piens, -a, v.
1. Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts balts sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
Slaukt pienu. Piena sekrēcija. Tauku saturs pienā.
Balts kā piens – ļoti balts.
Silts kā piens – ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpē).
.. Bitīte [telīte] izauga par lielu govi, un viņai pieradās jau savs teliņš, un viņa sāka dot pienu. Birznieks-Upītis IV, 148.
Zīdaiņa vislabākā barība ir mātes piens. Veselība 83, 11, 14.
„Diez, kas Zīmaļai lēcies. .. Norāva pienu. Vienmēr slaucene pilna, bet šodien knapi pusē.” Jansons 5, 16.
.. Hornemanis griezās pie savas piena māsas [ķeizarienes Marijas Fjodorovnas] ar lūgumu, lai atļauj tam izdot Rīgā vācu avīzi .. A.Deglavs 1, 857.
Ūdens [strautā] tikko tek, ir silts kā piens .. J. Kalniņš 9, 27.
// Savienojumā ar kārtas skaitļa vārdu: kārtējais laikposms no (dzīvnieka, parasti govs) atnešanās līdz aizlaišanai. Laktācija.
„Pārdodama laba slaucama govs (piektā piena) ..” Ezera 17, 194.
Dūmaļa veca, devītā piena .. Upīts 4, 572.
// Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu.
Nopirkt pudeli piena. Ieliet krūzē pienu. Izdzert glāzi piena.
Māte pienāca [pie gultas], nolika uz krēsla pienu un baltmaizi. Jaunsudrabiņš 7, 85.
Pa lodziņu, kurš bij aizaudzis kuplām dadžu lapām, kaķītis nolaidās pagrabā. Kas tur bij piena un krējuma! K. Skalbe 1, 84.
// ģen.: piena, adj. nozīmē Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
Piena mērce.
Piena produkti – piens un tā izstrādājumi (piemēram, krējums, biezpiens, siers, sviests).
Viņa [Mirdza] tikai attapās, ka citi noliek karotes uz šķīvja, tātad paēduši, bet viņai vēl puse piena zupas neizstrēbta. Sakse 7, 312.
Ar katru gadu paplašinās siera, biezpiena un arī vairāku citu olbaltumvielām bagātu piena produktu ražošana. Lauku Dzīve 79, 9, 11.
// ģen.: piena, adj. nozīmē Tāds, kas ir šādam sekrētam līdzīgs, krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe.
Visizplatītākie neirīta veidi ir – piena zaļais, pelēkzaļais, zaļais ar melniem punktiņiem .. Padomju Jaunatne 77, 215, 6.
2. Dažu augu šūnsula baltā krāsā.
.. nēģeru zēni .. lien pēc kokosriekstiem, pēc tam tos uz akmeņiem pāršķeļ un no riekstu čaulām kāri dzer vēso un gardo pienu. Grīva 8, 223.
3. Savienojumā ar apzīmētāju Šķidrums (parasti vielu maisījums) baltā krāsā.
Kaļķu piens – kalcija hidroksīda suspensija ūdenī.
Piena vads – pienvads.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām sar. – saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
Piens un medus tek – saka par lielu labklājību.
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena – saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav sar. – saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Piens un asinis sar. – saka par veselīgu cilvēku.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Kulinārijā – piens, piena ēdieni, piena zupa, vājpiens, pilnpiens, biezpiens, rūgušpiens.
Celtniecībā – piena kafejnīca, piena kombināts, piena savāktuve.
Lauksaimniecībā – piena sterilizators, piena sūknis, piena vads.
Medicīnā – pienēde, piena zobi, piena zobu sakodiens, piena dziedzeris, piena sīnuss.
