Tradicionālā transkripcija

[pus:e]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pusːĕ]

[p] – ­nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[s] – ­nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

Divzilbju vārds.

pus- – sakne, vārda celms

-e – galotne

pus+ac-s

pus+ād-as

pus+akl-s, pus+akl-a

pus+alg-a

pus+amat-niec-isk-s

pus+an-alfa-bēt-s

pus+apaļ-š, pus+apaļ-a

pus+ap-griez-ien-s

pus+apl-is

pus+ap-loc-e

pus+ap-ziņ-a

pus+ār-prāt-īg-s

pus+ār-prāt-s

pus+asiņ-u

pus+as-s

pus+astoņ-i

pus+aud-ekl-a

pus+augst-s

pus+aus-s

pus+automāt-isk-s, pus+automāt-isk-a

pus+bad-s

pus+bail-īg-s, pus+bail-īg-a

pus+baļķ-is

pus+bār-en-is, pus+bār-en-e

pus+bēd-a

pus+bīb-el-e

pus+brāl-is

pus+caur-laid-īg-s, pus+caur-laid-īg-a

pus+caur-spīd-īg-s, pus+caur-spīd-īg-a

pus+cēl-ien-s

pus+ceļ-š

pus+cen-a

pus+ciet-s, pus+ciet-a

pus+cilvēk-s

pus+cūk-a

pus+cukur-biet-es

pus+cūc-is

pus+četr-i

pus+čukst-s

pus+čukst-us

pus+dab-isk-s, pus+dab-isk-a

pus+dālder-is

pus+darb-s

pus+dārg-akmen-s

pus+desmit

pus+deviņ-i

pus+dien-a

pus+dien-as

pus+diev-s, pus+diev-e

pus+div-i

pus+div-pa-dsmit

pus+draudz-en-e

pus+draug-s

pus+duc-is

pus+dull-s, pus+dull-a

pus+duln-s, pus+duln-a

pus+durv-is

pus+dziļ-š, pus+dziļ-a

pus+dzīv-e

pus+dzīv-s

pus+ēn-a

pus+fabrikāt-s

pus+fināl-s

pus+gad-s

pus+gad-simt-en-is

pus+gad-simt-s

pus+gais-m-a

pus+gait-a

pus+galv-a

pus+gar-š, pus+gar-a

pus+gatav-s, pus+gatav-a

pus+glāz-e

pus+gras-is

pus+graud-s

pus+guļ-us

pus+gurn-s

pus+ģimen-e

pus+hektār-s

pus+hord-aiņ-i

pus+inteliģent-s

pus+iron-isk-s, pus+iron-isk-a

pus+jak-a

pus+jaud-a

pus+jēl-s, pus+jēl-a

pus+jos-t-iņ-a

pus+kail-s, pus+kail-a

pus+kaln-s

pus+kalp-s

pus+kariet-e

pus+kažok-s

pus+kāj-a

pus+kilo-gram-s

pus+kilo-metr-s

pus+klaip-s

pus+klej-o-tāj-s

pus+kok-a

pus+koloniāl-s

pus+kolon-ij-a

pus+kombinezon-s

pus+kreis-ais

pus+krēsl-a

pus+krūm-s

pus+kuk-ul-is

pus+kurl-s, pus+kurl-a

pus+ķieģel-is

pus+laik-s

pus+lap-pus-e

pus+leg-āl-s, pus+leg-āl-a

pus+līdz

pus+līdz-ekl-is

pus+liel-s, pus+liel-a

pus+lin-a

pus+lin-u

pus+litr-s

pus+lod-e

pus+lok-s

pus+lok-veid-a

pus+lok-sn-e

pus+māj-amat-niek-s

pus+mārciņ-a

pus+mās-a

pus+mask-a

pus+mehān-isk-s, pus+mehān-isk-a

pus+meit-a

pus+mel-i

pus+mēm-s, pus+mēm-a

pus+mēnes-is

pus+mēnes-s

pus+metāl-i

pus+mētel-is

pus+metr-s

pus+mež-on-īb-a

pus+mež-on-īg-s

pus+mež-on-is

pus+mieg-s

pus+mīkst-s, pus+mīkst-a

pus+militār-s

pus+miljon-s

