Tradicionālā transkripcija

[plac]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[plɑʦ] 

[p] – nebalsīgais troksnenis

[l] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.

plat- – sakne, vārda celms

-s – galotne

plat+asm-en-s

plat+aus-u

plat+cirv-is

plat+degun-a

plat+ekrān-s

plat+film-a

plat+form-āt-a

plat+gal-s

plat+galv-as

plat+jos-l-u

plat+jost-a

plat+kakl-a

plat+knāb-is

plat+knaib-l-es

plat+lap-u

plat+leņķ-a

plat+mal-u

plat+pa-egl-is

plat+pa-pēž-u

plat+plec-u

plat+rind-u

plat+sēj+mašīn-a

plat+slej-u

plat+sliež-u

plat+slīp-ē-j-um-s

plat+spārn-u

plat+spīļ-u

plat+star-o-tāj-s

plat+šķiedr-as

plat+virs-as

plat+zar-u

plat+žubur-u

plat+ac+is, plat+ac+e

plat+ac+ain-s, plat+ac+ain-a

plat+aus-is

plat+aus+ain-s, plat+aus+ain-a

plat+bārd+is

plat+bārd+ain-s

plat+degun+ain-s

plat+dib-en+e

plat+gal-is

plat+galv+e

plat+kāj+is, plat+kāj+e

plat+kakl+ain-s, plat+kakl+ain-a

plat+kakl+is

plat+krūt+ain-s, plat+krūt+ain-a

plat+lap+is, plat+lap+e

plat+lap+ain-s, plat+lap+ain-a

plat+mal+e

plat+mal+ain-s, plat+mal+ain-a

plat+mugur+is

plat+mugur+ain-s

plat+pier+is

plat+pier+ain-s, plat+pier+ain-a

plat+plec+ain-s, plat+plec+ain-a

plat+radz-is

plat+rag+ain-s, plat+rag+ain-a

plat+spārn+ain-s, plat+spārn+ain-a

plat+spār+is

plat+zar+ain-s, plat+zar+ain-a

plat+zar+is

plat+žubur+ain-s, plat+žubur+ain-a

plats – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

Teikumā var būt:

1) izteicēja daļa – Dīķis ir plats.

2) galvenais loceklis – Plats gan!

3) apzīmētājs – Pāri upei stiepās plats tilts.

platas acis, platas bikses, plata blūze, plata caurule, plats ceļš, plats deguns, plata delna, plats dēlis, plats dīķis, platas durvis, plata egle, plats galds, plats grāvis, plata iela, plata josta, plata kaste, plata kleita, plats knābis, plats krekls, plats krēsls, platas lapas, plats lauks, plats leņķis, plats loks, plats mētelis, plata mugura, plata mute, plata pēda, platas piedurknes, plata piere, plati pleci, plata seja, plats smaids, plats solis, plats sols, plata šoseja, plata taka, plats tilts, plats trauks, plata upe, plats uzvalks

metru plats

plats

1. Tāds, kam ir samērā liels platums; tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo platumu.

Plats ceļš, tilts. Plata upe. Cepure ar platām malām. Platas piedurknes, bikses. Plata seja, plati pleci.

Plats smaids – sirsnīgs.

2. Tāds, kam ir liels atvērums.

Pavērt vārtus platāk. Plati ieplest acis.

3. Kopā ar garuma mērvienību apzīmē platumu.

Divus metrus plats grāvis.

4. Valodniecībā – tāds (patskanis), kas izrunājams ar samērā lielu mutes atvērumu un zemu mēles pacēlumu.

Platais e. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 861]

plats, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai. Pretstats: šaurs.

Plats dēlis. Plats sols. Platas durvis. Plata šoseja. Plats grāvis. Plata delna. Vīrietis ar platiem pleciem. Putns ar platu knābi. Koki ar platām lapām.

.. māju ceļš gludi nograntēts un tik plats, ka ar četri zirgi blakus varēja braukt. Upīts 4, 707.

Paulis grieza maizi ar platu nazi .. Bels 4, 18.

