Izruna
Tradicionālā transkripcija
[pũce]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[puːːʦe]
Analīze
[p] – nebalsīgais troksnenis
[ū] – garais patskanis
[c] – nebalsīgais troksnenis
[e] – īsais, šaurais patskanis
Divzilbju vārds.
Ortogramma – ū.
Morfoloģiskais raksturojums
pūce – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
pūc-e
|
pūc-es
|
|
Ģ.
|
pūc-es
|
pūč-u
|
|
D.
|
pūc-ei
|
pūc-ēm
|
|
A.
|
pūc-i
|
pūc-es
|
|
I.
|
ar pūc-i
|
ar pūc-ēm
|
|
L.
|
pūc-ē
|
pūc-ēs
|
|
V.
|
pūc-e!
|
pūc-es!
|
Izņēmumu locīšanas īpatnības
N. Valters Pūce – D. Valteram Pūcem
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Pūce ir nakts putns.
2) izteicēja daļa – Putns ar lielajām acīm ir pūce.
3) galvenais loceklis – Kokā kaut kas iekliedzās. Pūce!
4) papildinātājs – Pūcei garšo kukaiņi.
5) apzīmētājs – Pūces aste ir īsa.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
pūces acis, pūces aste, pūces balss, pūču barība, pūču dzimta, pūces kājas, pūces knābis, pūces lidojums, pūces ligzda, pūces māja, pūču mātīte, pūču mazuļi, pūču tēviņš
pūce lido
garastes pūce, meža pūce, purva pūce, ziemeļu pūce
apaļa pūce, ausainā pūce, baltā pūce, brūna pūce, gudrā pūce, īstās pūces, liela pūce, lielacaina pūce, maza pūce, skaista pūce, svītrainā pūce
LVV šķirklis
pūce, dsk. ģen. pūču, s.
Plēsīgs pelēks vai pelēki raibs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, lielām, uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
Pūce brēc, kliedz, vaid.
Pūču dzimta – pieder ausainā pūce, baltā pūce, ūpis, svītrainā pūce, apodziņš, meža pūce u. c.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 886]
LLVV šķirklis
pūce, -es, dsk. ģen. -ču, s.
Pūčveidīgo putnu kārtas putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām, uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
Meža pūce. Purva pūce. Ausainā pūce.
Naktī paretam dzirdamas arī plēsīgo putnu – pūču un apogu – balsis .. Dabas un vēstures kalendārs 71, 61.
Vienā [bērzā] mitinājās pūce, kas naktīs brēca tik nejēdzīgi, ka šermuļi gāja caur kauliem. Jansons 3, 311.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/ ]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
pūce – palāda; naktī pūce ūjina (naktī pūce kliedz) – nakt palāda spīdz (nakt palāda klīdz)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Kā pūce – saka par ļoti dusmīgu, niknu sievieti.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 968]
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Pūce; Pūcītis, Pūcīte.
Vietvārdi – Lejaspūces, viensēta Salacgrīvas novadā; Mazpūcēni, viensēta Brocēnu novadā; Pūcenes dīķis, dīķis Vaiņodes novadā; Pūces, mazciems Kandavas novadā; Pūces, viensēta Alūksnes novadā; Pūces dzirnavu dīķis, dīķis Kandavas novadā; Pūces kalns, kalns Strenču novadā; Pūces kapi, kapsēta Kuldīgas novadā; Pūces pļava, pļava Vecumnieku novadā; Pūces purvs, purvs Kuldīgas novadā; Pūcēni, viensēta Jelgavas novadā; Pūcīši, viensēta Talsu novadā; Pūcītes, viensēta Skrundas novadā; Pūckalns, savrupvieta Saldus novadā; Pūcpļavas, pļava Kuldīgas novadā.
Etimoloģija
pūce, mantots vārds; narev. puc [pūc] ‘t. p.’. Pamatā ide.*pE- ‘uzpūsties, uzpūsts, uztūcis’ . Šī sakne izveidojusies no skaņu atdarinājuma, kas izpaužas dažos atvasinājumos. No b. *pūkē- > la. pūce. Šāds apzīmējums izskaidrojams ar pūces lielo, apaļo galvu.
Dažās valodās pūces nosaukuma pamatā ir šā putna balss skaņu atdarinājums ar raksturīgu stiepto ū. Iespējams, ka arī vārda pūce veidošanos ietekmējis šāds skaņu atdarinājums; sal. persiešu būm, arm. bū ‘pūce’ no ide. *b(h)eu : *b(h)E-.
Pēc Endzelīna domām, vārda pūce pamatā ir tiešs balss skaņu atdarinājums.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 717]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – owl
baltkrievu – сава
franču – chouette
grieķu – κουκουβάγια
igauņu – öökull
krievu – сова
latīņu – noctuam
lietuviešu – pelėda
poļu – sowa
somu – pöllö
ukraiņu – сова
vācu – die Eule
zviedru – uggla