pus+minūt-e

pus+muc-a

pus+muiž-a

pus+muiž-niek-s

pus+muļķ-is

pus+mūž-s

pus+nakt-s

pus+ne-maņ-a

pus+ne-sa-maņ-a

pus+neš-us

pus+no-pietn-s, pus+no-pietn-a

pus+not-s

pus+oficiāl-s, pus+oficiāl-a

pus+otr-s

pus+pagrab-s

pus+pa-griez-ien-s

pus+pa-jok-am

pus+pant-s

pus+pa-puv-e

pus+parazīt-isk-s, pus+parazīt-isk-a

pus+parazīt-s

pus+pār-i-niek-s

pus+pa-saul-e

pus+pa-ties-īb-a

pus+pat-skan-is

pus+pauz-e

pus+pelēk-s

pus+pērtiķ-i

pus+piec-i

pus+pie-kab-e

pus+piln-s, pus+piln-a

pus+plik-s, pus+plik-a

pus+porc-ij-a

pus+procent-s

pus+produkt-s

pus+pudel-e

pus+puis-is

pus+punkt-s

pus+pūr-s

pus+rad-s

pus+rāp-us

pus+rat-ā

pus+rikš-iem

pus+rikš-us

pus+riņķ-is

pus+rubl-is

pus+sa-bruk-šan-a

pus+sa-ir-šan-a

pus+sal-a

pus+sald-s, pus+sald-a

pus+sarg-s

pus+saus-s, pus+saus-a

pus+sēd-u

pus+sēd-us

pus+sekund-e

pus+septiņ-i

pus+seš-i

pus+silt-s, pus+silt-a

pus+simt

pus+simt-s

pus+skāb-s, pus+skāb-a

pus+skaļ-š, pus+skaļ-a

pus+skrieš-iem

pus+skrieš-us

pus+slim-s, pus+slim-a

pus+slodz-e

pus+smag-s, pus+smag-a

pus+snaud-a

pus+sol-is

pus+sprīd-is

pus+stab-iņ-š

pus+stac-ij-a

pus+stāv-s

pus+stāv-us

pus+stilb-s

pus+stingr-s

pus+stop-s

pus+stund-a

pus+šķidr-s, pus+šķidr-a

pus+tāl-s, pus+tāl-a

pus+tec-iņ-iem

pus+tec-iņ-us

pus+teik-um-s

pus+tik

pus+ton-is

pus+tonn-a

pus+trak-s, pus+trak-a

pus+trekn-s, pus+trekn-a

pus+trep-es

pus+treš-a

pus+treš-as

pus+trī-s

pus+tuksnes-is

pus+tukš-s, pus+tukš-a

pus+tums-a

pus+tumš-s, pus+tumš-a

pus+vāc-iet-is

pus+vad-ī-tāj-s

pus+vadmal-a

pus+vagon-s

pus+valst-s

pus+vaļ-a

pus+vārd-s

pus+var-ēm

pus+var-īt-ēm

pus+velt-i

pus+vēj-š

pus+vid-ēj-s, pus+vid-ēj-a

pus+viegl-s, pus+viegl-a

pus+vien-aldz-īg-s, pus+vien-aldz-īg-a

pus+vien-pa-dsmit

pus+vien-s

pus+vijol-e

pus+viln-a

pus+viln-ain-s

pus+viln-as

pus+viln-is

pus+vilt-īg-s, pus+vilt-īg-a

pus+vir-u

pus+vir-us

pus+zag-š-us

pus+zābak-i

pus+zaļ-š

pus+zeķ-es

pus+zem-nīc-a

pus+zīd-a

pus+zob-gal-īg-s, pus+zob-gal-īg-a

pus+zol-e

pus+zvil-u

pus+zvil-us

pus+zviļ-u

pus+zviļ-us

ab+pus

apakš+pus-e

ār+pus

ār+pus-e

augš+pus

augš+pus-e

austr-um+pus-e

dien-vid+pus-e

div+ar+pus

iekš+pus-e

katr+pus

lap+pus-e

lej+pus

mugur+pus-e

otr+pus

pakaļ+pus-e

riet-um+pus-e

šai+pus

vakar+pus-e

viņ+pus

virs+pus

virs+pus-e

ziem-eļ+pus-e

pus+trekn-s

daudz+pus+īb-a

daudz+pus+īg-s, daudz+pus+īg-a

div+pus+ēj-s, div+pus+ēj-a

div+pus+īg-s, div+pus+īg-a

trīs+pus+īg-s, trīs+pus+īg-a

