plats
Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai.
Šķirkļa autore: Dzintra Knohenfelde
Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai.
Tradicionālā transkripcija
[plac]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[plɑʦ]
[p] – nebalsīgais troksnenis
[l] – skanenis
[a] – īsais patskanis
[c] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogramma – ts.
plat- – sakne, vārda celms
-s – galotne
plat+asm-en-s
plat+aus-u
plat+cirv-is
plat+degun-a
plat+ekrān-s
plat+film-a
plat+form-āt-a
plat+gal-s
plat+galv-as
plat+jos-l-u
plat+jost-a
plat+kakl-a
plat+knāb-is
plat+knaib-l-es
plat+lap-u
plat+leņķ-a
plat+mal-u
plat+pa-egl-is
plat+pa-pēž-u
plat+plec-u
plat+rind-u
plat+sēj+mašīn-a
plat+slej-u
plat+sliež-u
plat+slīp-ē-j-um-s
plat+spārn-u
plat+spīļ-u
plat+star-o-tāj-s
plat+šķiedr-as
plat+virs-as
plat+zar-u
plat+žubur-u
plat+ac+is, plat+ac+e
plat+ac+ain-s, plat+ac+ain-a
plat+aus-is
plat+aus+ain-s, plat+aus+ain-a
plat+bārd+is
plat+bārd+ain-s
plat+degun+ain-s
plat+dib-en+e
plat+gal-is
plat+galv+e
plat+kāj+is, plat+kāj+e
plat+kakl+ain-s, plat+kakl+ain-a
plat+kakl+is
plat+krūt+ain-s, plat+krūt+ain-a
plat+lap+is, plat+lap+e
plat+lap+ain-s, plat+lap+ain-a
plat+mal+e
plat+mal+ain-s, plat+mal+ain-a
plat+mugur+is
plat+mugur+ain-s
plat+pier+is
plat+pier+ain-s, plat+pier+ain-a
plat+plec+ain-s, plat+plec+ain-a
plat+radz-is
plat+rag+ain-s, plat+rag+ain-a
plat+spārn+ain-s, plat+spārn+ain-a
plat+spār+is
plat+zar+ain-s, plat+zar+ain-a
plat+zar+is
plat+žubur+ain-s, plat+žubur+ain-a
plats – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne
NENOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
plat-s |
plat-i |
plat-a |
plat-as |
Ģ. |
plat-a |
plat-u |
plat-as |
plat-u |
D. |
plat-am |
plat-iem |
plat-ai |
plat-ām |
A. |
plat-u |
plat-us |
plat-u |
plat-as |
I. |
ar plat-u |
ar plat-iem |
ar plat-u |
ar plat-ām |
L. |
plat-ā |
plat-os |
plat-ā |
plat-ās |
V. |
– |
– |
– |
– |
NOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
plat-ais |
plat-ie |
plat-ā |
plat-ās |
Ģ. |
plat-ā |
plat-o |
plat-ās |
plat-o |
D. |
plat-ajam |
plat-ajiem |
plat-ajai |
plat-ajām |
A. |
plat-o |
plat-os |
plat-o |
plat-ās |
I. |
ar plat-o |
ar plat-ajiem |
ar plat-o |
ar plat-ajām |
L. |
plat-ajā |
plat-ajos |
plat-ajā |
plat-ajās |
V. |
plat-ais! plat-o! |
plat-ie! |
plat-ā! plat-o! |
plat-ās! |
PAKĀPES
|
Pamata pakāpe |
Pārākā pakāpe |
Vispārākā pakāpe |
Vīriešu dzimte |
plat-s plat-ais
|
plat-āk-s plat-āk-ais
|
vis-plat-āk-ais pats plat-āk-ais plat-āk-ais |
Sieviešu dzimte |
plat-a plat-ā
|
plat-āk-a plat-āk-ā
|
vis-plat-āk-ā pati plat-āk-ā plat-āk-ā |
platas acis, platas bikses, plata blūze, plata caurule, plats ceļš, plats deguns, plata delna, plats dēlis, plats dīķis, platas durvis, plata egle, plats galds, plats grāvis, plata iela, plata josta, plata kaste, plata kleita, plats knābis, plats krekls, plats krēsls, platas lapas, plats lauks, plats leņķis, plats loks, plats mētelis, plata mugura, plata mute, plata pēda, platas piedurknes, plata piere, plati pleci, plata seja, plats smaids, plats solis, plats sols, plata šoseja, plata taka, plats tilts, plats trauks, plata upe, plats uzvalks
metru plats
plats
1. Tāds, kam ir samērā liels platums; tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo platumu.
Plats ceļš, tilts. Plata upe. Cepure ar platām malām. Platas piedurknes, bikses. Plata seja, plati pleci.
Plats smaids – sirsnīgs.
2. Tāds, kam ir liels atvērums.
Pavērt vārtus platāk. Plati ieplest acis.
3. Kopā ar garuma mērvienību apzīmē platumu.
Divus metrus plats grāvis.
4. Valodniecībā – tāds (patskanis), kas izrunājams ar samērā lielu mutes atvērumu un zemu mēles pacēlumu.
Platais e.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 861]
plats, -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai. Pretstats: šaurs.
Plats dēlis. Plats sols. Platas durvis. Plata šoseja. Plats grāvis. Plata delna. Vīrietis ar platiem pleciem. Putns ar platu knābi. Koki ar platām lapām.
.. māju ceļš gludi nograntēts un tik plats, ka ar četri zirgi blakus varēja braukt. Upīts 4, 707.
Paulis grieza maizi ar platu nazi .. Bels 4, 18.
Māsa .. vēlreiz paskatās uz ārstu. Viņa platais, spēcīgais augums ir aizsedzis gandrīz visu logu. Lukjanskis 1, 115.
