Tradicionālā transkripcija

[putns]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[putn̩s]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[n] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

putn- – sakne, vārda celms

-s – galotne

putn-a+bērn-s

putn-u+bied-ēkl-is

brid-ēj+putn-i

brīn-um+putn-s

dzied-ā-tāj+putn-i

gāj+putn-s

jaun+putn-i

lir-as+putn-s

māj+putn-s

nakt-s+putn-s

nir-ēj+putn-s

pirm+putn-i

ūden-s+putn-s

ugun-s+putn-s

vētr-as+putn-s

putn+kop-ēj-s/a

putn+kop+is, putn+kop+e

putn+kop+īb-a

putns – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Vasaras debesīs planēja vanags; putns cerēja ieraudzīt kādu medījumu.

2) izteicēja daļa – Strauss ir vislielākais putns.

3) galvenais loceklis – No ķiršiem maz kas bija palicis pāri. Rijīgie putni...

4) papildinātājs – Skanēja lakstīgalas pogošana, taču ieraudzīt nelielo, pelēko putnu neizdevās.

5) vietas apstāklis – No kurienes nelielajā putnā tik daudz neatlaidības un orientēšanās spēju, kas ļauj, pieveicot tūkstošiem kilometru garu ceļu, atgriezties dzimtenē.

6) apzīmētājs – Putnu pavasara dziesmas pieskandināja vēl nesalapojošo bērzu birzīti.

putnu biedēklis, putnu ferma, putnu gaļa, putnu kūts, putnu migrācija, putnu medības, putnu olas, putnu pārceļošana, putna piens, putnu spalvas

caurceļotāji putni, jūras putns, meža putns, nakts putns, sauszemes putns, ūdens putns

gredzenot putnus

putns, -a, v.

1. Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.

Sauszemes putns. Ūdens putns. Jūras putns. Meža putns. Nakts putns. Caurceļotāji putni. Putnu pārceļošana. Putnu migrācija. Putnu olas. Putnu spalvas. Putnu medības. Putnu gaļa. Putnu ferma. Putnu kūts. Putnu biedēklis. Gredzenot putnus.

Ceļotāji (arī gāju) putni – gājputni.

Klejotāji putni – putni, kas rudenī neizceļo uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet uzsāk (meklējot barību) klejojumus netālu no ligzdošanas vietām.

Ziemotāji putni – putni, kas ziemā uzturas attiecīgajā teritorijā.

Kaņepju putns – kaņepītis.

Paradīzes putns – zvirbuļveidīgo kārtas vidēja lieluma putns ar krāšņu apspalvojumu tēviņiem.

Maitas putns – putns, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.

Mājas (arī māju) putns – mājputns.

Zilais putns – teiksmains putns, kas simbolizē laimi.

Putnu suns – medību suns, ko izmanto putnu medībās.

Putnu dienas – laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.

Putnu mēris – ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.

Putna seja – sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā.

Putna brīvība vēst. – zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.

Kā putns kokā (arī zara galā, gaisā) – bez pienākumiem, saistībām, rūpēm.

Kā (arī gatavais) putnu biedēklis (arī putnubiedēklis) – saka par cilvēku, kam ir nepievilcīgs, arī nekārtīgs izskats.

Kāds putns, platiem spārniem vēdīdams, pārskrej mūsu galvām. Lēmanis 9, 82.

Putnu dziesmas atskanēja no jauna. Visa birzs trīcēja no dažādām balsīm. Apsīšu J. 3, 36.

Putni savām ligzdām izmanto visdažādākās vietas: kokus, krūmus, zemi, koku dobumus un ūdeņus. K. Grigulis 5, 7.

sal. Mēneši skrēja kā putni .. Grīva 9, 93.

pārn. Augstu gaisā skanēja motoru rūkoņa. Pakāpies uz laukakmeņa, Tīreļu Andris skatījās gaisā, tur, uz spožajiem metāla putniem, kas aizlidoja .. uz Rīgas pusi. Lācis 15, 185.

Atkal bija pienācis pavasaris. Gāju putni bariem vien atgriezās no siltajām zemēm un steigā aizņēma savas vecās, iemīļotās ligzdošanas vietas. K. Grigulis 2, 27.

.. saulainā piekalnē, izpletuši savas tumšās, samtainās ķermeņa spalvas kā balerīnu bruncīšus, tipina un virpuļo mirdzošie paradīzes putni. Ērgle 5, 43.