vien+pus+ēj-s, vien+pus+ēj-a

vien+pus+īb-a

vien+pus+īg-s, vien+pus+īg-a

vis+pus+ēj-s, vis+pus+ēj-a

vis+pus+īb-a

vis+pus+īg-s, vis+pus+īg-a

pusbalsī

pusbriedā

pusmastā

pusnomodā

puse – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Vakara puse pāri jūrai sārtojās rietošās saules staros.

2) izteicēja daļa – Uzdevumā paredzētā dalījuma pareizais rezultāts ir puse jeb piecas desmitdaļas.

3) papildinātājs – Zemnieki bija spiesti nodot valstij pusi no ražas un pat vairāk.

4) vietas apstāklis – Daudzi emigranti pārradās dzimtajā pusē, bet ne visi spēja no jauna iesakņoties.

5) apzīmētājs – Ziemeļu puses vēji arvien biežāk vēstīja ziemas tuvošanos.

puse ābola, puse kilometra, puse hektāra, puse teritorijas

kreisā puse, labā puse, otrā puse, sveša puse

dzimtā puse

puse, dsk. ģen.-šu, s.

1. Katra no priekšmeta, lieluma divām vienādām daļām. 

Puse maizes klaipa. Puse no atvaļinājuma. Saņemt pusi algas avansā.

Uz pusēm – divās vienādās daļās.

Uz pusi mazāk – par 50 procentiem mazāk.

2. Viena no divām (priekšmeta, lieluma) aptuveni vienādām daļām. 

Līdz pusei atvērti vārti. Pārgrieztā audekla puses bija nevienādas. Noiet pusi ceļa kājām.

3. Viena no divām vienādām veselā (lieluma) daļām. 

Trīs un puse. Septiņi ar pusi. Puse un puse ir viens. Atņemt no desmit divi un vienu pusi.

4. Viena no kāda priekšmeta daļām, virsmām. 

Kažoka vilnainā puse. Apgriezt svārkus uz otru pusi. Labā (ārējā) un kreisā (iekšējā) drēbes, apģērba puse. 

5. Cilvēks vai cilvēku grupa (piem., strīdā, cīņā, sacensībā, tiesas procesā), kas vēršas pret citiem vai kam ir atšķirīgi uzskati, intereses. 

Puses civilprocesā. Kurā pusē tu cīnīsies? Uzklausīt abas puses. Pretinieku pusē bija pārsvars.

6. Virziens vieta kādā virzienā. 

Uz kuru pusi jāiet? Pagriezties uz labo pusi. Mājas dienvidu puse. 

7. Aptuvens (diennakts, gada) laikposms. 

Piezvanīt rīta pusē. Diena jau vakara pusē, iet uz vakara pusi. Sākt darbu rudens pusē.

8. pārn. Daļa, elements (piem., jautājumā, problēmā); aspekts. 

Šim jautājumam ir vairākas puses. Pārrunāt lietas neskaidro pusi.

9.  Apvidus, apgabals. 

Dzimtā puse. Nonākt svešā pusē.

10. lok. pusē; apst. nozīmē Līdz vidum, vidusdaļai. 

Mācību stunda vēl nebija pusē, kad ienāca direktors. Ar darbu viņš nebija vēl ne pusē.

11. lok. pusē; apst. nozīmē Nepilnīgi veiktā, nepabeigtā stāvoklī. 

Pamest darbu pusē. Apstāties ar rakstīšanu pusē.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 892]

puse, -es, dsk. ģen. -šu, s.

