Tradicionālā transkripcija

[priẽde]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pri͜eːde] 

[p] – nebalsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[ie] – divskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

pried- – sakne, vārda celms

-e – galotne

priede – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija   

N. Jānis Priede – D. Jānim Priedem

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Sila priede smaržoja pēc sveķiem.

2) izteicēja daļa – Latvijas mežos visvairāk izplatītais koks ir priede.

3) galvenais loceklis – Vientuļa priede.

4) papildinātājs – Bāru kalna kapsētā viesulis izgāzis lielu priedi.

5) vietas apstāklis – Abi draugi lēnām rāpās priedē.

6) apzīmētājs – Svaigi iztecējuši priedes sveķi vidēji satur 18 % terpentīna.

priežu darva, priežu kaitēkļi, priedes malka, priežu mežs, priežu sils, priežu skuju eļļa, priežu sveķi, priežu sviestbeka

priede šalc

kalnu priede, meža priede, sila priede

melnā priede, parastā priede, slaidā priede, sveķaina priede, žuburaina priede

apsūnojusi priede, nokaltusi priede

priede, dsk. ģen. -žu, s.

Skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām un nelieliem, konusveidīgiem čiekuriem.

Jūrmalas priedes. Priežu audze. Priežu malka.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 876]

priede, -es, dsk. ģen. -žu, s.

1. Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.

Meža (arī parastā) priede. Melnā priede. Kalnu priede. Slaida priede. Žuburaina priede. Sveķaina priede. Priežu mežs. Priežu sils. Priedes koksne. Priežu sveķi. Priežu darva. Priežu skuju eļļa. Priežu sviestbeka. Priežu krustknābis. Priežu smecernieks. Priežu kaitēkļi.

Dzintara priede – dzintarpriede.

Priežu mētrājs – priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.

Cūku priede – neliela, kropla priede.

Priedes lapas, respektīvi, skujas, parasti ir zilganzaļas, līdz 7 cm garas un dažus milimetrus platas, pa divām kopā uz zaru īsvasām. Birkmane 1, 10.

.. salts vējš dzina pa zemi irdeno smilti un nikni purināja galotnes kroplajiem kokiem, kuri auga tūliņ aiz kāpām un kurus zvejnieki dēvēja par cūku priedēm. Lācis 11, 113.

// parasti vsk. Šī koka koksne.

Pulēta priede. Ēvelēta priede. Priežu malka.

2. dsk.; bot. Kailsēkļu skuju koku vai krūmu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, egles, lapegles, dižegles.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

priede – prīds 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

Apmaldīties trijās priedēs (starp trim priedēm) – nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.

Pūš kā sila priede – saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : II 185–186]

Kā varbūtējs priekšvārds Priedīte pierakstīts Zemgalē (Zasā) 20. gs. sākumā.

Uzvārdi – Priede; Priedītis, Priedīte; Priednieks, Priedniece.

Vietvārdi – Āgenskalna priedes, Rīgas pilsētas daļa; Buku priedes, mežs Gaiķos; Caurās priedes purvs, purvs Lizumā; Dancenes priede, sala Zvārdē; Dūru priedes, mežs Ziemerī; Ezerpriedes, viensēta Engurē; Jaunpriedītes, viensēta Skultē, Jaunsabiles priedes, mežs Sabilē; Kāķu priede, koks Remtē; Mazpriedes, viensēta Padurē; Pauku priedes, parks Valmierā; Pitriķu priedes, mežs Kandavā; Plepja priedes, mežs Mārsnēnos; Priedes, viensēta Remtē, Sakā u. c.; Priedes dīķis, dīķis Novadniekos; Priedes kalniņš, kalns Beļavā, Liezērē u. c.; Priedes kapi, kapsēta Zalvē; Priedes mežs, mežs Kalncempjos; Priedes pļava, pļava Matkulē; Priedes purvs, purvs Vānē; Priedkalni, viensēta Tirzā; Priedeskroga kapi, kapsēta Vecumniekos; Priediņpurs, purvs Lībagos; Priedīšu kapi, kapsēta Usmā; Priedītes, viensēta Slampē, Limbažos u. c., Priednieki, viensēta Zirās, Kurmālē u. c.; Priedoli, viensēta Dunikā un Vērgalē; Priedulāji, viensēta Zaļeniekos, Mārkalnē u. c.; Randu priedes, mežs Mālupē; Sila priedes, mežs Īvē; Soda priede, koks Matkulē; Struņķpriedes, mežs Sabilē; Stūru priedes, mežs Zvārdē; Tarvu priede, koks Mālupē; Uniķu priedes, mežs Vārmē; Priedaine, dzelzceļa stacija Jūrmalā; Priedaine, viensēta Cērē, Raiskumā u. c.; Priedaines, viensēta Launkalnē, Žīguros u. c.; Priedaiņi, viensēta Lestenē, Bikstos u. c.

Ergonīmi – Priede, dzīvokļu īpašnieku biedrība; Priede, kooperatīvā sabiedrība; Priede, garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, Priede, SIA; Ciedru priede, SIA; Sila priede, SIA; Kurzemes priede, Latvijas un Vācijas kopuzņēmums; Priede-R, IK; Jūras priede, SIA; Rīgas priede, SIA; Zaļā priede, SIA; Latgales priede M, SIA; Sarkanā un baltā priede, SIA; Priedes, dārzkopības biedrība; Priedes, Skujenes pagasta zemnieku saimniecība; Priežu taka, SIA; Priežu zars, SIA; Priežu leja, SIA; Priežukalni, Lūznavas pagasta zemnieku saimniecība.

priede, mantots vārds; apv. prieds, arh. prieda. Pamatā laikam ide. *per- ‘pār, pāri (prom no kā)’, no kā arī la. par, pār. Atv. *prei- > austrumbaltu *prie-, no kā la. priede. Ar baltu *prei- prūšu vietvārdi Preydazare, Predekaim, Preden, tātad arī prūšu valodā bijis attiecīgais priedes apzīmējums *priede (Gerulis).

Subst. priede (pr. *priede) var būt darināts no kāda verba *preiti ‘būt pāri, būt izcilam’, vai arī pie pamatvārda pievienota forma no verba *dēti ‘likt’ (la. dēt) kā vārdā arods u. c.

Vārda sākotnējā nozīme varēja būt ‘pāri esošais, augstais, izcilais (koks)’.

Pēc Endzelīna uzskatiem, la. priede varētu saistīt ar latīņu pīnus ‘egle, priede’, ja la. -ie- < -en-; taču prūšu vietvārdi rāda, ka šeit -ie- < -ei-. Dažu valodnieku (Benvenists, Mairhofers u. c.) pētījumi parāda, ka grūti atrast kopēju cilmi seno tautu priedes nosaukumiem.

Latviešu valodā nav bijis vai arī ir izzudis cits baltu valodu priedes nosaukums *pusis (lš. pušis, pr. peuse : gr. peúkē ‘egle, priede’) no ide. *peu- ‘durt’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 80]

angļu – pine; pine-tree

baltkrievu – сасна

čigānu – priéda

franču – le pin

grieķu – πεύκο

igauņu – mänd; pedajas

ivritā – אורן

krievu – сосна

latīņu – pinus

lietuviešu – pušis

lībiešu – piedāg

poļu – sosna

somu – mänty

ukraiņu – сосна

vācu – die Föhre; die Kiefer

zviedru – tall; fura; pinje