Pret krastu upe rit Un plešas plati, Ak platā upe, vai tu vēl Tā pati? Aspazija 3, 199.
// ar not. galotni. Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.
Platais lentenis.
// Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.
Vienu metru plats audums. Desmit metru plata upe.
Kombains vienmērīgā gaitā slīdēja gar labības sloksni, nopļaudams uzreiz gandrīz piecu metru platu vālu. Talcis 4, 75.
Sala bija astoņdesmit metru plata un simt trīsdesmit metru gara augstiene purva rietumu malā. A. Grigulis 9, 113.
// Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo platumu, lielumu.
Plats krekls. Blūze ir par platu.
Allaž tā [kleita] bija tik plata, ka to varēja vismaz pusotras reizes aptīt apkārt .. Zālīte 5, 15.
Viņa bija aizelsusies, plakanās krūtis cilāja satraukta elpa, to varēja manīt pat cauri pārlieku platajam, slikti pašūtajam mētelim. Ezera 8, 118.
// Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām).
Grieze iet lepnu gaitu, platiem soļiem. Kur Pālim trīs soļi, tur viņam divi. Lēmanis 4, 15.
Goba .. devās augšā platiem, ātriem lēcieniem, pāri diviem, pat trim pakāpieniem. Bērce 1, 58.
Klusi guldzēja platu rokas vēzienu šķeltais ūdens. Zelma peldēja uz krūtīm .. Cīrulis 1, 93.
// Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).
Bumbuļu Pidriķis saņēma viņu .. ar laipnu, neliekuļotu un ārkārtīgi platu smaidu. .. Tas sākās kaut kur no deguna apakšas un lēni, bet neatvairāmi slīdēja tālāk pār visu seju. K Zariņš 2, 38.
.. Māra sejā atplauka iesākumā nedrošs, pēc tam platāks smaids, samulsinādams zēnu pašu. Ezera 7, 11.
Leonīds pasmaidīja platu atklāta cilvēka smaidu. Lapsa 3, 76.
// val. Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
Platais patskanis – platais „e” vai „ē”.
Pēc komponentu sakārtojuma izšķirami šādi divskaņi: 1) divskaņi ar platu (zema vai vidēja pacēluma) pirmo komponentu un šauru (augsta pacēluma) otro komponentu – ai, au ..; 2) divskaņi ar šauriem komponentiem – iu, ui ..; 3) divskaņi ar šauru pirmo komponentu un platu otro komponentu – ie, uo .. Laua 2, 28.
2. Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
Ieliet dzērienu platā traukā. Plata caurule. Sakārtot ziedus platā vāzē.
Barons .. tuvojās lēniem soļiem galdiņam, uz kura melnās marmora virsas stāvēja plata sudraba bļoda ar caurspīdīgiem ledus gabaliņiem un šifona pudeli. Blaumanis 2, 121.
Ja konstatēts, ka cietušais neelpo .., acu zīlītes platas, nekavējoties jāuzsāk mākslīgā bezaparātu elpināšana un netiešā sirds masāža. Veselība 75, 6, 15.
Sētsvidū lāma pielijusi, ai, kur plata! Tur debesis atspīd ar baltiem mākoņiem. Delle 2, 3.
3. novec. Plašs.
Viņā pusē, jaunajā dēstītā mežā vēl spīd sarkana apmiglota saule. Viss platais, līdzenais klajums te apsedzies ar biezu zaļpelēku smilgu vadmalu. Upīts IV, 290.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
plats – plots, plats solis – plots sūļs; plati pleci – ploti placi; cik garš, tik plats fraz. – tys tymā izīt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
plats – šaurs
Cik garš, tik plats sar. – saka, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
[Sagatavots pēc: LFV 2000: 383]
Uzvārdi – Platais, Platā; Platacis, Platace; Plataiskalns, Plataiskalna.
Vietvārdi – Jaunplatkājas, viensēta Saulkrastu novadā; Platači, skrajciems Dagdas novadā; Platači, viensēta Smiltenes novadā; Plataču ezers, ezers Dagdas novadā; Platais kalns, kalns Alūksnes novadā; Platā liekne, pļava Brocēnu novadā; Platene, upe Ventspils novadā; Platenes purvs, purvs Ventspils novadā; Platgale, viensēta Kuldīgas novadā; Platkangars, kalns Ventspils novadā; Platkājas, viensēta Jelgavas novadā; Platkāji, viensēta Jelgavas novadā; Platkāju kalns, kalns Madonas novadā; Platkāju pilskalns, pilskalns Saldus novadā; Platmaņu purvs, purvs Vecumnieku novadā.
Ergonīmi – Platais, ziedu salons Rīgā; Platais, SIA Bauskas novadā.
plats, mantots vārds; lš. platùs, pr. plat- (vietv. Platmedyen, kur median ‘mežs’) ‘plats, plašs’, si. pythú¸ ‘plats, plašs, liels, varens’, gr. platýs ‘plats, plašs, plakans, līdzens’. Pamatā ide. *pel- ‘plest, plats’, no kā adj. *pa-tu-> b. *platu-s. Senajiem u-celma adjektīviem izzūdot, latviešu valodā tos aizstāja o- un Šo-celma formas plats un plašs (< *platŠas), kam diferencējušās nozīmes. Nozīmju diferencēšanās sākusies jau 18. gs., bet noteiktāk tā izpaudās tikai no 19. gs. 70. gadiem.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 694]
angļu – wide
baltkrievu – шырокі
franču – large
grieķu – ευρύς
igauņu – lai
krievu – широкий
latīņu – lata
lietuviešu – platus
poļu – szeroki
somu – laaja
ukraiņu – широкий
vācu – breit
zviedru – bred