1. Viena no divām, parasti līdzīgām, sastāvdaļām, kuras veido veselo vai kurās sadalīts veselais.

Izravēt pusi dārza. Saņemt savu mantojuma pusi.

Lapas puse – lappuse.

Uz pusi – divas reizes (piemēram, lielāks, mazāks salīdzinājumā ar kādu vai ko citu).

Uz pusēm – divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.

Otrā puse sar. – vīrs, arī sieva.

No Zemes redzama nevis tieši puse Mēness sfēras, bet nedaudz vairāk, proti, 59 procenti. Padomju Jaunatne 59, 214, 2.

.. Kasparam pieder puse no šīs mājas .. Līvs 2, 88.

.. Kā grāmatu ar lapas pusēm baltām Es šodien veru savas durvis jums. Sirmbārdis 1, 65.

Viņš nošķēla maizes klaipam riku, pārgrieza to uz pusēm un pabīdīja viešņai. Niedre 13, 122.

.. cits meklē grūti un neatlaidīgi līdz sirmiem matiem un tad beidzot sastop savu otro pusi, kas atbilst visām viņa dzīves prasībām. Skola un Ģimene 80, 11, 38.

// Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām (kāda veseluma, skaita, daudzuma) daļām.

Puse ekskursantu. Puse kartupeļu sabērta maisos.

Pirmā puse – daļa no (kā, piemēram, laikposma) sākuma aptuveni līdz (tā) vidum.

Otrā puse – daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām.

Līdz pusei – līdz (kā) vidum, vidusdaļai. Līdz viduklim, jostasvietai.

Lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) – daļa, kas pārsniedz pusi.

Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) – daļa, kas ir mazāka par pusi.

// Viena no (skaitliska lieluma) divām vienādajām daļām.

Kamerai .. kopējais filmēšanas laiks ir tikai puse no sekundes miljondaļas. Zinātne un Tehnika 68, 5, 7.

2. Katra no (kāda priekšmeta) divām, parasti līdzīgajām, daļām.

Gliemežnīcas puse.

Skapis arī jāatver, parādīt, ka tam divas puses – vienā karājās Lauras kažoks un brunči, otrā atvilktne un četri plaukti. Upīts 4, 300.

// Viena no divviru loga, divviru durvju vai vārtu veramajām daļām.

Vārtiem abas puses bez trokšņa atveras plaši vaļā. Upīts 18, 139.

3. savienojumā ar apzīmētāju Vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā.

Sētas puse – celtnes aizmugure.

Atminos kādu dienasvidu, kad sāka tumst un rībēt visa Kuldīgas puse, no kurienes .. nāca lielais pērkons. Kalndruva 8, 371.

Kaut kur Aizlakstes meža tīreļa pusē dega. Upīts 4, 126.

Klēts pusē kāds dūca kā sirsenis. Upīts 4, 245.

.. pagalms skolas priekšā ir nevainojams. „Bet sētas puse? Arī to un stadionu taču varētu iztīrīt ..” Veselība 80, 8, 3.

// Vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība.

Tā ir saules puse, un dēļi vēl glabā siltumu. Ezera 12, 20.

Dzīvojamo namu kvartāliem jābūt vēja pusē, bet rūpnīcām – aizvēja pusē. Zinātne un Tehnika 65, 12, 3.

// Telpas daļa, kurā atrodas ar apzīmētāju nosauktais priekšmets.

Krāsns puse. Durvju puse.

Soli sadalīja plašo klasi divās daļās. Loga pusē sēdēja meitenes .. Saulītis 12, 194.

4. savienojumā ar apzīmētāju Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas. Vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra.

Nēsāt goda zīmi krūšu labajā pusē.

.. Juris pārvilka jaunus bērziņus, piestiprināja tos katrā pusē pie vārtiem, pie durvīm. Birznieks-Upītis 1, 22.

Vienā pusē pagalmam ir klēts ar dažādām piebūvēm, otrā .. dzīvojamā ēka. Saulītis 13, 70.

