Plaušas (latīņu valodā pulmo) – elpošanas orgāns, kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi. Izšķir labo un kreiso plaušu. Plaušas atrodas krūškurvī virs diafragmas un no abām pusēm pieguļ sirdij. Plaušām ir konusa forma, to pamatne vērsta uz diafragmu, bet galotne – uz augšu; galotne beidzas dažus cm virs atslēgkaula vai pirmās ribas.
Plaušām ir trīs virsmas: apakšējā (diafragmālā) virsma saskaras ar diafragmas kupolu, ribu virsma pieguļ krūškurvja iekšējai virsmai, iekšējā (mediālā) virsma vērsta pret vidusplāksni, un tajā atrodas plaušu vārti. Pa tiem iet bronhi, asinsvadi, limfvadi un nervi, kas visi kopā veido plaušas sakni. Krūškurvī starp plaušu iekšējām virsmām ir spraugveida telpa – videne (mediastinum), kurā atrodas sirds ar sirds somiņu un galvenajiem asinsvadiem, barības vads, elpvads ar galvenajiem bronhiem, aizkrūtes dziedzeris, diafragmas nervi, klejotājnervi, simpātiskie stumbri un krūšu limfvads. Slīpas rievas sadala plaušu augšējā un apakšējā daivā. Labajā plaušā ir vēl arī horizontāla rieva, kas, atdalīdama daļu no augšējās daivas, izveido 3. – vidējo daivu. Plaušu iekšējā uzbūve ir sarežģīta. To veido bronhu koks, plaušu (elpošanas) parenhīma (sastāv no alveolām), asinsvadi, limfvadi un nervi.
[Sagatavots pēc: PME 1984 : 393]
●
Plaušas ir sauszemes iemītnieku elpošanas orgāns, kuram ir mitra, gāzu maiņai piemērota virsma. Abinieku plaušas ir vienkārši maisveida izaugumi, tāpēc daļa abinieku elpo arī caur ādu. Putnu un zīdītāju plaušas ir sadalītas sīkās gaisa ejās. Zīdītājiem plaušas ir alveolāras, tādēļ viņiem ir vislielākā elpojamā (gāzu maiņas) virsma.
[Sagatavots pēc: http://www.dzm.lv/]