Māsa .. vēlreiz paskatās uz ārstu. Viņa platais, spēcīgais augums ir aizsedzis gandrīz visu logu. Lukjanskis 1, 115.

Pret krastu upe rit Un plešas plati, Ak platā upe, vai tu vēl Tā pati? Aspazija 3, 199.

// ar not. galotni. Tāds, kas pārsniedz parasto, piemēram, savas dzimtas sugu, šķirņu, noteiktas priekšmetu grupas, platumu.

Platais lentenis.

// Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu: tāds, kam šķērsvirzienā ir noteikts attālums no vienas malas līdz otrai.

Vienu metru plats audums. Desmit metru plata upe.

Kombains vienmērīgā gaitā slīdēja gar labības sloksni, nopļaudams uzreiz gandrīz piecu metru platu vālu. Talcis 4, 75.

Sala bija astoņdesmit metru plata un simt trīsdesmit metru gara augstiene purva rietumu malā. A. Grigulis 9, 113.

// Tāds, kas pārsniedz parasto, arī vajadzīgo platumu, lielumu.

Plats krekls. Blūze ir par platu.

Allaž tā [kleita] bija tik plata, ka to varēja vismaz pusotras reizes aptīt apkārt .. Zālīte 5, 15.

Viņa bija aizelsusies, plakanās krūtis cilāja satraukta elpa, to varēja manīt pat cauri pārlieku platajam, slikti pašūtajam mētelim. Ezera 8, 118.

// Tāds, kam starp sākuma un beigu punktu ir samērā liels attālums (par kustībām).

Grieze iet lepnu gaitu, platiem soļiem. Kur Pālim trīs soļi, tur viņam divi. Lēmanis 4, 15.

Goba .. devās augšā platiem, ātriem lēcieniem, pāri diviem, pat trim pakāpieniem. Bērce 1, 58.

Klusi guldzēja platu rokas vēzienu šķeltais ūdens. Zelma peldēja uz krūtīm .. Cīrulis 1, 93.

// Tāds, kam ir raksturīga samērā stipri uz abiem sāniem vērsta lūpu, mutes līnija (par smaidu).

Bumbuļu Pidriķis saņēma viņu .. ar laipnu, neliekuļotu un ārkārtīgi platu smaidu. .. Tas sākās kaut kur no deguna apakšas un lēni, bet neatvairāmi slīdēja tālāk pār visu seju. K Zariņš 2, 38.

.. Māra sejā atplauka iesākumā nedrošs, pēc tam platāks smaids, samulsinādams zēnu pašu. Ezera 7, 11.

Leonīds pasmaidīja platu atklāta cilvēka smaidu. Lapsa 3, 76.

// val. Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).

Platais patskanis – platais „e” vai „ē”.

Pēc komponentu sakārtojuma izšķirami šādi divskaņi: 1) divskaņi ar platu (zema vai vidēja pacēluma) pirmo komponentu un šauru (augsta pacēluma) otro komponentu – ai, au ..; 2) divskaņi ar šauriem komponentiem – iu, ui ..; 3) divskaņi ar šauru pirmo komponentu un platu otro komponentu – ie, uo .. Laua 2, 28.

2. Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).

Ieliet dzērienu platā traukā. Plata caurule. Sakārtot ziedus platā vāzē.

Barons .. tuvojās lēniem soļiem galdiņam, uz kura melnās marmora virsas stāvēja plata sudraba bļoda ar caurspīdīgiem ledus gabaliņiem un šifona pudeli. Blaumanis 2, 121.

Ja konstatēts, ka cietušais neelpo .., acu zīlītes platas, nekavējoties jāuzsāk mākslīgā bezaparātu elpināšana un netiešā sirds masāža. Veselība 75, 6, 15.

Sētsvidū lāma pielijusi, ai, kur plata! Tur debesis atspīd ar baltiem mākoņiem. Delle 2, 3.

3. novec. Plašs.

