Tradicionālā transkripcija

[puĩka]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pu͜iːkɑ̆]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[ui] – divskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

puik- – sakne, vārda celms

-a – galotne

pien-a+puik-a

paš+puik-a

puika – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
 

Vīriešu dzimtes vārds puika lokāms pēc 4. deklinācijas, D. galotne -am.

N. Inta Puika – D. Intai Puikai

N. Ingus Puika – D. Ingum Puikam

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Puikas dosies spēlēt basketbolu.

2) izteicēja daļa – Jancis ir mazs puika.

3) galvenais loceklis – Puika ziedošā pļavā.

4) papildinātājs – Māte ilgi sauc puiku.

5) vietas apstāklis – Puikā rodas nepatika pret netaisnību.

6) apzīmētājs – Puiku spēlēs bija nepieciešama veiklība un atjautība.

puiku darīšanas, puiku istaba, puiku nedarbi, puiku nerātnības, puiku palaidnības, puiku spēles, puiku vecāki
 

ganu puika, ielas puika, kuģa puika, palaidņa puika, piena puika, skolas puika, velna puika
 

atjautīgs puika, attapīgs puika, brašs puika, drošsirdīgs puika, labestīgs puika, liels puika, mazs puika, vecais puika, veikls puika, zaļš puika
 

izsūtāmais puika

puika, -as, v.

Vīriešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 11 gadiem). Zēns.

Puikā būdams – zēna, pusaudža gados.

Anna sēd uz zema soliņa un tur klēpī mazo Eidiņu. Tas ir saimnieces divus gadus vecais dēlēns. Puika negrib klēpī sēdēt, ķepurojas ar rokām un kājām .. Saulietis 1, 22.

Puikas gados viņš bieži bija lasījis, ka jūrnieki, pārbraukdami no tālām pusēm, atved tuviniekiem dāvanas. Saulītis 12, 41.

// sar. Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.

.. Zirnis laikam apdomājās, ka naktī bijis pārāk laipns pret jaunajiem, tāpēc bargā balsī klaigāja: „.. Pludiņus nesasitiet!... Atsūtīti tādi puikas...” Talcis 7, 193.

// savienojumā ar apzīmētāju; sar. Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.

Darbā ar mani bija apmierināti, smiedamies turēju vecajiem līdzi un ātri vien kļuvu savs puika. Lukjanskis 4, 115.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

puika – puiškyns 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

puika – puisis, zēns, jaunietis, pusaudzis.

Kā puika – nepārdomāti, tiepīgi, lielīgi, bravūrīgi.

Kā skolas (ganu) puika – saka, ja pret kādu izturas necienīgi, ja kāds jūtas vainīgs, ir samulsis.

Velna puika sar., hum. – saka par veiklu, enerģisku, pārgalvīgu vīrieti, viņa rīcību.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 969–970]

Vietvārdi – Puikule, vidējciems Alojas novadā; Mežapuikas, viensēta Svētes pagastā; Puikas, viensēta Jaunsvirlaukas pagastā.

puika, aizguvums; no līb.* pùŠga (> pùga) ‘dēls, bērns’ (s. poika ‘zēns, jauneklis; dēls’, ig. poeg, poig ‘dēls’). Aizg. minēts 19. gs. vārdnīcās.

Iespējams arī, ka Vidzemē 17. gs. vārds puika sācis veidoties no zv. poijke ‘zēns’ (< s. poika; zv. oi ar šauru o, kas tuvojas u) un vārda ieviešanos veicinājusi saskare ar lībiešu valodu.

Pēc cita uzskata (Tomsens, Endzelīns, Frenkels) puika ir aizg. no igauņu valodas (Megiste: no lībiešu valodas).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 84]

angļu – boy

baltkrievu – хлопчык

čigānu – chava, chavvie

franču – garçon

grieķu – αγόρι

igauņu – poiss

ivritā – יינגל

krievu – мальчик

latīņu – puer

lietuviešu – berniukas

lībiešu – pùoiga

poļu – chłopiec

somu – poika

ukraiņu – хлопчик

vācu – der Junge

zviedru – pojke