Tradicionālā transkripcija

[pùŋkc]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[puŋkʦ]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[ŋ] – skanenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[c] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.

punkt- – sakne, vārda celms

-s – galotne

punkt+kontakt-s

punkt+līn-ij-a

punkt+met-inā-šan-a

punkt+plais-ā-j-um-s

punkt+rakst-s

punkt+sa-skar-e

punkt+sa-zob-e

punkt+sēj-a

punkt+spuldz-e

punkt+veid-a

deg+punkt-s

gal-a+punkt-s

komand+punkt-s

kontrol+punkt-s

krust+punkt-s

null+punkt-s

sanitār+punkt-s

sāk-um+punkt-s

smag-um+punkt-s

ugun-s+punkt-s

vid-us+punkt-s

daudz+punkt+e

div+punkt+e

punkt+sit+is

punkt+sit+n-is

punkt+veid+īg-s

punkts – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
 

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Mūsu skolā ir medicīnas punkts.

2) izteicēja daļa – Teikuma beigu pieturzīme ir punkts.

3) galvenais loceklis – Un punkts.

4) papildinātājs – Punktu liek stāstījuma teikuma beigās.

5) vietas apstāklis – Dispečeru punktā tika saņemts kārtējais zvans.

6) apzīmētājs – Lielā punkta vidus bija raibs.

punkta izgaismojums, punkts punktā, punktu kopa
 

aģitācijas punkts, apbraukšanas punkts, apsardzes punkts, beigu punkts, darba kārtības punkts, dispečeru punkts, gala punkts, kairinājuma punkts, kontūras punkts, kulminācijas punkts, mezgla punkts, mobilizācijas punkts, nervu punkts, nulles punkts, pavērsiena punkts, plaknes punkts, plāna punkts, programmas punkts, robežapsardzes punkts, taisnes punkts, telpas punkts
 

aktīvais punkts, balts punkts, divkāršs punkts, dzeltens punkts, galvenais punkts, karstais punkts, liels punkts, materiāls punkts, mazs punkts, melns punkts, neitrālais punkts, pelēks punkts, raibs punkts, zaļš punkts, zils punkts
 

izplūdis punkts, likt punktu

punkts, -a, v.

1. Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.

Audums ar ziliem punktiem.

Tipiskākie [rotu] ornamenta elementi ir punkti, apļi, rombi, svītras, trīsstūri un līkloči. Novadniece 1, 11.

„Silts!” viņa sacīja un noņēma no galvas balto batista lakatiņu ar melnajiem punktiem. Blaumanis 6, 192.

Ligzda ar četrām violeti zaļganām oliņām, kam sārti punkti, it kā ziemeļblāzma tās būtu apspīdējusi. Caune 3, 27.

Kad sāk jau krēslot, viņi apvāršņa malā [stepē] ierauga divus niecīgus punktus. Tie lēnām nāk aizvien tuvāk un tuvāk, līdz pārvēršas divu cilvēku siluetos. Lukjanskis 1, 45.

sal. Tālu pie apvāršņa kā zilgans punkts slīd kuģis. J. Plotnieks 2, 68.

// pārn. Centrālais (kā, piemēram, darbības, norises) objekts.

Ikkatrs cilvēks miljonu vidū bija tas punkts, tā ass, ap kuru viss slīdēja lokos. Bels 1, 121.

Manas domas kā karuselis griežas ap vienu punktu – ap Tavu klusēšanu. Sakse 7, 184.

Tai vienīgā punktā vien Ir tas, ko mēs saucam par dzīvi – Mirklī, spārniem vibrējot brīvi, Mirklī, kas atvarā brien. E. Plaudis 3, 37.

2. val. Pieturzīme (.). Arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.

Stāstījuma teikuma beigās liekams punkts vai daudzpunkte. Blinkena 1, 115.

„Tas esot Spodra rokraksts... Stāvs, nervozs. Es apskatīju katru burtu, katru komatu, katru punktu.” Jaunsudrabiņš 7, 34.

„Un kāpēc viņš sava vārda vietā licis tikai punktus?” Blaumanis 6, 111.

Beigu beigās viņš mani sāka mācīt rakstīt ebreju burtus: punktus un līkas līnijas, rakstāmus no labās uz kreiso pusi. Birznieks-Upītis 6, 111.

// pārn.; sar. Nobeigums, beigas (piemēram, norisei).

Šai jautājumā viņai [mātei] taisnība, un es pilnīgi piekrītu – man nav rakstura, nav disciplīnas. Nu nekas, tagad noteikti – punkts. Brodele 17, 16.

// mat. Viena no reizināšanas zīmēm (•).

// mūz. Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.

Pauzes, tāpat kā nots ilgumu var palielināt ar punktu vai fermātu. Punktam pie pauzes ir tāda pati nozīme kā pie nots: viens punkts palielina pauzes ilgumu par tās vērtības pusi, divi punkti – par trīs ceturtdaļām. Krasinska, Utkins 1, 61.

