Tradicionālā transkripcija

[pļaũja]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pʎɑuʝɑ]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[ļ] – mīkstais skanenis

[au] – divskanis

[j] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

pļau- – sakne

-j- – formveidotājs piedēklis

-a – galotne

pļauj- – vārda celms

pļauja – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

 Vienskaitlinieks.

N. Valdis Pļauja  – D. Valdim Pļaujam

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Labības pļauja parasti sākas ap Jēkaba dienu.

2) izteicēja daļa – Svarīgākais darbs augustā ir labības pļauja.

3) galvenais loceklis – Siena pļauja.

4) papildinātājs – Rudzu pļaujai nepieciešams labi laika apstākļi.

5) vietas apstāklis – Rudzu pļaujā piedalījās visa saime.

6) apzīmētājs – Jūnija beigās bija ļoti labs siena pļaujas laiks.

pļaujas beigas, pļaujas darbi, pļaujas diena, pļaujas laiks, pļaujas sākums, pļaujas svētki

auzu pļauja, kviešu pļauja, labības pļauja, miežu pļauja, nāves pļauja, siena pļauja, vasarāju pļauja, rudzu pļauja, ziemāju pļauja

beigt pļauju, sākt pļauju

pļauja, -as, s.

1. Process, darbība → pļaut.

Siena pļauja. Ziemāju pļauja. Kviešu pļauja. Pļaujas (arī pļaujamais) laiks.

Pļaujas svētki – zemkopības svētki, ko svin sakarā ar ražas novākšanu.

pārn. .. katram postam seko atplaukums, pēc katras nāves pļaujas kāpināti pulsē dzīvība. Padomju Latvijas Sieviete 83, 8, 17.

2. reti Raža, ko vāc pļaujot.

Jēkaba diena apsola bagātu pļauju. ME III, 365.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]

pļaũja, pļàuja C., die Ernte: labības pļauja J. R. IV, 71. pļaujas laiks, die Zeit der Ernte, Erntezeit. skaidra Jē̦kaba diena apsuola bagātu pļauju Etn. IV, 91. tu pļauju nuokuopsi vēl! D. 116, 60.

[Sagatavots pēc: ME III : 365]

•

pļāva (li. pjova Wiese) U., pļãve Karls., pļàve² Mar. n. RKr. XV, 132,
1) pļàve ² Golg., pļàva C., = pļauja, die Ernte: rudzu, miežu pļãve. pļāvas, pļāves laiks, die Zeit der Ernte, die Erntezeit. labības pļāves laiks turpinājas un drīz tuvuosies savām beigām Etn. II, 114. ap sējas un pļāves laiku LP. VII, 686. nuogājis ciemuoties miežu pļāves laikā VI, 125. pļāves laikā jau pļāvējs. arī steidzuoties Vīt. 10. vēl pirms sūdu mēšanas un siena pļāves RA.;

2) das zu mähende, zu erntende Getreide: pļãve jau guļ uz tīruma Mar. n. RKr. XV, 132;

3) wohl für richtiges pļava (Wiese): 3 dakšas sūdu nuo kūts izsvieda uz pļāvu (vielleicht für livon. pļāv < plavu), uz stādu vietu, kur kurmis uzruok un dze̦n augšā zemi Mag. XX, 3, 62.

[Sagatavots pēc: ME III : 367–368]

pļauja  – pļuove; pļaujas svētki – appļuovenis; pļaujas laiks – pļuovis laiks

[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

pļauja – pļāve

pļauja, mantots vārds; darināts ar galotni -a no darbības vārda pļaut tagadnes formas celma pļauj-.

angļu harvest; haymaking, mowing

baltkrievu жніво; сенакос

 čigānu lunò

franču moisson; récolte

krievu жатва, жнива, жнивьё; косьба, косовица, покос

lietuviešu rugiapjūtė; šienapjūtė

lībiešu vīļavõtāmi; nītõb; āinajelāmi

poļu żniwa; sianokosy

somu sadonkorjuu; niitto

spāņu cosecha

ukraiņu збирання врожаю; жнива; сінокіс

vācu die Getreideernte; die Ernte; die Mahd

zviedru skörd; slåtter