Viņā pusē, jaunajā dēstītā mežā vēl spīd sarkana apmiglota saule. Viss platais, līdzenais klajums te apsedzies ar biezu zaļpelēku smilgu vadmalu. Upīts IV, 290. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

plats – plots, plats solis – plots sūļs; plati pleci – ploti placi; cik garš, tik plats fraz. – tys tymā izīt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

plats – šaurs

Cik garš, tik plats sar. – saka, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
[Sagatavots pēc: LFV 2000: 383]

Matemātikā – plats leņķis.

Uzvārdi – Platais, Platā; Platacis, Platace; Plataiskalns, Plataiskalna.

Vietvārdi – Jaunplatkājas, viensēta Saulkrastu novadā; Platači, skrajciems Dagdas novadā; Platači, viensēta Smiltenes novadā; Plataču ezers, ezers Dagdas novadā; Platais kalns, kalns Alūksnes novadā; Platā liekne, pļava Brocēnu novadā; Platene, upe Ventspils novadā; Platenes purvs, purvs Ventspils novadā; Platgale, viensēta Kuldīgas novadā; Platkangars, kalns Ventspils novadā; Platkājas, viensēta Jelgavas novadā; Platkāji, viensēta Jelgavas novadā; Platkāju kalns, kalns Madonas novadā; Platkāju pilskalns, pilskalns Saldus novadā; Platmaņu purvs, purvs Vecumnieku novadā.

Ergonīmi – Platais, ziedu salons Rīgā; Platais, SIA Bauskas novadā.

plats, mantots vārds; lš. platùs, pr. plat- (vietv. Platmedyen, kur median ‘mežs’) ‘plats, plašs’, si. pythú¸ ‘plats, plašs, liels, varens’, gr. platýs ‘plats, plašs, plakans, līdzens’. Pamatā ide. *pel- ‘plest, plats’, no kā adj. *pa-tu-> b. *platu-s. Senajiem u-celma adjektīviem izzūdot, latviešu valodā tos aizstāja o- un Šo-celma formas plats un plašs (< *platŠas), kam diferencējušās nozīmes. Nozīmju diferencēšanās sākusies jau 18. gs., bet noteiktāk tā izpaudās tikai no 19. gs. 70. gadiem.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 694]

angļu – wide

baltkrievu – шырокі

franču – large

grieķu – ευρύς

igauņu – lai

krievu – широкий

latīņu – lata

lietuviešu – platus

poļu – szeroki

somu – laaja

ukraiņu – широкий

vācu – breit

zviedru – bred

Jūra plata – jūdze gara.

Tik plats, tik garš – grozi, kā gribi.

Kad galvā plats celiņš, tad aizved tālu; kad šaurs, tad tuvu.

Tā govs, kam ir platas ribu starpas, trīs pirkstu platumā, ir laba piena govs.

Plata māte, augsts tēvs. – Debess un zeme.

Augsts tēvs, plata māte, traks dēls, akla meita. – Debesis, pasaule, vējš, nakts.

Māte, kājas apāvuse,

Sūta mani ganiņos.

Kur es iešu, māmuliņa,

Īsas kājas, plats vēders. [LD 29568-0]

Vai, vai, NN,

Tev plati zobi!

No viena zoba

Deviņi mieti. [LD 20101-0]

Man iedeva mīļa Māra

Lielu govi plati ragi; 

Dārzā rūmes tai nebija,

Kūtī ragi neiegāja. [LD 32416-4]

Netīšām es iesēdu

Kalpa puiša kamanās.

Plati mani brūni svārki,

Šauras kalpa kamaniņas. [LD 17875-8]

Mūsu māte bēdājās,

Kur būs ņemt gaļas cirvi:

Skroderam plati zobi,

Tur būs labs gaļas cirvis. [LD 20211-0]

Mazajām māsiņām

Skaisti šauri vainadziņi;

Lielajām lieli plati

Kā micītes galviņā. [LD 3012-0]

Man māmiņa teli deva,

Plati ragi, liels vēders;

Kūtī rūmes tai nebij,

Laiderī nestāvēj’. [LD 16453-2]

Mīļa Māra govis skaita,

Vītolā sēdēdama.