Viņiem abiem citu ganu šovasar priekšā nav kā vienīgi uzskatīt māju putnus, lai lapsas un vanagi tos neaiznestu. Birznieks-Upītis IV, 57.

Putnu suņu uzdevums ir atrast spārnoto medījumu, kas slēpjas uz zemes, parādīt tā atrašanās vietu un pēc mednieka pavēles putnu iztraucēt, lai tas paceltos gaisā. Mednieka rokasgrāmata 174.

.. skolas naturālisti „putnu dienās” bija uzkāruši daudz dažādu būrīšu strazdu, zīlīšu, mušķērāju un citu putnu vajadzībām. K. Grigulis 2, 43.

Viņš [kalps] dzīvo kā putns zara galā – šogad te, .. nezin kur nākošo gadu, un viņš par mums, saimniekiem, vēl smejas. Birznieks-Upītis 6, 127.

„Es šeit esmu brīvs kā putns gaisā,” viņš sacīja .. „Mani negaida pat tā sīkākā saknīte dārzā.” J. Kalniņš 9, 62.

// pārn.; sar. Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.

Tāds putns mūsu pusē nav redzēts. Svārki kā baronam, rokas kā kalējam. Dinere 10, 173.

To vīru jau viss ciems pazīst. Zin, kas viņš par putnu. Tempj kā teļš. Un, kad pietempjas, tad nav valdāms. Kalndruva 9, 32.

Viņu nodarbināja viena doma – kā vislabāk izpētīt un atklāt, kas par putnu ir šī māksliniece. Jansons 4, 608.

2. dsk.; zool. Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

putns – putyns; putnu būris (putnu būrītis) – 1) (no režģiem – piem., papagaiļiem, kanārijputniņiem) katuks; katuceņš; 2) (no dēļiem – piem., strazdiem) puļciņs; puļcineits; putnu bars – putynu kagals; putna piens – putyna pīns
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

Uzvārdi – Putns, Putna; Putnis, Putne; Putniņš, Putniņa; Putnaērglis, Putnaērgle.