Kreisajā [purva] pusē, ļoti tuvu Saulesvīram, sprāga mīna. A. Grigulis 9, 136.

// Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai).

Ceļa abās pusēs aug koki.

.. ielas pretējā pusē viņš pamanīja Rutu. Jansons 4, 411.

.. jūrnieks sāka pētīt māju numurus Pērnavas ielas labajā pusē. Vilks 5, 80.

Lielam, platam izcirtumam ceļa kreisajā pusē gandrīz jau garām ticis, Andriksons apstājās. Blaumanis 6, 145.

// Mala, krasts (piemēram, ezeram, upei); arī malas, krasta tuvākā apkārtne.

Bet ezera otrā pusē augsta, sarkana krauja ar priedēm. Avotiņa 3, 41.

Pēcpusdienā no upes viņējās puses pārbrauca Ansis. Lapsa 3, 105.

Pāri, pāri pār upīti, Šai pusē nepalikšu: Šai pusē bargi kungi, Netikuši tēva dēli. Darba vara lielu dara 285.

5. Savienojumā „debess puse”: debespuse.

Noteicis debess puses, Antons atkal turpināja airēt uz rietumiem. Grīva 7, 23.

Tur [tornī] uz četrām debess pusēm jāizbūvē pulksteņa ciparnīcas. Literatūra un Māksla 72, 2, 15.

// Savienojumā ar debespuses nosaukumu: attiecīgā debespuse, arī vieta, teritorija, kas vērsta pret šo debespusi.

Rīta (arī rītu) puse – austrumi.

Vakara (arī vakaru, rieta) puse – rietumi.

Telpā bija krēslaini, te bija ziemeļu puse. Zigmonte 5. 59.

Ziemeļu puse akmeņdārza ierīkošanai maz piemērota, jo tur par maz saules, turpretī dienvidu pusē tās ir par daudz. Lauku Dzīve 78, 1, 16.

Bet palāta atradās austrumu pusē. Vilks 5, 21.

Sarkanas mākoņu puķes nozied jau rietumu pusē. Lisovska 1, 31.

Saule jau līda augšup .. Atauga rīta pusē sāka pelēki kūpēt. Upīts 4, 84.

Debesu vakara puse bija purpurota [purpuraina]. Rozītis 3, 49.

Saule ātri tuvojās rietam, padebeši vakaru pusē tvīka. Bendrupe 2, 36.

Rieta pusē pār Viršu sila galotnēm negaidīti ātri izauga mākoņu kalns. Vāczemnieks 1, 80.

6. savienojumā ar apzīmētāju Virziens (darbībai, kustībai).

Gājēji dodas uz dažādām pusēm. Skriet uz vārtiņu pusi. Iet uz meža pusi. Braukt uz māju pusi.

Mums ar Kristu .. jābrauc uz vienu pusi. Sēlis 4 a, 45.

Viņš gāja gar upes krastu uz dzirnavu pusi, uz lielceļa pusi. A. Grigulis 18. 162.

.. kambara vidū sasēdies bērnu bars izšķīda uz visām pusēm. Dažs aizlīda aiz lādes, dažs aizkrāsnē. Sakse 2, 3.

// Parasti savienojumos „uz labo pusi”, „uz kreiso pusi”: viens no diviem pretējiem virzieniem no (kā) centra.

.. viņš pagriezās drusku iesāņus uz kreiso pusi. Berģis 1, 13.

Celiņš meta vairākus līkumus, gan strauji pagriezdamies uz labo, gan kreiso pusi. Bērnība 50, 11, 39.

Tas izstiepa rokas uz abām pusēm, it kā tas vezumu gribētu aizsargāt. Blaumanis III, 16.

7. savienojumā ar apzīmētāju Apvidus, novads.

Skaista puse. Nomaļa puse.

Dzimtā puse – dzimtā vieta.

Sākumā vēl paretam atgriezos dzimtajā pusē, padzīvoju dažus mēnešus pie savējiem. Lācis 15, 139.

