plecs, -a, v.
1. Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
Uzlikt mugursomu uz pleciem. Ieraut galvu plecos.
(Pa)raustīt (arī noraustīt) plecus – (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
.. tēvs viņam aplika roku ap pleciem un vieglītēm piespieda sev .. Lācis 9, 7.
pārn. .. Nes platus ceļus zemes zaļais plecs .. Ļūdēns 2, 30.
Nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) – nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
Klasiskajā cīņā tīra uzvara ir iegūta, kad pretinieks ir nolikts uz pleciem. Zvaigzne 50, 10, 30.
Gūt pilnīgu uzvaru, virsroku (pār ko).
.. piecdesmit cilvēku noskatās un noklausās divu vīru, divu pasaules uzskatu divkaujā, un viņam jāatbild tā, lai visi redzētu, ka pretinieks guļ, nolikts uz pleciem. Sakse 7, 69.
// lok.: plecā, plecos, apst. nozīmē Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).
.. tas [tēvs] paceļ Anneli plecos un lieliem, gariem soļiem .. aiznes to pāri straumainajiem ūdeņiem. Brigadere 2, 212.
// Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
.. piesiets pie mieta, snauda zirgs. .. tas veltīgi cīnās ar odiem un mušām, kas kā pelēkas pērles aplipušas tam ap acu melnajām rievām un .. plecu galiem. Kurcijs 4, 262.
// pārn. Klātbūtne, atbalsts.
Varēju vientulībā labāk pārdomāt redzētos iespaidus un tomēr just tuvumā īsta drauga stingro plecu. Grīva 9, 159.
2. Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
Melnais koncerta tērps šķita Rihteram nepiemērots: nepiemērots viņa lielajām darba cilvēka rokām, pārāk šaurs plecos. Bērce 5, 71.
3. Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
Krusta pleci.
Laiks klusēt laktas plecam skaļam Un veseriem, kas rakstā klaudz .. Rudzītis 5, 115.
4. tehn. Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
Sviras plecs. Kloķa plecs.
Plecu uzvara fizk. – uzvaras veids cīņas sportā – pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
plecs; kr. плечó (skr. плечe, ssl. plešte, psl. *pletje), ukr. плечé, bulg. плéщи (dsk.), p. plece ‘t. p.’, gr. plátē (homo-plátē) ‘plecu lāpstiņa’. Pamatā ide. *pel- ‘plest, plats’, no kā arī plats. Forma plecs no senākas *plets, kur -ts uztvēra kā -c. Vārda senākā nozīme tātad bijusi ‘plata vieta’, jo plecs apzīmēja ne tikai nelielo ķermeņa daļu no kakla līdz rokai, bet arī lāpstiņu apvidu.
Vārda formu varēja ietekmēt arī hom. ide. saknes *pel- ‘sist, grūst’ atv. *plek-, no kā plakt; sal. apv. plāce, plācis ‘pleca lāpstiņa’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 62–63]
