Tradicionālā transkripcija

[pùolis]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[.....]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[ùo] – divskanis

[l] – skanenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

pol- – sakne, vārda celms

-is – galotne

polis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā  deklinācija

Teikumā var būt:

1. teikuma priekšmets – Polis ir poļu tautas pārstāvis.
2. izteicēja daļa ­– Valodnieks Staņislavs Františeks Kolbuševskis (Stanisław Franciszek Kolbuszewski) ir polis.
3. galvenais loceklis – Drosmīgais polis.
4. papildinātājs – Ekspedīcijā satikām vairākus poļus.
5. pielikums – Polis Andžejs Vajda (Andrzej Wajda) bija izcils kinorežisors.
6. vietas apstāklis – Jaunajā polī uzvirmoja svētas dusmas par virsnieka izturēšanos.

apzīmētājs – Vairāki poļu valodnieki ir pētījuši latviešu valodu.

poļu apavi, poļu armija, poļu āboli, poļa cepure, poļu dumpis, poļu kultūra, poļu kungi, poļu laiki, poļu literatūra, poļu mācītājs, poļu muižnieks, poļu mūzika, poļu pans, poļu raksturs, poļu skola, poļu tauta, poļu tautastērps, poļu tirgus, poļu valoda, poļu Vidzeme, poļu zeme, Latvijas polis, Lietuvas polis, Polijas polis, īsts polis, jauns polis, stalts polis

poļi, -u, v. polis -ļa, v. poliete -es, dsk. ģen. -šu, s.

1. dsk., v. Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.

Poļu valoda. Poļu māksla.

Mūsdienu poļu literatūra ir bagāta savdabīgiem, spilgtiem talantiem. Jaunās Grāmatas 69, 12, 18.

Šeit [operas uvertīrā], tāpat kā piedevā spēlētajā mazurkā (ar kori), visspilgtāk izpaudās poļu mūzikas krāšņais tautas kolorīts. M. Zariņš 3, 19.

Pēc Livonijas kara poļi ieguva Vidzemi un Latgali. Dabas kalendārs 82, 109.

2. arī vsk. Šīs tautas piederīgais.

Pusmūža sieviete, pēc tautības poliete, ir atbraukusi ekskursijā no dzimtās Varšavas. Jaunās Grāmatas 66, 12, 9.

[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

pùolis
Serbigal, puôlis ² Neu-Salis, Ruj., pùolis ² Kl., Nerft, Preili, puõlis Līn., Tr., Iw., AP., f. puoliẽte, puolene, puolietene U.,

1) pùolis Wolm., C., PS., Arrasch, puôlis ² Behnen, Widdrisch, puõlis Nigr., N.-Bartau, Kandau, Selg., Lautb., Dond., Doblen, Ekau, Salis, Zögenhof, Jürg., der Pole,
f. die Polin. puoļu laiki, die Zeit, da Livland unter polnischer Herrschaft Stand. - puolīši, Name, den die Livländer den infläntischen Bauern geben U.;

2) ein eigensinniger od. vernagelter Mensch
Mag. XIII, 2, 57. niķu od. stiķu puolis, ein Spassmacher: tu tikai esi tāds stiķu puolis Kav. niķu puoļi par vari nelikuši Pēteri mierā MWM. VIII, 246. niķu puoļi vandījās ar saviem juokiem pa skaistuļu vidu Vēr. II, 349. niķu puoli! tāda žākstīšanās nav laba Vīt. 64. - strīdu puolis, ein zänkischer Mensch Grünh., Bauske.
[Sagatavots pēc: ME III : 456]

polis, poliete subst. pūļs, pūlīte; poļu valoda – pūļu volūda

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

 (etnon.) poļaks, (dem.) poļaceņš; pūļs, (dem.) pūleits; pūliskys, -a; pūļu (gen. qual.); (sar.) poļaku; Pūlejis (gen. qual.)

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]

Piesiets kā pie poļu vezuma – nevarēt tikt vaļā no kaut kā paša uzsākta.

[Sagatavots pēc: LFV II 1996 : 183]

 Sirdeigs kai poļaks (Dricāni) – saka par ļoti dusmīgu cilvēku.

Ryža kai poļačka (Dricāni) – saka par rudmati.

Uzvārdi – Polis, Pole; Polītis, Polīte; Augšpolis, Augšpole; Jaunpolis, Jaunpole; Mazpolis, Mazpole; Poļaks, Poļaka; Poļakovs, Poļakova; Pūlis, Pūle.

Vietvārdi – Polis, zemniekmāja; Poļi, zemniekmāja Bīriņos; Polis, pļava Pociemā; Poļa dīķis, pļava Īvandē; Poļa grava Jaunlaicenē; Poļa kalns Taurupē; Poļa pakausis, pakalns Vaivē; Poļa purvs Remtē; Poļa rājums, pļava Iecavā; Poļu ciems Nīcā; Poļu dīķis Bārtā; Poļu gāte Rīgā; Poļu kalns Lejasciemā; Poļu mežs Grobiņā; Poļu purvs Tirzā; Polītis, pļava Mežotnē; Jaunpoļi, jaunsaimniecība Ozolmuižā; Vecpoļi, zemniekmāja Milzkalnē; Poļupīte Tirzā; Polāni, zemniekmāja Secē; Polietes ceļš Zalvē u. c.

Ergonīmi –  Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola,  Latvijas Poļu savienība, Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija, J. Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzija.

Poļu valodas vārds ir atvasināts no poļu pole ‘lauks, tīrums’, kā pamatā laikam ide. pel- ‘gaišs, pelēks’. Tātad vārds sākumā attiecināts uz lauku ļaudīm pretstatā mežiniekiem. Vēsturiski ar šo vārdu vispirms saistījusies cilts poļāni (pie Vartas upes). Vārda polis forma latviešu valodā laikam izveidojusies viduslejasvācu pōl ‘polis’ ietekmē. Formu varēja ietekmēt arī latviešu apvidvārds puõlis ‘vērsis, govs bez ragiem’.

 [Sagatavots pēc: Karulis 1992_b : 73–74]

angļu - Pole

baltkrievu - паля́к

franču -  pôle

igauņu - poolakas

krievu - поляк

latīņu - polus

lietuviešu - lenkas

lībiešu - pūoļak

poļu - polak

somu - puolalainen

spāņu - polacos

ukraiņu - поля́к

vācu -  der Pole

zviedru - Polack