Tradicionālā transkripcija

[plks]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pælæːks]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais, platais patskanis

[l] – skanenis

[ē] – garais, platais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Orotogramma – ē.

pelēk- – sakne, vārda celms

-s – galotne

pelēk-s

    →pelēk+an-s, pelēk+an-a

    →pelēk+i (apst. v.)

    →pelēc+is→pelēc+īt-is

    →pelēk+o-t

    →pelēk+um-s

    →pelēc+īb-a

    →pelēc+īg-s, pelēc+īg-a

    →pelēc-īg+i (apst. v.)

    →pelēc-īg+um-s

    →ie+pelēc-īg-s, ie+pelēc-īg-a

    →ie+pelēk-s, ie+pelēk-a

    →pa+pelēk-s

pelēk+balt-s, pelēk+balt-a

pelēk+blond-s, pelēk+blond-a

pelēk+brūn-s, pelēk+brūn-a

pelēk+dzelten-s, pelēk+dzelten-a

pelēk+gaiš-s, pelēk+gaiš-a

pelēk+meln-s, pelēk+meln-a

pelēk+raib-s, pelēk+raib-a 

pelēk+rud-s, pelēk+rud-a

pelēk+rūt-ain-s, pelēk+rūt-ain-a

pelēk+sārt-s, pelēk+sārt-a

pelēk+sirm-s, pelēk+sirm-a

pelēk+sudrab-ain-s

pelēk+zaļ-š, pelēk+zaļ-a

pelēk+zil-s, pelēk+zil-a

balt+pelēk-s, balt+pelēk-a

bāl-g-an+pelēk-s, bāl-g-an+pelēk-a

balož+pelēk-s, balož+pelēk-a

brūn-g-an+pelēk-s, brūn-g-an+pelēk-a

dzelten+pelēk-s, dzelten+pelēk-a

ēn+pelēk-s, ēn+pelēk-a

gaiš+pelēk-s, gaiš+pelēk-a

meln+pelēk-s, meln+pelēk-a

peln+pelēk-s, peln+pelēk-a

pus+pelēk-s, pus+pelēk-a

smilš+pelēk-s, smilš+pelēk-a

sudrab+pelēk-s, sudrab+pelēk-a

svin+pelēk-s, svin+pelēk-a

tēraud+pelēk-s, tēraud+pelēk-a

tumš+pelēk-s, tumš+pelēk-a

zaļ+pelēk-s, zaļ+pelēk-a

zaļ-g-an-dzelten+pelēk-s, zaļ-g-an-dzelten+pelēk-a

zaļ-g-an+pelēk-s, zaļ-g-an+pelēk-a

zil+pelēk-s, zil+pelēk-a

zil-g-an+pelēk-s, zil-g-an+pelēk-a

pelēks – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

Teikumā var būt:

1)     teikuma priekšmets – Pelēks ir neitrāla krāsa.

2)     izteicēja daļa – Kaķa aste ir pelēka.

3)     galvenais loceklis – Tumši pelēks jeb marengo.

4)     apzīmētājs – Pelēks zirgs ganās aplokā.

pelēkas acis, pelēks akmens, pelēkā apdare, pelēks apģērbs, pelēks audums, pelēka āda, pelēka blūze, pelēks ceļš, pelēkais dārgakmens, pelēkas debesis, pelēks diegs, pelēka diena, pelēkas domas, pelēkas drānas, pelēkā dzērve, pelēkā ekonomika, pelēkā ikdiena, pelēks jumts, pelēks kaķis, pelēkais kardināls, pelēkā kāpa, pelēka krāsa, pelēks maiss pelēkā maize, pelēkā masa, pelēki mati, pelēks mētelis, pelēki milti, pelēka nokrāsa, pelēka pele, pelēkā pīle, pelēka platmale, pelēks rīts, pelēka siena, pelēki svārki, pelēki toņi, pelēks trauks, pelēks uzvalks, pelēka vadmala, pelēks vakars, pelēkā vārna, pelēka veste, pelēkā viela, pelēka vilna, pelēki zābaki, pelēkais zelts, pelēks zirgs, pelēkie zirņi, pelēki zobi

asfalta pelēks, dūmu pelēks, pelnu pelēks, peļu pelēks, smilšu pelēks, svina pelēks

ābolaini pelēks, brūni pelēks, drūmi pelēks, dzelteni pelēks, gaiši pelēks, palsi pelēks, sudrabaini pelēks, tumši pelēks, viegli pelēks, violeti pelēks, zilgani pelēks

pelēks, -ais; s. -a, -ā

1. Tāds, kam ir, piemēram, pelnu krāsa. Balts ar samērā mazu spilgtumu.

Pelēka krāsa. Pelnu pelēks audums. Pelēka dzija. Pelēks mākonis. Pelēka migla.

