LVV šķirklis
purns, v.
1. Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus); vienk., niev. seja (cilvēkam).
Suņa, kaķa purns. Zivs iebāzusi purnu dūņās.
2. Apavu priekšējā daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
Šaurs, plats zābaka purns. Uzliekts kurpes purns.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 891]
LLVV šķirklis
purns, -a, v.
1. Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
Lielais vilku sugas suns, izbāzis pa durvju starpu karsto purnu, man rādīja savus baltos ilkņus. Grīva 9, 22.
Sivēniem ir miltūdenī nosmērēti purni .. Ziedonis 11, 113.
.. pie slitām piesieti zirgi mētāja uz augšu purniem uzmauktas auzu tarbas, pūloties piekampt pilnāku muti graudu. Lapsa 3, 209.
// vienk. Seja.
.. Lība pasmīnēja dzēlīgi: kā tad! tas viens ir memmes dēliņš un draugs, to var lutināt, un tā – nu, tai jau tas smukais purns. Upīts 4, 203.
2. Purngals.
Zābaki ar smailiem purniem.
Jūla: Gribēju tikai pagaidīt Mārtiņu. Man viņam jāsaka, lai palaiž pastalām purnus platākus. Savilcis tik šauri, kājām visus pirkstus žņaudz nost. Upīts XIII, 54.
Viņa sēd, vienu kāju otrai augstu pārmetusi, un šūpo importa kurpi ar strupu purnu. Dripe 3, 244.
Jaunākais Mellacis sāka urbināt ar zābaka purnu sniega kupenu. Saulītis 12, 220.
3. sar. Priekšgals (transportlīdzeklim).
Tvaikonis ir apgriezies ar purnu uz priekšu. Sudrabu E. 3, 512.
Milzīgas kravas mašīnas purns apstājas pāris metru no gājējiem. Jansons 5, 267.
Purnu uz leju noliekusi un asti saslējusi, tā [lidmašīna] kaukdama pirmā metās virsū meža stūrim, kur atradās nometne. Krieviņš 3, 15.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
purns – 1. purņs (dem. purneits); 2. (vulg. – seja) maule; geims; dot pa purnu – dūt par mauli (dūt par golvu; dūt par geimi; dūt par muti); dabūt pa purnu – dabuot par mauli (dabuot par golvu; dabuot par muti; dabuot par geimi); 3. (purngals) purņs; kurpes purns (zābaka purns) – kūrpis purns (zuoboka purns)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
puxns. 1. Dzīvnieka uz priekšu izvirzītā galvas daļa, kur atrodas nāsis. pa puxnu gùovi nedrìkst sist, ta ãtri vàr nùosist ùn gùos pãm¥tâs, tùr tâda vàrîga vìeta. kustuôņìm i puxnc. zixgàm i puxnc, gùovèi. visìm kustuôņìm ti¡ puxni. [cūkas] d¥gùns, snuķis vài puxnc, cũka a snuķi zemi rùok.
2. Apava vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals. pastalas taĩsija traku smukas. puxnu istaĩsija smuku, papêdi, àuklu apv¡ra risķĩ. [senāk] čabas bi, tãs kuxpni¡ki netaĩsija. tâda saxkana âda bi [čabām], a platìm puxnìm.
bakšu puxns – pastalas purndaļa, kas darināta, iegriežot pastalādā caurumiņus, kur iever auklu, un savelkot. pastalãm i bakšu puxni. a septiņi bakši tas puxnc i plac, bet tã pastala s¥kla. šũtàis puxns – pastalas purndaļa, kas darināta, sašujot purngalu. šũti¡ puxni [pastalām] i tâdi asi, spicîgi, nàu tik labi kâ bakšu puxni.