8. Savienojumā ar gadalaika nosaukumu: attiecīgais gadalaiks, tā sākums.

Tur – tomātu biezoknis. .. zaros ziedi un tikko aizmetušies augļi. Tie būs gatavi rudens pusē. Brodele 17, 99.

Vasara jau sliecās uz rudens pusi, dienas kļuva īsākas un vēsākas. K. Grigulis 2, 62.

// Savienojumā ar diennakts daļas (parasti rīta, vakara) nosaukumu: attiecīgā diennakts daļa, šīs daļas sākums.

.. labi zināms, ka vakara pusē nekāda lādzīga ogošana un sēņošana neiznāk. Ezera 1, 100.

Diena jau sliecās uz vakara pusi. Lielais 2, 123.

Motorlaiva uz Pērnavu gāja rīta pusē. Skujiņš 5, 68.

Iemidzis tikai uz rīta pusi, viņš nogulēja līdz deviņiem. Kalndruva 8, 34.

9. Viena no (kāda priekšmeta) virsmām.

Labā puse – virsējā virsma, virspuse, arī ārpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).

Kreisā puse – apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).

.. jaunākais brālis apbrīnoja dāvanu no visām pusēm. Saulītis 12, 42.

Zemē gulēja ābols, viena puse tam bija skaisti sarkana, bet otru .. bija izknābājuši putni. Zigmonte 8, 11.

10. Sastāvdaļa, elements (piemēram, kādā sistēmā).

Brošūras .. autors .. aplūko darba procesa divas puses – garīgo un fizisko darbu. Jaunās Grāmatas 69, 12, 8.

Cilvēka estētiskās audzināšanas procesu veido divas mijiedarbīgi vienotas puses. Literatūra un Māksla 63, 6, 1.

// Pazīmju, īpašību kopums, kas raksturo (ko) no kāda noteikta viedokļa.

Daiļdarba mākslinieciskā puse. Projekta tehniskā puse. Jautājuma formālā puse.

No (kādas) puses parādīt, aplūkot u. tml. – no kāda viedokļa, kādā skatījumā parādīt, aplūkot u. tml.

.. katrs [grieķu filozofu uzskats] uzsvēra vienu telpas un laika pusi. Karpovics 1, 12.

// Īpašību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, raksturā, uzskatos).

Rakstura labās puses. (Pa)rādīt (ko) no labās puses – izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.

(Pa)rādīt (ko) no sliktās puses – izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.

.. ja ne visi, tad laba daļa taču nebija tik dumji, ka neredzētu Platuma sliktās puses. Dripe 2, 119.

11. Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.

Pie nopietnākām sadursmēm meitiešu [sievas un mātes] starpā viņš .. strīdu izšķīra ar to, ka tikpat vienai, kā otrai pusei uzsauca: „Miers!” Saulietis 1, 23.

// Valsts vai valstu grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīta citai valstij vai valstu grupai.

Karojošās puses.

Abas sarunu puses apstiprināja, ka arī turpmāk paredzēts paplašināt savstarpējo .. sadarbību. Zvaigzne 76, 14, 9.

Par starptautiska līguma dalībniekiem, tas ir, pusēm, var būt visi starptautisko tiesību subjekti. Fogels, Grīnbergs 1, 79.

// jur. Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.

12. lok.: pusē, apst. nozīmē; parasti savienojumā ar verba „būt” formām Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.

Diena jau ir pusē.

Pēc kalendāra ziema jau pusē .. Cīņa 75, 21, 3.

// savienojumā ar skaitļa vārdu: apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.

Pusē viens. Pusē astoņi.

13. lok.: pusē, apst. nozīmē; novec. Daļēji.

Sievas izmanīgi rīkojas ap viņu, Maija visu to uztver kā pusē nemaņā. Vēl brīdis – un Maijas galvā ir sievas aube. J. Kalniņš 8, 220.

Augļa otrā puse – placenta.

Pa pusei – daļēji.

No (kā) puses – lieto, lai norādītu personu vai personu grupu, no kuras ir vērsta darbība. Lieto, lai noradītu radniecības līniju.

No vienas puses, no otras puses – lieto, lai pretstatītu divus faktus, apstākļus.

pus- – salikteņu pirmā daļa

1. savienojumā ar lietv. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.