Dod, Māriņa, man to govi,

Kas no simta atlikuse:

Melna govs, plati ragi,

Ar baltaju muguriņu;

Ne tā ziemu stallī tilpa,

Ne vasaru laidarā. [LD 29179-1]

Auns pārmāca vilku

Reiz auns lielraģis bija atšķīries no aitu pulka. Nabadziņš blēdams skraidīja, aitas meklēdams. Te – saskrējās krūtīs ar pašu vilku. Vilks uzkliedza: „Pieturi, man kas runājams – es tevi ēdīšu!”

„Tad labi,” auns iesaucās, „es cauru dienu noskrējos, nāvi meklēdams, – nu lielām mokām reiz satiku. Tad nu nostājies tur lejā un atplēt muti labi platu. Uzskriešu kalnā un dzīvs likšos tev vēderā iekšā. Esmu dzirdējis, ka tad mana gaļa esot desmitkārt gardāka.”

Vilks tūliņ nostājās lejā un atpleta muti, cik jaudāja. Auns, labi attecējies, deva ar ragiem tādu drāzienu vilkam pa galvu, ka tas turpat uz vietas palika guļam. Auns smiedamies aizgāja.

Vilks, no belziena atžilbis, uzcēlās brīnīdamies: „Skrien tavu skrējienu – uguns vien gar acīm nostiepās! Bet nu īsti nemaz nezinu, vai viņš man izskrēja cauri vai aizskrēja garām, bet vēderā, kā liekas, nebūs palicis.” 
[LTP 1964 : 134–135]

Vecpiebalgas centrā starp augstiem kalniem, strautiem un ezeriem – Alaukstu, Inesi, Taunu – pie Vecpiebalgas baznīcas atrodas vēsturiskās seno bruņinieku pils drupas. Apmēram ¼ kilometru no pilsdrupām atrodas Grišku kalns.

Teika stāsta, ka Grišku kalnu krievu karaspēks sanesis ar cepurēm. Kalns bijis vajadzīgs, lai varētu sašaut pili, ko varējuši izdarīt vienīgi no šīs vietas, jo pils bijusi apburta. Zem kalna tikusi apbērta rija, kurā sadzīti ienaidnieka gūstekņi.

No Grišku kalna arī izdevies pili sašaut. Pils iemītnieki bēguši pār upi, kura toreiz bijusi ļoti plata, un apslīkuši. Dārglietas bijušas sanestas pils dziļos gaņģos. Ieeja gaņģos noburta. Kurš mēģinājis iekļūt, tūliņ galva riņķī.

Vēl šo baltu dienu pils dziļajos gaņģos glabājoties lieli zelta krājumi. Un ne viens vien ir meklējis bagātības pils gaņģos, bet katrs dabūjis tik krietnu pārmācību, ka otrreiz vairs nav mēģinājis bagātības no pils izņemt.
[LTT 1988 : 358]

Ventspils tautastērpi

Jaunavas galvu rotā spangu vainagiem – pēc vajadzības pārsienot tos arī ar zīda lakatu. Sievas nēsā vairākus zīda lakatus, tos sienot citu virs cita. Krekli šeit ir līdzīgi Kuldīgas un Alsungas novadu krekliem. Tomēr šeit zilo dzīparu vai pērļoto rakstu vietā apkakles, aproces un uzplečus izšuj balto izvilkuma darbu tehnikā. Pie krekla sprauž vienu saktu. Sagšas galus rotā krietni plats, brūni melns vai brūni zaļš rakstains apauds ar kuplu pušķi pie apakšējā stūra. Sagšas sasprauž ar vienu lielu saktu, reizēm virsū sprauda arī otru. Valkāja tumši zilas vai tumši zaļas jakas ar garajām piedurknēm. Zeķes ir īsas un baltas, un tām ir ne visai plats raksts kāta augšgalā.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

