Morfoloģiskais raksturojums
prieks – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
priek-s
|
priek-i
|
|
Ģ.
|
priek-a
|
priek-u
|
|
D.
|
priek-am
|
priek-iem
|
|
A.
|
priek-u
|
priek-us
|
|
I.
|
ar priek-u
|
ar priek-iem
|
|
L.
|
priek-ā
|
priek-os
|
|
V.
|
priek-s!
|
priek-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Vecāku prieks par maniem sasniegumiem bija liels.
2) izteicēja daļa – Tas, mīļo dēliņ, ir darba prieks!
3) galvenais loceklis – Prieks par paveikto.
4) papildinātājs – Vecāmāte piedzīvoja lielu prieku.
5) veida apstāklis – Sirds nodrebēja priekā.
6) apzīmētājs – Pār mātes vaigiem lija prieka asaras.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
prieka asaras, prieka dienas, prieka vēsts
prieks par bērniem, prieks par dāvanu, prieks par draugiem, prieks par grāmatu, prieks par panākumiem, prieks par vecākiem, prieks par veiksmi, prieks par vērtējumu
ceļošanas prieks, darba prieks, dzīves prieks, izzināšanas prieks, izziņas prieks, mātes prieks, radīšanas prieks, svētku prieks, tēva prieks, vaļas prieks
bezgalīgs prieks, kopīgs prieks, liels prieks
dalīts prieks, izjust prieku, raudāt aiz prieka, smieties aiz prieka, strādāt ar prieku, pārdzīvot lielu prieku, lēkāt no priekiem
LVV šķirklis
prieks, -a, v.
1. vsk. Pacilājošs, līksms, rosinošs emocionālais stāvoklis.
Satikšanās prieks. Prieks par labu grāmatu. Pārdzīvot gaišu prieku. Raudāt prieka asaras.
2. Tas, kas izraisa šādu emocionālo stāvokli.
Ziemas prieki. Bērni ir vecāku prieks. Prieka vēsts
Uz tiem priekiem sar. – pieminot, atzīmējot priecīgu notikumu.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 876–877]
LLVV šķirklis
prieks, -a, v.
1. parasti vsk. Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
Prieks satikties ar draugiem. Strādāt par prieku sev un citiem.
Prieks ir intensīvs jūtu saviļņojums, kas atraisa, kāpina un ceļ visus dzīvības spēkus. J. A. Jansons l, 75.
Prieks un sāpes – tie jau ir tikai emociju pretpoli .. Klints l, 168.
Vai tu neesi aizmirsis to prieku, kāds sirdī ir vienīgi bērnībā un pavasarī? J. Kalniņš 2, 6.
.. šis ārēji necilais mākslinieks ar vijoli sniedzis cilvēkiem pacilājošu, gaišu prieku. Dzene 3, 156.
sal. .. asaras klusi kāpa viņam [ķēniņam] acīs kā silts zilgans ziemas prieks, kurš paceļas no balti nosniguša dārza un mīksti spiež pieri. K. Skalbe 1. 93.
pārn. Dej dzirksteles [ugunskurā] savā ārprāta priekā .. Brīdaka 3, 56.
pārn. Pagalmā zied liels un kopīgs prieks – Mīlu zvēr cits citam ceriņzari. Sirmbārdis 3, 103.
2. parasti dsk. Tas (notikums, parādība, apstāklis u. tml.), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu.
Pāris nedēļu pagāja vienos priekos: izlaiduma balle, izlaiduma ekskursija. Skujiņš 12, 131.
Dzīves prieks – dzīvesprieks.
Izgaisa īgnums, zuda apnika, bet to vietā ieviesās dzīves prieks un jautrs prāts. Zeiboltu J. IV. 120.
Vaļas prieks – vaļasprieks.
Uz filatēliju nekādi nevaru iekarst, nav laika un naudas lepnākiem vaļas priekiem .. Brīdaka 9, 124.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
prieks – prieca novec., līksme, līksmība, gaviles, sirdsprieks, lustes barb.
Antonīmi
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Prieks, Prieka; Priecums, Priecuma.
Vietvārdi – Prieka upe, upe Priekulē; Priekas, zemniekmāja Naudītē; Prieka dīķis, dīķis Vārmē; Prieka kalns, kalns Galgauskā; Prieka kalns, kalns Jaunpilī; Priekalauki, zemniekmāja Tetelē; Prieka laukums, laukums Liepājā; Prieka leja, leja Lazdonā; Prieka tilts, tilts Vārmē; Prieki, zemniekmāja Demenē; Prieki, viensēta Lašos; Prieki, jaunsaimniecība Pampāļos; Mežprieki, māja Kalvenē; Prieklauki, jaunsaimniecība Kurcumā.
Ergonīmi – Autoprieks, autoskola.
Etimoloģija
prieks, arh. prieka, apv. prieca. Pēc tradicionālā uzskata (Endzelīns, Trautmanis, bet Pokornijs „laikam”) pamatā ide. *prāi- : *prī- ‘ieredzēt, saudzēt; mierīgs un jautrs noskaņojums’, no kā kr. приятель, ‘draugs’, (arh.) приять (ssl. prijati) ‘labvēlīgi attiekties’. Skaņumijā *prēi- (Trautmanis) > ab. *prie-, no kā la. prieks. Šāds risinājums tomēr ir apšaubāms, jo no ide. *prāi- skaņumijā *prēi- ir neparasta parādība.
Iespējams cits vārda cilmes risinājums: no ide. *(s)p(h)er- ‘raustīt, spert, mest’ (no kā la. spert) atv-a *prei-k- > ab. *priek-, no kā *priekas > la. prieks. No tās pašas saknes atv-a *preu- kr. прыгать ‘lēkt’, v. Freude ‘prieks’.
Kauz. priecēt, priecināt. Verbs priecāties atvasināts no prieca.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 80–81]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – joy
baltkrievu – задавальненне
franču – plaisir
grieķu – ευχαρίστηση
igauņu – rõõm
ivritā – תענוג
krievu – радость
latīņu – laetitita
lietuviešu – džiaugsmas
poļu – radość
somu – ilo
ukraiņu – задоволення
vācu – die Freude; das Vergnügen
zviedru – nöje
