Morfoloģiskais raksturojums
pērkons – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk. (reti)
|
|
N.
|
pērkon-s
|
(pērkon-i)
|
|
Ģ.
|
pērkon-a
|
(pērkon-u)
|
|
D.
|
pērkon-am
|
(pērkon-iem)
|
|
A.
|
pērkon-u
|
(pērkon-us)
|
|
I.
|
ar pērkon-u
|
(ar pērkon-iem)
|
|
L.
|
pērkon-ā
|
(pērkon-os)
|
|
V.
|
pērkon!
|
(pērkon-i!)
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Pamalē ducināja pērkons.
2) izteicēja daļa – Izrādījās, ka dīvainais troksnis ir pērkons.
3) galvenais loceklis – Spēcīgais pērkons.
4) papildinātājs – Karstajā vasaras dienā varēja dzirdēt pērkonu rūcam.
5) apzīmētājs – Pērkona laikā nedrīkst stāvēt zem kokiem.
LVV šķirklis
pērkons, v.
Stipra skaņa, ko rada elektriskā izlāde atmosfērā.
Pērkons rūc, dun, ducina, grand. Pērkona grāvieni, dārdi, grandi. Pērkona negaiss, lietus.
pārn. Kara pērkoni. Dusmu pērkoni.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 822]
LLVV šķirklis
pērkons, -a, v.
Skaņas parādība, ko negaisā izraisa elektriskie lādiņi (zibens).
Dobjš pērkons. Pērkona duna. Tālumā ducina pērkons. Sadzirdēt pērkonu. Nobīties no pērkona grāviena. Vairākdārdienu pērkons.
Bet sestdien taisni pa dienvida laiku nodunēja pirmais pērkons. Upīts 4, 127.
Gaiss dunēja no pērkona dārdiem ... Tikai līt vēl nelija, lai gan zibeņi šaudījās .. Ezera 1, 292.
// Laikapstākļi, kam ir raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības.
Ap pašu pusdienu uznāca pērkons .. Apšķīda uguns, bet spēriens – .. ausis aizkrita .. Sudrabu Edžus 3, 189.
Laiks bija karsts, sutīgs. Gluži kā uz pērkonu. Lāms 2, 26.
// ģen.: pērkona, adj. nozīmē Tāds, kam ir raksturīga zibens un tā izraisītās skaņas parādības rašanās (par laikapstākļiem).
Pērkona lietus.
.. sākās nemitīga šalkoņa. Uzliesmoja zilas ugunis, un nodārdēja gaiss. .. negaidot bija uznācis pērkona negaiss. Vāczemnieks 1, 53.
// pārn. Spēcīgu, dobju trokšņu kopums.
Ojāru Vācieti .. allaž pavadīja saldie aplausu pērkoni, jo viņa dzejoļi ir dzīvi un pacilāti. Literatūra un Māksla 56, 2, 1.
// pārn. Spēcīga dusmu, naida izpausme.
.. pērkoni un zibeņi aumaļām nāca no kanceles, bet, cik daudzus tie ķēra, cik daudziem paslīdēja garām, to neviens pasacīt nespēja .. Dorbe 6, 108.
Pērkona (arī uguns) krusts (arī zīme) – ugunskrusts. Latviešu rotājošajā rakstā ļoti daudzveidīgos variantos bieži sastopama pērkona zīme jeb zaru krusts .. Dabas un vēstures kalendārs 72, 242.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
pērkons – pārkiuņs; pērkons rūc (dārd, rīb) – pārkiuņs grauš (grudynoj, graudoj)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Sinonīmi
pērkons – pērkonduna, pērkongranda, pērkondārdi
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 294]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Kā pērkons – saka par ļoti bargu, skaļu, varenu balsi.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 892]
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Pērkons, Pērkone; Pērkonis, Pērkone.
Vietvārdi – Pērkoni, viensētas; Pērkoni, skrajciems Balvu novadā; Pērkonu purvs, purvs Alūksnes novadā; Pērkone, vidējciems Nīcas novadā; Pērkonkalns, kalns Amatas novadā; Jaunpērkoni, viensēta; Kalnpērkoni, viensēta; Lielpērkoni, viensēta; Mazpērkoni, viensēta.
Ergonīmi – Pērkons un dēli, SIA; Pērkons, rokgrupa; Pērkons, hokeja klubs.
Etimoloģija
pērkons, mantots vārds; apv. perkonis, pērkūns; lš. perkEnas, pr. percunis ‘t. p.’, narev. Pjarkus ‘pagānu (dievs)’, laikam ‘Pērkons’, skr. Перунъ dieva nosaukums (senāk ‘pērkons’), Перынь ‘augstiene, kas veltīta Perunam’, bkr. Пярýн, apv. перýн ‘pērkons’, alb. Perëndi ‘dievs, kungs’ (< Përen-di ‘Pērkondievs’; Toporovs). Pamatā laikam ide *per- ‘sist’ paplašinātā sakne *perk-. Vārds vairākās valodās saistīts gan ar lielu koku, galvenokārt ozola, nosaukumu, gan ar akmeņu vai klinšu apzīmējumiem. Dažās valodās ar šās cilmes vārdu apzīmēta augstiene, piem., go. Fairguni < *perkOunŠo- ‘kalnājs’. Šo nosaukumu savstarpējais sakars izskaidrojams ar pirmatnējā cilvēka priekšstatu par dabas parādību mītisko kopsakarību, kas izpaužas arī šo parādību apzīmējumos; pērkons bieži iespēra ozolos, un pērkona grāvieni skaļi atbalsojās kalnos, stāvos upju krastos, klintīs, tāpēc nosaukumos šīs parādības un vietas saistīja. Vārda pērkons sākotnējā nozīme ‘sitējs’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 672–673]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – thunder
baltkrievu – гром
čigānu – grumos
grieķu – βροντή
igauņu – äike
itāļu – tuono
krievu – гром
latīņu – tonitrus
lietuviešu – pērkūnas; griaustinis
lībiešu – pițki
poļu – grzmot
somu – ukkonen
ukraiņu – грім
vācu – der Donner
zviedru – åska