●

Vīrieša goda tērps vienmēr ir bijis balts, tikai cepure, josta un zābaki – melni. Kreklus šuva ar stāvu, neatliecamu apkakli, to aizsprauda ar mazu sudraba saktiņu vai apsēja ar sarkanu zīda lakatu. Pusgaros svārkus godiem darināja baltus, bet vienkāršākām vajadzībām – tumši zilus un pelēkus. Svārkus sajoza ar platu ādas jostu, kurai bija liela misiņa sprādze. Godos apakšā vilka pusgaros svārkus, ko aizpogāja līdz augšai. Tiem pāri ģērba garos svārkus, kurus tad arī apjoza ar jostu. Garo svārku augšējā daļa netika aizpogāta vai aizāķēta, tāpēc vienmēr bija redzamas pusgaro svārku krūtis un kakla sējums.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

Krupju papus

Krupju papus nepeld pāri platai upei.

Krupju papum platā upe pārāk slapja.

Krupju papus neprot pateikt: pupu zupa.

Krupju papus paslēpjas zem kāpostlapas. [Baltvilks 1987 : 8]

Mazais makšķernieks un līdaka

Glauž saule rāmo āri.

Pār meldriem laižas spāri;

Un upes līmens kluss –

Kā dziļā snaudā dus.

Zem kārkla upmalē

Sēž zēns un makšķerē;

Tam acis lielas, platas,

Uz pludiņu vien skatās.

Lūk, pludiņš viegli raustās;

Gar ēsmu zivis taustās...

Un nu zem ūdens viss

Tas pēkšņi palīdis.

Karsts jutiens zēnu skauj,

Viņš aši šķeistu rauj –

Un, lūk, uz krasta stāva

Tur līdaka guļ prāva.

Ar asti tā bez mitas

Uz zāles raustās, sitas.

Zēns steigšus klāt tai skrej;

Sirds viņam priekā dej.

Bet līdaciņai zaļai –

Kas tai gar puiku daļas –

Viens astes metiens šmaugs,

Un ūdenī – pladauks! [Plūdonis 1981 : 82]

Dziesmiņa par cilvēcību

Pie saviem bērniem tek ežu paps,

Iet un domā – cilvēks ir labs.

Pienu ielēja mazā bļodiņā,

Ābolus atļāva uzdurt uz adatām,

Peli un gliemezi noķert vēl uzkodām.

Ceļā šoseja plata gadās,

Ežu paps naski pāri tai manās.

Pēkšņi uguņi virsū trauc,

Kaut kas rūc, un kaut kas kauc...

Uz asfalta vēsa guļ ežu paps,

Viņš vairs nezin, ka cilvēks ir labs. [Pavlovskis 1988 : 66]

„Nu gluži labi, kad jums vezumos ir jēri, tad iesim vien un laidīsim kādam āderi vaļā,” Prātnieks sacīja.

„Tev pašam, Svērtel, lielākais vezums ir, tu vari dot kādu pāru projām, citādi atkal līdz mājai kāds garu izlaidīs, tāpat kā viņureiz,” čangaliešu tiesas vīrs tam pašam sarkanmatainam sacīja. [..]

„Lūk, mans pušelnieks Ķencis lai kauj, tam viss pārlieku viegli mirst,” tā kāds čangalietis, kuru citi sauca par Pāvulu, sacīja un rādīja uz kādu citu čangalieti, kam bija tik plāns un plats deguns, ka, ja uguni turēja otrā pusē, tad spīdēja gaisma cauri. [Kaudzītes 1964 : 46]

●

Meži, lauki, pļavas, mākoņi gāzās Annelei virsū un gribēja to nospiest. Viņa iekliedzās.

„Annele, turies! Acis platas!”

Annele iepleta acis, cik vien jaudāja, un redzēja tēva smaidošo, gaišo seju. [Brigadere 1973 : 22]

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Kādēļ spārni tik lēni man aug?

Kad es debesīs raugos,

Sirds man lielāka aug.

Un, jo ilgāk es raugos,

Jo tā lielāka aug. [..]

Kad visapkārt es skatos,

Vēlos spārnus sev platus.

Baltus, stiprus un platus,

Lai tie sargātu jūs!