// poligr. Tipogrāfiska mērvienība 0, 376 milimetri.

3. Neliela (piemēram, teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.

„Jūsu kontraktā nestāv neviens punkts, kurš jums atļautu vienu vienīgu apsi nocirst bez muižas atļaušanas. Kā nu vēl ozolus!” Blaumanis 6, 133.

Reiz mūsu klase piedalījās TV [televīzijas] sacensību raidījumā. Programmā bija paredzēts punkts: mīļākais dzejolis. Skujiņš 13, 248.

4. Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam. Noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.

Telefona sarunu punkts. Augļu uzpirkšanas punkts.

Sasprindzinātā darbā pagāja tās dažas dienas, līdz mobilizētajiem vajadzēja ierasties iesaukšanas punktā. Sakse 7, 141.

Jaunajā stepes ciematā atsevišķā mājā nesen bija iekārtojies medicīnas punkts. Talcis 9, 205.

Ļaudis .. čakli apmeklēja vēlēšanu sapulces un sarīkojumus, vārdu sakot, – aģitācijas punkts vietējiem darbaļaudīm bija kļuvis par sabiedriskās dzīves centru. Talcis 5, 161.

5. mat. Ģeometrisks objekts, kam ir nulles dimensija.

Skaitļu ass sākuma punkts. Ģeodēziskais punkts.

Caur jebkuriem diviem dažādiem punktiem var novilkt vienu un tikai vienu taisni. Rokasgrāmata elementārajā matemātikā 350.

6. fiz. Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.

Spēka iedarbības (arī pielikšanas) punkts.

7. // fiz. Maiņas robeža.

Rasas punkts, arī rasas punkta temperatūra – temperatūra, kurā relatīvais gaisa mitrums sasniedz simts procentus un tvaiki sāk kondensēties.

Vienas diennakts laikā cilvēks, atrazdamies pilnīgā miera stāvoklī, izdala tik daudz siltuma, ka tā pietiktu, lai sasildītu 3 tonnas ūdens par vienu grādu vai divus spaiņus (30 l) – līdz viršanas punktam. Zvaigzne 58, 9, 23.

Virzuļa stāvokli, kad tas atrodas vistālāk no kloķvārpstas, sauc par augstāko maiņas punktu .. Traktori, automobiļi, motocikli 18.

Ir zinātnisks termins – rasas punkts. Tas nosaka temperatūru, līdz kurai jāatdziest gaisam, lai tas piesātinātos ar ūdens tvaikiem .. Lauku Dzīve 79, 12, 22.

8. Vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.).

Bet zāles pirmajās rindās sēž žūrija, rēķina punktus, dala vietas. Liepa 1, 166.

Koru priekšnesumu žūrijas komisija vērtēja pēc 20 ballu sistēmas. Noklausījušies dziedājumu, komisijas locekļi salika punktus un nodeva mašīnai apstrādāt. Zvaigzne 77, 23, 13.

Atbalsta punkts.

mil. Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.

Tanī rītā krita sādža. Vācieši tik ātri neatrada jaunu atbalsta punktu, un karš aizvēlās daudz kilometru uz rietumiem. A. Grigulis 18, 56.

Ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.

Jāiet laivai apkārt, kamēr atrodas seklāka vieta, un tad jāmēģina ar rokām aizsniegt augšējo malu, gan tad kājas atradīs atbalsta punktu. Indrāne 9, 95.

Mezgla (arī mezglu) punkts – galvenā, svarīgākā daļa, posms.

Nāves iestāšanās laiks, nāves iemesli – tie ir mezgla punkti [nozieguma] izmeklēšanas gaitā. Veselība 77, 2, 27.

Visbiežāk muzikālā raksturojuma mezglu punkti un kulminācijas balstās sižeta kolīzijās, satura attīstības samezglojumos. Māksla 75, 2, 26.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

punkts – punkts; lieciet punktu – līcit punktu 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

Vietvārdi – Grenstāles robežkontroles punkts, sabiedriskais objekts Brunavas pagastā.

Šķirklis no M. Fasmera vārdnīcas

то́чка

укр. то́чка, сербск.-цслав. тъчька, чеш. tečka – то же. Связано с *tъknǫti (см. ткать, ткнуть), аналогично лат. punctum „точка”: pungō „колю”; см. Мi. ЕW 368; Горяев, ЭС 373; Голуб – Копечный 381. Выражение то́чка зре́ния калькирует франц. роint dе vue, лат. punctum visūs – то же, откуда и нем. Standpunkt, англ. роint оf view – то же; см. Клюге-Гётце 586; ср. сл.
[Sagatavots pēc: Fasmers IV 1987 : 90]

angļu – point

baltkrievu – кропка

franču – point

grieķu – σημείο

igauņu – punkt

ivritā – נקודה

krievu – точка

latīņu – punctum

lietuviešu – taškas; punktas

poļu – kropka

somu – kohta

ukraiņu – точка

vācu – der Punkt

zviedru – punkt