Pusceļš. Pusistaba. Pusķieģelis. Puslapa. Puslode. Pusloks. Puspagasts. Puspulks. Pussija. Pustīrums. Pusvezums.

// Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.

Pusducis. Pushektārs. Pusjūdze. Puskilograms. Puslitrs. Pusmetrs. Puspūrs. Puspūrvieta. Pusrublis. Pussimts. Pusstunda. Pustonna. Pusversts.

// Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.

Pusglāze. Pusgrozs. Puskarote. Pusmaiss. Pusmuca. Puspudele. Pusspainis.

// Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.

Pusjūlijs. Pusmaijs. Pusoktobris. Pusvasara. Pusziema.

2. savienojumā ar lietv. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.

Pusbrālis. Pusdraugs. Pusģimene. Pusmāsa. Pussaimnieks.

// Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu.

Pusceluloze. Puskokvilna. Puslins. Pusporcelāns.

// Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi.

Pusapziņa. Pusārprāts. Pusbads. Pusēna. Pusgaisma. Puskrēsla. Pusmiegs. Pusnesamaņa. Pusnomods. Pustumsa.

3. savienojumā ar lietv. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.

Puskariete. Pusmaska. Pusvijole.

// Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.

Pusjaka. Puskažoks. Pusmētelis. Puszābaki.

4. savienojumā ar lietv. Norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.

Puscaurceļotājs. Puscukurbietes. Pusdārgakmeņi. Puskrūms. Puspagrabs. Puspapuve. Pusparazīts. Puspērtiķi. Puspriedēklis. Pusprievārds.

5. savienojumā ar lietv. Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.

Pusigaunis. Puslatvietis. Puspolis. Pusvācietis.

6. savienojumā ar adj. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.

Pusakls. Pusārprātīgs. Pusautomātisks. Puscaurspīdīgs. Pusironisks. Pusjautrs. Pusjēls. Puskoloniāls. Puslegāls. Pusmīksts. Pusmilitārs. Pusnopietns. Pusslims. Pusviltīgs.

// Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mērā, nesasniedzot parasto pakāpi.

Pusaugsts. Pusbiezs. Pusdziļš. Pusmelns. Pusskābs. Pussmags. Pusšķidrs. Puszaļš.

7. savienojumā ar divd. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.

Pusdzerts. Pusgāzts. Pusjaukts. Puskaltis. Puskopts. Pusplaucis. Puspļauts. Pusvītis.

// Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.

Pusapģērbts. Pusizbūvēts. Pusizsmēķēts. Pusizteikts. Pusnopostīts. Puspiebērts.

// Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi.

Pusaizmidzis. Pusaizsalis. Pusatmiris. Pusmācīts. Pusnokaltis. Pussarūsējis.

// savienojumā ar divd., retāk ar citām verba formām Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.

Pusnoliecies. Puspacelties. Puspamosties. Puspavērts. Puspiemiegts.

8. savienojumā ar skait. Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.

Pusastoņi. Pusdesmit. Puspieci. Pustrīs. Pusviens.

9. savienojumā ar apst. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.

Pusčukstus. Pusguļus. Pusnešus. Pusneviļus. Puspeldus. Pusrāpus. Pusrikšus. Pussēdus. Pusskriešus. Pusšņukstus. Pusvirus. Puszagšus.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

puse – daž. noz. puse; labā puse – lobuo puse; kreisā puse – kairuo puse; labajā pusē redzama veca ēka – pa lobai pusei redzīs vacs kuorms; uz pusēm – pa pusei; sadalīt uz pusēm – padaleit pa pusei; piepildīt līdz pusei – pusē pīpiļdeit; abās pusēs – pa obadivejom (obejom) pusem; ielas abās pusēs – pa obejom pusem ūļneicys; no savas puses – nu sovys pusis; līguma puses jur. – dasarunys pusis; viņa man iznāk radiniece no mātes puses – jei maņ daīt radineica pa muotei; būt (kāda) pusē pārn. (piekrist, atbalstīt kādu) – byut pa (kuo) pusei; stuovēt pa (kuo) pusei
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

Uzvārdi – Pusaudzis, Pusaudze; Pusbarnieks, Pusbarniece; Pusgrigalis, Pusgrigale; Pusvācietis, Pusvāciete; Pusvilks, Pusvilka.