Istabas āra sienas bija pelēkas kā lapseņu pudura ārpuse, kā pelēks papīrs, izmircis un atkal sakaltis. Jaunsudrabiņš 3, 15.

.. viņi [zvejnieki].. skatījās līdz ar citiem visapkārt [jūrā]. Tā pati vakardienas bezcerības aina: pelēki viļņi ar baltiem putu vaiņagiem un augšā pelēki mākoņi. Blaumanis 6, 34.

pārn. Visam pāri [rudenī] sedzās miers un pelēki sudrabota apskaidrība. Ezera 17, 91.

// parasti ar not. galotni. Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.

Pelēkais strazds. Pelēkā pīle. Pelēkā vārna. Pelēkā usne. Pelēkā alva. Pelēkais čuguns.

Pelēkā krustaine – cinerārija.

Pelēkā puve – parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.

Pelēkā zeme (arī augsne) – zeme (augsne) ar nelielu trūdvielu daudzumu.

Pelēkā maize sar. – maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem.

Pelēkā (smadzeņu) viela anat. – nervu darbības centru kopums (smadzenēs).

Pelēkais zelts poēt. – kaļķakmens.

Pelēkais dārgakmens poēt. – laukakmens.

.. no visiem zvēriem, kas mīt uz zemeslodes, saimniecībai vislielāko postu nodara nevis vilks, bet... pelēkā žurka. Cīņa 76, 198, 4.

No kārklu sugām, kas aug gar mežmalām, izcirtumos un bieži ieviešas lielā daudzumā nekoptās pļavās un tīrumos kā „nezāles”, minēsim pelēko kārklu .. Galenieks 2, 309.

Ciets zemes garozas uzbūves materiāls ir pelēkais laukakmens – granīts .. izrakt 12.

Tā kā [zemeņu] ražas ienākšanās laiks bieži sakrīt ar lietus periodu, daļa ražas aiziet bojā no pelēkās puves. Lauku Dzīve 81, 1, 16.

.. pelēkā viela pārklāj galvas smadzeņu puslodes, veidojot funkcionāli svarīgāko daļu – smadzeņu garozu. Veselība 63, 2, 9.

Tikai pēc 1928. gada .. sākās Latvijas pelēkā zelta – kaļķakmens – izmantošana. Zvaigzne 63, 21, 15.

// Bāls, neveselīgs (parasti par seju). Tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).

Seja slimniekam kļuvusi pelēka.

Pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) – saka par neveselīgi bālu cilvēku.

.. [viņa] izskatās slima, lūpas pelēkas, aša, pavirša elpa .. Spāre 6, 290.

.. viņš sēdēja, lūpas sakniebis, neparasti pelēks, iekritušām, it kā padzisušām acīm. Upīts 4, 209.

Kādā sestdienā, atgriezdamies no muižas darbiem, mans tēvs bija redzējis pār ceļu pārejam melnu, izģindušu sievu. Mājās pārnācis, tēvs izskatījās sejā pelnu pelēks. J. Kalniņš 4, 164.

2. Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma (parasti par diennakts posmu).

Bija drēgna, pelēka diena. Uz slapjā asfalta krita baltas lēkšķes un ātri kusa. Skujiņš 12, 252.

Tās bija pavasara miglas pilnas dienas; rīti ausa sudrabaini pelēki, maigi kā putna dūnas pieskāriens sejai. Zigmonte 2, 144.

Pelēka, miglaina oktobra priekšpusdiena. Kalndruva 2, 126.

// Blāvs, nespodrs (par gaismu).

Caur restaino darbnīcas logu svīst pelēka gaismiņa un attaustās arī līdz mums. Birznieks-Upītis 6, 300.

// Patumšs, (par krēslu).

Klajumā vēl pelēka krēsla, bet dārzā zem ābelēm, kur Jānis no istabas lūkojas, jau gandrīz pavisam tumšs. Upīts IV, 292.

// Tāds, kurā nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).

.. lietus pār pelēkiem laukiem nu jau vairākas nedēļas līst. Sirmbārdis 3, 37.

// Tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku).

Tagad ir ziema, kaila un pelēka, drīz būs klāt Jaungads, bet sniega vēl nav. Sakse 7, 184.

Pelēkā pavasarī viss ir pelēks, sniegs ir nokusis..  Ziedonis 8, 41.

3. Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).

Kur gan ir tā skaistā un laimīgā dzīve, par kuru viņš sapņoja savā pelēkajā un skumjajā bērnībā, par kuru viņš dienu un nakti domāja, aprokot savu jaunību Zemgales saimnieku tīrumos..  J. Plotnieks 7, 37.

Nākošās dienas pēc neveiksmīgās līdaku zvejas bija pavisam klusas un pelēkas. Uģis nespēja izdomāt neko interesantu. Vāczemnieks 1, 33.

Arvien tas pats un tas pats, tas vakar, tas aizvakar, tas šodien un tas rīt. Pelēkā, šaurā ikdiena! A. Deglavs 1, 465.

4. Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēku vai cilvēku grupu).

Nekāda skaistule viņa nebija, bet arī neglītu viņu nevarēja saukt – viens no tiem vienkāršajiem, pelēkajiem cilvēkiem, kuram citi cilvēki vienaldzīgi paiet garām, un reti kāds atskatās atpakaļ uz to. Lācis 12, 17.

.. Lilioma poetizējošais skatiens arī pārvērš D. Kveldes Jūliju no pelēka priekšpilsētas skuķa starojošas mīlas pilnā būtnē. Dzene 6, 238.

// Par cilvēku grupu.

Pelēkā masa – liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko sevišķu neatšķiras.

 [Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv]

p¥l¥ks, (li. pel­kas), peliks Dond., Schlehk, grau, aschfarbig, mausfarbig: p¥l¦ks kâ kaķis. redzēt pašu nāvi p¥l¦kā zirgā LP. V, 7. p¥l¦ks akmens LP. VII, 231. p¥l¦ka diena BW. 29740. p¥l¦kais, der Wolf: luopi pa gabalam sauož, kad p¥l¦kais tuvuojas LP. VII, 873. Subst. p¥l¦kums, die graue Farbe U.: dzīves p¥l¦kums MWM. VII, 575. ikdienišķības p¥l¦kums A. XX, 944. Ableitung von pele. [Sagatavots pēc: ME III  : 196]

●

p¥lê̦ks: p¥lê̦ks² Oknist n. FBR. XV, 195, peleks Ugalen n. FBR. VII, 15; vilna (dzija, drēbe) vilka p¥l¦kumā, naturgrau, nicht gefärbt Siuxt; p¥l¦kais, der Wolf – auch Segew.

[Sagatavots pēc: EH II : 221]

pelēks – palāks, -a; sierms, -a

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]

pelēks – dūmu (pelnu) krāsā, dūmains, dūmakains; palss, palsens

Uzvārdi – Pelēkais, Pelēkā; Pelēcis, Pelēce.

Mājvārdi – Pelēkie.

pelēks, mantots vārds; lš. pel­kas ‘peļu pelēks’. Pēc tradicionālā uzskata atvasināts no pele. Pamatā ide. *pel- ‘pelēks, bāls’. Ar piedēkli -ēk- norādīts uz īpašību, kas piemīt pelei.

Iespējams tomēr arī cits vārda cilmes risinājums: pelēks atvasināts no ide. *pel-os ‘pelēks’, no kā bijis arī adjektīvs *pels; sal. apvidvārds pelgans ‘pelēcīgs’. No adjektīva *pels arī verbs pelēt. Dažādās valodās pelēkās krāsas apzīmējums no ide. *pel- atvasināts ar vairākiem piedēkļiem, piemēram, grieķu pellós ‘bāls; tumšpelēks’, *pelitós > pelitnós ‘pelēks’, ar saknes patskaņa miju leišu pìlkas ‘pelēks’, palvas ‘iedzeltens’, pálšas (< polkos) ‘palss’. Varbūt latviešu pelēks < *pel(e)ks, un piedēkļa pagarinājums izveidojies, saistot vārdu ar pele. [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 669]

angļu – grey

baltkrievu – шэры

čehu – šedá

franču – gris

grieķu – γκρί

igauņu – hall

krievu – серый

lietuviešu – pilkas

poļu – szary

somu – harmaa

ukraiņu – сірий

vācu – grau

zviedru – grå