Izruna
Tradicionālā transkripcija
[pìrãks]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[piːrɑːːks]
Analīze
[p] – nebalsīgais troksnenis
[ī] – garais patskanis
[r] – skanenis
[ā] – garais patskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
Ortogrammas – ī, gs.
Morfoloģiskais raksturojums
pīrāgs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
pīrāg-s
|
pīrāg-i
|
|
Ģ.
|
pīrāg-a
|
pīrāg-u
|
|
D.
|
pīrāg-am
|
pīrāg-iem
|
|
A.
|
pīrāg-u
|
pīrāg-us
|
|
I.
|
ar pīrāg-u
|
ar pīrāg-iem
|
|
L.
|
pīrāg-ā
|
pīrāg-os
|
|
V.
|
pīrāg!
|
pīrāg-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Vecmāmiņas ceptie pīrāgi ir visgaršīgākie.
2) izteicēja daļa – Apaļie rausīši bija speķa pīrāgi, taču pēc formas tie bija līdzīgi maziem bumbulīšiem.
3) galvenais loceklis – Mmm... garšīgais svētku pīrāgs.
4) papildinātājs – Svētkos mūsu mājās vienmēr cep speķa pīrāgus.
5) apzīmētājs – Pīrāgu mīkla siltumā sāka strauji rūgt.
6) apstāklis – Pīrāgos pilda gan žāvētu, gan apceptu malto gaļu.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
pīrāgs ar ievārījumu, pīrāgu mīkla, pīrāga recepte
augļu pīrāgs, ābolu pīrāgs, kāpostu pīrāgs, speķa pīrāgi, svētku pīrāgs
dažādi pīrāgi, dārgi pīrāgi, garšīgi pīrāgi, saldi pīrāgi, svaigi pīrāgi, trekni pīrāgi
cept pīrāgus, ēst pīrāgus, nogaršot pīrāgus, pirkt pīrāgus, uzcienāt ar pīrāgiem
LVV šķirklis
pīrāgs, v.
Cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu.
Gaļas, speķa pīrāgi. Cept pīrāgus.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 854]
LLVV šķirklis
pīrāgs, -a, v.
No rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu.
Speķa pīrāgs. Maltas gaļas pīrāgs. Kāpostu pīrāgs. Izcept pīrāgus. Svētku pīrāgs.
Mīcīt pīrāgus – mīcīt mīklu pīrāgu cepšanai.
Pīrāgus gatavo no rauga vai kārtainās sviesta mīklas. Tos izveido dažādi: mazus pīrādziņus vai lielus pīrāgus ar gaļas vai zivju, dārzāju, rīsu, sēņu, augļu, ogu u. c. pildījumiem. Pavāru grāmata 275.
.. māmiņa cep baltmaizi. Tik aši zib viņas rokas, viļājot mīksto mīklas piku, no kuras izveidojas vai nu apaļa maizīte, vai garens pīrāgs. Rinkule 1, 73.
pārn. Uz tumšās debess pannas, kas nobārstīta ar sudrabainu zvaigžņu cukuru, vakars cep dzeltenu mēness pīrāgu. Grīva 8, 316.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārds – Pīrāgs, Pīrāga.
Vietvārdi – Pīrāgi, vidējciems Bauskas novadā; Pīrāgs, kalns Krāslavas novadā; Pīrāgs, pļava Alūksnes novadā.
Ergonīmi – Pīrāgi, SIA; Pīrādziņi, SIA; Pīrādziņi, kafejnīca Rīgā.
Etimoloģija
pīrāgs, aizgūts vārds; apv. pīrags, pīraģis, pīrēgs. Aizguvums; no skr. пирогъ ‘maize no bīdelētiem miltiem’ vai bkr. пирог ‘baltmaize, veģis’ (kr. пирог ‘mīksts rauga mīklas izstrādājums ar pildījumu’), kas ir atv. no пиръ ‘dzīres’ vai пыро ’kvieši’, tātad vārda sākotnējā nozīme ‘svētku (dzīru) maize’ vai ‘kviešu maize’. Latviešu valodā vārds aizgūts līdz 13. gs. Aizg. senākā nozīme atbilda minētajiem slāvu valodu vārdiem. Vēl 17. gs. pīrāgs bijis sinonīms vārdiem karaša, rausis un kviešu maize; lietots arī savienojumos „saldi pīrāgi”. Šādās nozīmēs no latv. valodas aizgūts bv. pyragen (dsk.), kas minēts 1632. gadā. 18. gs. beigās krievu valodas ietekmē pīrāgs ‘pildīts baltmaizes cepums’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 687–688]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – pie
baltkrievu – пірог
čigānu – špirogos
grieķu – πίτα
igauņu – pirukas
itāļu – torta
krievu – пирог
latīņu – libum
lietuviešu – pyragas
lībiešu – pīrag
poļu – ciasto; pieróg
somu – piirakka
ukraiņu – пиріг
vācu – die Pirogge
zviedru – pirog
