pilsēta, -as, s.
Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
Pilsētas bibliotēkas.
.. [skolā] atkārtojām pie lielās kartes pilsētas pie upēm, valstis un galvas pilsētas .. Birznieks-Upītis II, 255.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
pilsēta; vārds ir saliktenis, kura pirmajā daļā pils (sk.) un otrajā daļā sēta, kas cilmes ziņā saistīta ar sēta ‘žogs’ (sk.). 17. gs. literatūrā arī noz. ‘pilsēta’ lietots ar vārds pils: „ķēniņa pils Rīga” (Linaud 33), arī jelgava (sk. tālāk). Jēdzienu ‘pils’ (‘cietoksnis’) un ‘pilsēta’ saistīšana ir bijusi parasta arī citās valodās: skr. Горадъ sākotnēji ‘cietokšņa siena, cietoksnis’ → ‘pilsēta’; v. Burg ‘pils, cietoksnis’, sākotnēji ‘nocietināta augstiene’ → ‘nocietināta pils’ (10. gs.) → ‘pilsēta ar nocietinātu pili’ (12. gs.) → ‘pilsēta’ (vidusaugšvācu valodā).
Ar 18. gs. latviešu valodā par vispārīgu apzīmējumu kļūst saliktenis ar pils-. Senākajos rakstos blakus formai pilsēta (pylssaeta, Elg I 217) biežāk sastopama forma pilsāts (Für 2 262, Lg I 494, St I 195) vai pilsāta (Lj 191). 19. gs. sastopamas formas gan ar -sēta, gan -sāts. Pēc K.Ulmaņa – Vidzemē lietota forma pilsēta, Kurzemē pilsāts (U I 201), kaut gan kurzemnieka K.Valdemāra vārdnīcās pirmajā vietā vai arī kā vienīgā dota forma pilsēta (pilsēta V 1 103, pilsēta, -sāts V 2 168). Liter. valodā nostabilizējusies forma pilsēta, ko rakstos pirmais par labāku ieteicis K. Harders (Wel 1, 89 un 152). Šo formu lietojis arī J. Alunāns (Dziesmiņas, 1856 25 u. c.), un viņa paraugs laikam ietekmēja liter. valodas tradīciju.
Vārda pilsāts otrā daļa -sāts saistāma ar apv. sāts, sāta ‘pļava, ganības, lauks’ (parasti vietvārdos; sal. pr. Satho ‘pļava Sambijā’). Šis apzīmējums pārnests arī uz apdzīvoto vietu nosaukumiem (Sāti, Sātiņi, Vecsāti u. c.). Tipisks piemērs vārda pārnesumam ir 19. gs. otrajā pusē ierīkotā Jaunsātu muiža pie Kabiles – uzplēšot muižas laukiem meža pļavu, kas saukta par sātu. (Plāķis 2 320)
Vietvārdi ar sāt- ir g. k. Kurzemē, tāpēc tas šķiet kuršu valodas vārds, kas iesaistīts arī saliktenī ar pils- un tādā veidā izplatījies citos novados. Tur tas mainījis formu pēc vārda sēta parauga. Formas maiņa varēja notikt viegli, ja ievēro, ka izloksnēs sāts lietots arī ar noz. ‘sēta’ (M–E III 819). Runātāju apziņā zūdot agrākajai vārda sāts nozīmei, arī Kurzemē jau 19. gs. pamazām ieviesās salikteņa forma pilsēta.
Vārda pilsāts sākotnējā noz. varēja būt ‘pils lauks’ – vieta pils priekšā vai ap to, kas ar laiku ieguva noz. ‘pils ciems’. Uz to, ka sāts varēja būt ieguvis noz. ‘ciems’, norāda J. Langija piezīme par šādu vārda nozīmi 17. gs. lietuviešu valodā (iespējams, kādā izloksnē; Lj 191). Raksturīgs piemērs vārda sāts sākotnējās nozīmes (‘pļava, lauks’) paplašināšanai ir 13. gs. vāciskotais kuršu apzīmējums Pilsaten (laikam < pilsāts) ‘Klaipēdas novads’.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 50–51]
