pupa s.
1. Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lopbarības un pārtikas augs raibiem ziediem un lielām sēklām pākstīs.
Pupu pākstis. Raibs kā pupas zieds.
2. Šā auga sēkla, ko lieto pārtikai un lopbarībai.
Izlobīt pupas no pākstīm. Izvārīt pupas.
3. sar. Pupiņa.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 890]
pupa, -as, s.
1. Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs.
Dārza pupa. Rupjsēklu pupa. Sīksēklu pupa.
Kāršu pupas – pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties.
Cūku pupas – pupu šķirne ar lielām sēklām.
2. Šī auga sēkla.
Lobīt pupas. Kult pupas. Pupu zupa.
Pākstis sprāgst vaļā, un pupas birst zemē .. Latviešu tautas pasakas 417.
Bet iztika. Bada gados ar to, jumta salmos ko izdevās atrast. Arī ar dienišķām pupām. Čaklais 3, 133.
Kas pūriņu pielocīja Bajāriņa meitiņām? Zirņu, pupu vācelītes, Tēva maizes gabaliņi. Darba vara lielu dara 222.
sal. .. sāk krist lietus lāses, rupjas kā pupas. Jansons 5, 288.
3. Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
Kakao pupas (arī pupiņas) – kakao koka sēklas.
4. Pupiņa.
Tāpat [kā dārzeņu sautējumu] gatavo vaska pupas un burkānus, svaigus kāpostus un kartupeļus. Padomju Latvijas Sieviete 77, 7, 28.
Pupu mētra – pupumētra.
Pupu mētra dod savdabīgu piegaršu zaļbarības salātiem, mērcēm, mājas desām, gaļai, zivīm, olām, sēnēm. Padomju Latvijas Sieviete 78, 4. pielikumā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Iet (braukt) pupās – saka, noraidot kādu, kaut ko.
Noveļas (nokrīt) kā pupa – negaidīti, viegli nokrīt.
Svina pupa – lode.
[Sagatavots pēc: LFV II 1997 : 198–199]
Uzvārdi – Pupa; Pupiņš, Pupiņa.
Vietvārdi – Pupaine, savrupvieta Daugavpils novadā; Pupaiņi, viensēta Durbes novadā.
Ergonīmi – Garā pupa, apgāds, e-pupa, elektroniska latviešu valodas vārdnīca.
pupa, mantots vārds; lš. pupa, pr. pupa (vietv. Pupkaym, kur kaymis ‘ciems’). Pamatā ide. * p- ‘pūst; uzpūsts, uztūcis’ ar daļēju saknes reduplikāciju. No tās pašas saknes arī pups.
Skaņumijā ide. *pou- > b. pau-, no kā la. apv. paupt ‘tūkt, pampt’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 89–90]