniece 2, 3.
// Fiksēt (informāciju) ar grafiskām zīmēm (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
Cerības [uziet zivju baru] bija gandrīz jau zudušas, kad beidzot aparāts sāka rakstīt pagaru blīvu punktu grupu. Talcis 7, 282.
// Radīt, veidot (parasti pēdas sniegā, smiltīs).
„Kurš pirmais uzkāps augšā?” iesaucās Ninona [slēpotāja] .. un sāka rakstīt kalna nogāzē skujotu rakstu. Liesma 59, 5, 30.
2. Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
Rakstīt dzejoļus. Rakstīt lugu. Rakstīt referāta tēzes. Rakstīt ievadrakstu. Rakstīt interviju.
.. Jaunsudrabiņš ir viens no talantīgākajiem to latviešu rakstnieku plejādē, kas rakstīja .. psiholoģiskus romānus. Vēstis 79, 6, 49.
Kārlis Zemītis rakstīja stāstus un fabulas. J. Kalniņš 8, 112.
pārn. .. mēnesnīca raksta uz sienu baltuma dažādus stāstus. Kurcijs 4, 16.
// intrans.
.. lai rakstītu, vajag Dvēseles augstspriegumu, Četrās rindiņās iekaltu Prāta un jūtu summu... Elksne 2, 78.
// intrans. Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml. (piemēram, par kādu faktu, tematu).
Rakstīt par zinātnes sasniegumiem. Rakstīt par dabas aizsardzību.
Nav saskaitāmas tās reizes, kad viņš runājis ar dažādiem korespondentiem, kas iebraukuši rakstīt par zvejnieku dzīvi. Zigmonte 2, 82.
// intrans. Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) – parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
.. franču prese daudz raksta par izglītības problēmām. Skola un Ģimene 80, 11, 34.
// Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
Rakstīt simfoniju. Rakstīt operu.
Bija jau sen zināms, ka Ravels ir smagi slims, ka .. viņš vairs nespēj mūziku rakstīt. Vītoliņš 2, 31.
3. Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu.
Māte rakstīja villaines zirņu ziedu raibumā .. Kaldupe 5, 20.
Ies gadusimti, ies dravenieki [dravnieki], rakstītas kamanas puteņos skries, .. rakstītos gredzenos Saule unMēness atstarosies. Peters 1, 37.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
rakstīt – raksteit; rakstinēt (daudz, atkārtoti)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
rakstīt – sar. tecināt spalvu, skribīt, skripstināt, skrīvēt (neglīti, neskaidri), kricelēt, skribelēt, skrīpāt, klabināt, klikšķināt, sist (ar rakstāmmašīnu, datoru)
[Sagatavots pēc: LVSV 1997 : 210]
rakstīt, mantots vārds; atvasināts no verba rakt, tā paralēli formām rakāt, rakņāt. Tam izzudusi senā nozīme ‘bakstīt, urbināt, kasīt, durt’ (kas vēl piemīt lietuviešu ràkti), un tieši no šīs nozīmes ir iteratīva rakstīt semantika: sākotnēji ‘atkārtoti, daudzkārtēji bakstīt, kasīt’ → ‘(ie)bakstīt, (ie)kasīt (nosacītas zīmes)’ → ‘(ie)šūt (audumā), ieveidot (adījumā) nosacītas zīmes, ornamentu’ → ‘veidot (uz papīra) burtus, tekstu’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 736]
angļu – to write
baltkrievu – пісаць
franču – écrire
grieķu – γράφω
igauņu – kirjutama
krievu – писать
latīņu – scribere
lietuviešu – rašyti
lībiešu – kēratõ
poļu – pisać
somu – kirjoittaa
spāņu – escribir
ukraiņu – писати
vācu – schreiben
zviedru – skriva