[Sagatavots pēc: Kagaine III 1983 : 153]
●
puxnis – puxņć. 1. Purns (dzīvniekam). gùèi puxņć płykuôks, àr mozu spòlvu stoxp nùośXm. 2. vulg. Seja. pa puxńi dabuôśi, ka tuô runòi. 3. Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals. baćìń–ìm is puxņa jìr dźèļžy i is paṕiêžu. 4. Kartupeļa bumbuļa tievākais gals. bùļìm abgraîza ùkśèņč, ùkśeńi palìk iêššonai, a puxńeîšy sàklài.
[Sagatavots pēc: Reķēna II 1998 : 270]
●
purna – puxq, puxna, puxns. Purns. cũkah [cūkai] i puxq. [govij parasti] puxq joû tuhš.
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine II 2000 : 219]
●
puxns. kâ teļa puxns iron. – saka par neattapīgu, padumju, pamuļķīgu cilvēku: tu esi koâ teļa puxnis – nu kas toâc glups.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 185]
Sinonīmi
purns – (cūkai) šņukurs, snuķis, smeceris, šņucis; (liellopam) purslas, sprauslas, smecele apv., smaulis apv.
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Sadursme purns purnā vienk. – pretējos virzienos braucošu transporta līdzekļu sadursme.
Bāzt purnu vienk. – skatīties; jaukties citu darīšanās.
[Sagatavots pēc: Bušs, Ernstsone 2006 : 55; 418; 452]
Terminoloģija
Arheoloģijā – purns, smails purns.
Zooloģijā – naga purns.
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Purns, Purna; Purnis, Purne; Purniņš, Purniņa.
Vietvārdi – Cūkpurns, līcis upē (Misā); Vēršpurne, pļava; Purņa kakts, līcis upē (Gaujā); Grūžpurņa kalns; Purni, zemniekmāja; Lāču Purni, zemniekmāja; Purnu kalns; Purnu līcis, pļava; Purnu mežs; Purnskalns; Purnskalnlauks; Purneņš, kalns; Purneņi, zemniekmāja; Purniņi, zemniekmāja, ciems; Purniņu birzīte, mežs; Purnīši, viensēta.
Etimoloģija
purns, mantots vārds; lš. apv. purnis ‘purns, snuķis’, liter. burnà (ak. búrna) ‘mute’. Pamatā ide. *bher- ‘griezt, berzt, šķelt’ (no kā arī berzt ), no kā *bher-n- ‘šķēlums’; sal. vidusīru bern, berna ‘aiza, sprauga’. Ar noz. pārnesumu ‘mute’’ sal. arm. beran ‘mute’.
Skaņumijā *bhyn- > b. *burn-, no kā. lš. burnà, búrna ‘mute’ (bulg. бърна ‘lūpa’). Baltu valodās bieža parādība ir balsīgo un nebalsīgo līdzskaņu mija, arī šajā gadījumā burn- : purn- (Būga) ar vārda nozīmes pārveidojumu, pieskaņojoties leksiskajai sistēmai (: mute).
Pēc cita uzskata (Endzelīns) *burn(a)s > purns varbūt tādu nozīmes ziņā tuvu vārdu iespaidā, kas sākas ar p- (piem., purslas). Iespējams arī, ka notikusi divu sakņu atvasinājumu kontaminācija, saplūstot la. *burna ‘mute’ un apv. prusnas ‘lūpas, mute’ vai *pur(s)nas ‘purslas’ (vai kādai līdzīgai formai), un rezultātā vārds ieguvis dzīvnieka galvas priekšdaļas nozīmi, bet attiecīgās cilvēka sejas daļas apzīmēšanai vispārināts kāds cits vārds – mute.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 91]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – snout; muzzle
baltkrievu – морда
čigānu – purna; purnos
franču – museau; mufle
grieķu – μουσούδα
igauņu – koon
krievu – морда
latīņu – rōstrum
lietuviešu – snukis; šnipas
poļu – kaganiec
somu – kuono
ukraiņu – морда
vācu – die Schnauze; das Maul
zviedru – tryne