Lai tie sargātu jūs!

VISI PUTNI (dusmojoties uz Pīļu Māti).

Kādēļ ļauj viņam sapņot?

Sapņi prātu tam jauc.

Cik var aplami tērgāt?

Kas par daudz, tas par daudz.

Labāk likumus māci.

Un pie jēgas to sauc.

Cik var aplami muldēt?

Kas par daudz, tas par daudz.

NEGLĪTAIS PĪLĒNS.

Kad visapkārt es skatos,

Vēlos spārnus sev platus.

Baltus, stiprus un platus,

Lai tie sargātu jūs!

Lai tie sargātu jūs!

Kādēļ spārni tik lēni man aug? [Zālīte 2004 : 34–35]

Dziesma Plata upe, šaura laipa. Latviešu tautas vārdi un mūzika.

Dziesma Alfabēts. A. Mielava vārdi un mūzika.

Vokālisms

Literārās valodas runātājiem grūtības bieži sagādā šaurā [e], [ē] un platā [], [] lietošanas nosacījumu ievērošana, daļai arī platā patskaņa [], [] artikulācija.

Tas izskaidrojams ar trim apstākļiem:

1) [e], [ē] un [], [] kā patstāvīgas fonēmas latviešu valodā ir jaunākas nekā pārējās latviskās cilmes
             patskaņu fonēmas;

2) šo fonēmu vai tām atbilstošo skaņu lietojumā latviešu dialektos un izloksnēs ir spilgtas un plaši             izplatītas atšķirības;

3) latviešu valodas grafēmikā šīm fonēmām ir viena rakstu zīme.

Patskaņi [e], [ē] un [], [] par patstāvīgām fonēmām izveidojušies no pozicionāliem variantiem. Pēc prof. J. Endzelīna uzskata, baltu pirmvalodā ir bijušas tikai divas fonēmas – [] un [ē], t. i., platais patskanis tikai īss un šaurais – tikai garš. Latviešu valodā fonēmām [] un [ē] zināmos pozicionālos apstākļos radās sekundāri varianti – fonēmai [] sekundārs variants [e] un fonēmai [ē] – sekundārs variants []. Viena vai otra varianta lietošana bija atkarīga no pozīcijas – no sekojošām skaņām. Divu skaņu vietā izveidojās divi skaņu pāri: īsi patskaņi – šaurs un plats, gari patskaņi – šaurs un plats.
[Sagatavots pēc: Laua 1997 : 112–113]

●

Daugava sākas Valdaja augstienē un tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai. Rīgas teritorijā Daugava ir apmēram 700 m plata un ap 8–9 m dziļa. Sākotnēji Daugava Rīgā bijusi plata un sekla upe ar daudziem sēkļiem, salām un attekām. 18. gs. sākās plaši Daugavas iztaisnošanas un padziļināšanas darbi, bet 19. gs. beigās Daugavas krastmala tika nostiprināta ar pāļiem un stabiliem dambjiem, kuģu ceļš 1912. gadā bija 8–8,5 m dziļš un 150 m plats. Aptuveni tāda Daugava ir arī mūsu dienās.
[Sagatavots pēc: https://www.riga.lv/]

●

Latvijas lepnums ir 240 metru garā Ventas rumba Kuldīgā – Eiropā platākais ūdenskritums. Pavasaros pie Ventas rumbas iespējams vērot zivju "lidošanas paraugdemonstrējumus" – zivju mēģinājumus nārsta laikā pārlēkt pāri ūdenskritumam, tāpēc Kuldīga savulaik bijusi izslavēta kā vieta, kur „lašus ķer gaisā”. 
[Sagatavots pēc: http://www.latvia.travel/]

●

Viena no Rīgas vecākajām ielām ir Smilšu iela. 13.–17. gs. tā bija Rīgas nozīmīgākā un platākā iela, kura sākās pie pilsētas aizsargmūrī esošajiem Smilšu vārtiem, kam līdzās atradās Smilšu tornis.
[Sagatavots pēc: http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/p-z/]