Vietvārdi – Putns, zemniekmāja; Putne, zemniekmāja; Putnis, zemniekmāja; Putna bērzs; Putna dīķis, pļava; Putna Dvēseles, zemniekmāja; Putnaērgļi, zemniekmāja; Putnagabals, lauks; Putna kalns; Putna kalna lauks; Putnakalni, zemniekmāja; Putna kalva, pussala; Putna klajums, pļava; Putna Knābis, lauks; Putna krogs; Putna līcis; Putna liekna, pļava; Putna mežs, Putna Miezājs, lauks; Putna muiža; Putna nora, ganības; Putna paleja, mežs; Putna pilskalns; Putna pļava; Putna pļavas saliņa, mežs; Putna Priede, mežs; Putna Priedes ceļš; Putna purvs; Putna rags, zvejvieta; Putna siliņš; Putna šķūnis; Putna viga, leja; Putna Zenters, ēka (putnu ferma); Putni, ciems, zemniekmāja; Ārputni, zemniekmāja; Dīķa Putni, zemniekmāja; Dižie Putni, zemniekmāja; Jūras Putni, zemniekmāja; Kadegu Putni, zemniekmāja; Kaupu Putni, zemniekmāja; Kalnjaunputni, zemniekmāja; Kalnvecputni, zemniekmāja; Laukputni, zemniekmāja; Lejsputni, zemniekmāja; Maristes Putni, zemniekmāja; Mazie Putni, zemniekmāja; Mežputni, zemniekmāja; Rugementputni, zemniekmāja; Sārta Putni, zemniekmāja; Ūdensputni, zemniekmāja, Putnu akmeņi (jūrā); Putnu aloteņš, strauts; Putnu apgaita, mežs; Putnu birzs; Putnu būdas līniņš, stiga; Putnu būdas siliens, mežs; Putnu ciems; Putnu Dārzs, lauks, mežs, muiža, pakalns; Putnu Dārza birze; Putnu dīķis; Putnu druva, lauks; Putnu Duburs, dziļums upē; Putnu elkšņi, mežs; Putnu ezers; Putnu grava; Putnu iela; Putnu kakts, lauks; Putnu kalns, pakalns, lauks, zemniekmāja, mežs, pagastdaļa; Putnu kalna lauki; Putnu kalna nora, ganības; Putnu kalna pļava; Putnu kalna taka; Putnu kalni; Putnukalni, ciems, zemniekmāja, tīrumi; Putnu kalniņš; Putnu kalva, sala (Liepājas ezerā); Putnu kalvele, pakalns; Putnu kārkliņi, krūmājs; Putnu krogs; Putnu krūmi; Putnu Koblas [-uo-], zemniekmāja; Putnu koki, zvejvieta; Putnu leja; Putnu līcis; Putnu liekna, pļava; Putnu lieknis, mežs; Putnu māja; Putnu mājas stiga; Putnu mājiņa; Putnu mežs; Putnu ozols; Putnu piekalne; Putnu pļava; Putnu pļavu tīrelītis, purvs; Putnu pļaviņa; Putnu priede; Putnu purvs; Putnu Potes [-uo-], zemniekmāja; Putnu rājiens, lauks; Putnu roziņa [-uo-], ganības; Putnu Sala, ciems, mežs, pļava; Putnu sala; Putnusalas, zemniekmāja; Putnu Sargu mežs; Putnu sils; Putnu smiltājs; Putnu šķūnis; Putnu Švāgari, zemniekmāja; Putnu taki, ceļš; Putnu tilts; Putnu viga, leja; Putnapara, pļava; Svētputnaste, pļava; Putnaudzētava, mežs; Putnāre, lauks un pļava; Putnāres, zemniekmāja; Putnbirze; Putnbūda, zemniekmāja; Putndārzs, aploks; Putndīķis; Putnkalns; Putnkalni, zemniekmāja; Putnlauks; Putnleja, pļava; Putnplocis [-uo-], mežs; Putnpļava; Putnsils; Putnauka, ciems; Putnene, muiža, pļava; Putnenieki, ciems; Putnenieku ezers; Putneņš, līcis; Putneņi, zemniekmāja; Putnēns, zemniekmāja; Putnēni, zemniekmāja; Putnija kalns; Putninīca, pļava; Putniņš, ceļš, zemniekmāja; Putniņa ceplis; Putniņa kalns; Putniņi, ciems, zemniekmāja; Ābeļu Putniņi, zemniekmāja; Dižputniņi, zemniekmāja; Jaunputniņi, zemniekmāja; Kalna Putniņi, zemniekmāja; Lejas Putniņi, zemniekmāja; Mazputniņi, zemniekmāja; Meža Putniņi, zemniekmāja; Mežputniņi, zemniekmāja; Sēlpils Putniņi, zemniekmāja; Silputniņi, zemniekmāja; Vecputniņi, zemniekmāja; Putniņu dzirnavas; Putniņu kalns; Putniņu kalniņš; Putniņu mežs; Putniņu piekrastīte, nogāze; Putniņu purvs; Pučku Mazputniņu purvs; Putniņu tilts; Putniņu upe; Putniņāre, zemniekmāja; Putniņbūda, zemniekmāja; Putniņkalns; Putniņkapi; Putniņmežs; Putniņpļava; Putniņpurvs; Putniņteks, taka; Putniņnieki, pagastdaļa.

Zvaigznāja nosaukums – Paradīzes Putns.

Ergonīms – Neputns, izdevniecība.

putns, mantots vārds; lš. putýtis ‘cālēns’, paũkštis ‘putns’, kr. птица (ssl. pъtica) ‘t. p.’, si. póta¸, potaka¸ ‘dzīvnieku mazulis’, putrḠ‘dēls, bērns’, gr. pōlos ‘kumeļš’, lat. puer ‘bērns, zēns’. Pēc tradicionālā uzskata (Zolmsens, Špehts, Trautmanis, Endzelīns, Frenkels, Pokornijs) pamatā ide. *pōu- : *pE- ‘mazs, mazulis’, no kā b.-sl. *putā- ‘putns’ (Trautmanis: sākotnēji ‘putna mazulis’), morf. var. *put-n-a, no kā b. putnas > la. putns.

Pēc cita uzskata (Trubačovs) vārda saknes nozīme ir ‘radīt (par vīrieti)’, un šās saknes tiešais reflekss ir la. pauts ‘vīrišķā īpatņa sēklinieks’; skaņumijā paut- : put-, no kā putns. Šo domu balsta narev. paud (< *paut) ‘putns’.

Neviena no minētajām hipotēzēm neatrisina vārda cilmes jautājumu pilnīgi.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 95]

angļu – bird

baltkrievu – птах

čigānu – čiriklo

franču – oiseau

grieķu – πτηνός

igauņu – lind

krievu – птица

latīņu – avis

lietuviešu – paukštis

poļu – ptak

somu – lintu

ukraiņu – птах

vācu – der Vogel

zviedru – fågel