Vietvārdi – Bērziņu puse, lauks; Eglīšu puse, lauks; Līča puse, pļava; Lielmežnieku puse, lauks; Maliku puse, pļava; Mazā puse, ganības; Muižnieku puse, lauks; Robežniekpuse, lauks un pļava; Rusuļu puse, lauks; Sipaka puse, lauks; Skrīverpuse, lauks (Jumurdā); Skuķu puse, lauks; Vēverpuse, lauks; Viņa puse, lauks; Viņpuse, mežs un ganības; Dzirnavpuses kalniņš; Ķīša puses pļava; Kreispuses, zemniekmāja; Pusaklītis, ezers; Pusarāji, zemniekmāja; Pusaudzes, zemniekmāja; Pusaudžu ceļš; Pusaudžu valgums, laivu novietne; Pusceļa dambis, ceļš; Pusceļi, zemniekmāja; Pusceļvalks, ceļš; Pusceleņš, ceļš; Puscūkas lāma; Pusdambītis, stiga; Pusdanči, zemniekmāja; Pusdienkalniņš; Pusgaldene, pļava; Pusgaldiņi, zemniekmāja; Pusgraudnieki, zemniekmāja; Zūzāna Pusgrauža mājas jeb Pusgrauži; Pusgrigaļi, zemniekmāja; Puskalni, zemniekmāja; Puskazarmas, zemniekmāja; Puskājas, zemniekmāja; Puskājiņa, pļava; Puslaņģi, zemniekmāja; Puslauki, zemniekmāja; Pusleiši, zemniekmāja; Puslīcis, lauks; Puslīdumi, zemniekmāja; Pusloči [-uo-], ciems; Pusloks [-uo-], ganības; Pusmalas, zemniekmāja; Pusmēnesis, lauks; Jūlijas pusmuiža, ciems; Pusmuižnieks, zemniekmāja; Puspaegļu sala, sala mežā; Puspļava; Iekšpuspļava; Puspūri, zemniekmāja; Puspūru dīķis; Pussala, zemniekmāja, pagastdaļa; Pussalas iela; Pussargvalks, avots; Pusstacija, zemniekmāja; Pusstarpji, zemniekmāja; Pusšņore [-uo-], pļava; Pusupe, pļava; Pusvācieša pļava; Pusvācieši, zemniekmāja; Puszābaks, pagastdaļa; Puszābaki, zemniekmāja; Puszemnieks, zemniekmāja; Puszemnieki, zemniekmāja; Puszemnieku tilts; Lielpuszemnieki un Mazpuszemnieki, zemniekmājas; Mazā pusīte, pļava.

Ergonīmi – Labā puse, uzņēmums.

puse, mantots vārds; lš. pùsė, pr. pausan, pauson ‘no puses’ (sal. la. „no dieva puses”), possisawaite ‘trešdiena’ (kur sawaite ‘nedēļa’), toh. AB poÇi ‘puse (sāni), siena, riba’. Pamatā laikam kāds nomens no *peus- : *pous- : *pus-, kas var būt atv. no ide. *pēu- : *pǝu- : *pE- ‘sist; griežot cirst’, no kā arī la. pļaut. Nozīmes pārnesums ‘puse (daļa) → ‘virziens’ („labā, kreisā puse”; „šajā pusē”), kā arī ‘puse (daļa)’ → ‘apvidus, novads’ („Piebalgas pusē”).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 92]

angļu – half; side

baltkrievu – палавiна

čigānu – pāš; rīg

franču – moitié; côté

grieķu – μισό

igauņu – pool; külg

krievu – половина; сторона

latīņu – dīmidium

lietuviešu – pusė

somu – puoli

poļu – pół; połowa

ukraiņu – половина

vācu – die Hälfte; die Seite

zviedru – halva; hälft