pirksts, -a, v.
1. Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem.
Brīdinoši pacelt pirkstu.
Savilkt (arī sažņaugt) pirkstus (arī roku, plaukstu) dūrē – izveidot dūri.
Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams – saka, ja ēd ar lielu patiku.
Trīs pirkstu kombinācija sar. – piga.
Andrs atkal bij sagrābis saujā ievainoto pirkstu un turējās zobus sakodis .. Upīts 4, 111.
// Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa.
Noadīt cimda pirkstu.
// lok.: pirkstā, apst. nozīmē. Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
Vilkt gredzenu pirkstā.
// savienojumā ar apzīmētāju; pārn. Rīcība. Ietekme.
Sīmanis: Es jau redzu. Tas manas vecenes pirksts. Tā jau viena pati visu pasauli sagrābtu kā kāds amerikānis. Brodele 5, 38.
// Ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
Pieaugušiem abiniekiem ir divi pāri kāju, pie kam priekšējām ir četri, bet pakaļējām – pieci pirksti. Kāju pirkstiem nav nagu. Sloka 1, 13.
2. tehn. Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa. Arī tapa.
Klana pirksts. Pirksta frēze.
.. resnākus celmus izrauj ar īpašām celmu raujamām mašīnām. .. Šās mašīnas galvenais darba orgāns ir 4 masīvi tērauda pirksti un rāmis. Tērauds 1, 176.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Uzvārdi – Pirksts, Pirksta.
Vietvārdi – Velna pirksts, pussala Mārcienā; Velna pirksts, līcis Mazsalacas apvidū; Pirksta kalns, kalns Madonas apvidū; Pirksta puri, pļava Ozolniekos; Pirksti, zemniekmājas Platonē.
pirksts; pamatā ide. *per ‘pār, pāri’ (no kā arī la. par, sk.); zudumpakāpē *pŗ- ‘priekšā’ savienojumā ar *stā- ‘stāvēt’ (no kā la. stāt, sk.) formu. Tātad pirksts sākotnēji ‘priekšā stāvošais, uz priekšu izvirzītais’. No b. *pirštas> la. pirsts ar vēlāku k iespraudumu. Ide. valodās nav kopēja pirksta apzīmējuma, tas laikam izzudis tabu dēļ (Meijē, Bonfante).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 54]