Morfoloģiskais raksturojums
pele – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
pel-e
|
pel-es
|
|
Ģ.
|
pel-es
|
peļ-u
|
|
D.
|
pel-ei
|
pel-ēm
|
|
A.
|
pel-i
|
pel-es
|
|
I.
|
ar pel-i
|
ar pel-ēm
|
|
L.
|
pel-ē
|
pel-ēs
|
|
V.
|
pel-e!
|
pel-es!
|
Izņēmumu locīšanas īpatnības
N. Laimonis Pele – D. Laimonim Pelem
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Pele apēd dienā tikpat daudz graudu, cik viņa sver.
2) izteicēja daļa – Bišu saimes nemiera cēlonis bija pele.
3) galvenais loceklis – Izsalkusi pele.
4) papildinātājs – Sanitārā dienesta pārstāvji metās meklēt peli.
5) vietas apstāklis – Vanags iecirta nagus pelēkajā pelē.
6) apzīmētājs – Angliju pārņēmusi peļu audzēšanas mānija.
LVV šķirklis
pele, dsk. ģen. -ļu, s.
1. Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, tievu asti.
Mājas pele. Peļu slazds, peļu ala.
2. Datorikā – ar datoru saistīta neliela plastmasas kārba (ar noapaļotiem stūriem) kursora pārvietošanai pa datora ekrānu, teksta izgaismošanai u.c. darbībām.
Peles paliktnis, peles pogas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 820]
LLVV šķirklis
pele, -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
Mājas pele. Mazā pele. Svītrainā pele. Dzeltenkakla pele. Meža pele. Peles pīkst. Peles ala. Peļu midzenis. Peļu slazds.
Es uztraukumā drebēju kā pele lamatās. Briesmīgs brīkšķis liecināja, ka āra durvis ir izlauztas. Grīva 9, 74.
Kā pele lamatās (arī slazdā) – saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā; saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
Peļu junkurs (retāk uzraugs) hum. – kaķis.
Peles acis (arī ačeles, ačteles) sar. – mazas acis ar šaudīgu skatienu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
pele – pele; kaķim spēle, pelei nāve – kačam kaita, pelei tīsa; kačam smīklys, pelei osorys
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Kā peles (žurkas) aste (astīte) sar. – saka par ko ļoti tievu, sīku (biežāk par bizēm).
Spēlējas kā kaķis ar peli (ar kādu) – saka, ja draudīgā situācijā kādam tiek dotas mānīgas cerības, ja kādu ķircina, spīdzina, vārdzina.
Ausis kā pelei; peles ausis – saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde.
Kā pele slazdā – saka, ja kāds pēkšņi, negaidot nokļūst bezizejas stāvoklī, ja ir ļoti nobijies, uztraucies.
Kā peles ausī – 1) ļoti labi, bez rūpēm un grūtībām (dzīvot); 2) saldā miegā, netraucēti.
Kluss kā pele (arī pelīte) – ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo.
Ne peles alā – nekur (nav miera, glābiņa).
Var peli dzirdēt – saka, ja ir ļoti klusu.
Velk kā pele alā – saka, ja kāds rūpīgi vāc un glabā visu iespējamo priekšdienām.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : I 93, II 109–110]
Onomastika jeb īpašvārdi
Kā varbūtējs priekšvārds Pelēns reģistrēts Vidzemē (Sausnējā) 1524. gadā, vārds Pelis pierakstīts Vidzemē (Piņķos) 17. gs.
Uzvārdi – Pele; Pelīte.
Ergonīmi – Pele, SIA; Pele, A. Dadža individuālais uzņēmums; Baltā pele, SIA; Kalna Peles, Drabešu pagasta zemnieku saimniecība; Peles, Dobeles novada Zebrenes pagasta zemnieku saimniecība; Divas peles, SIA; Zeķu peles, SIA; Peļu nams, IK; Peļuks, Rīgas pilsētas I. Gēmes individuālais uzņēmums komercfirma.
Vietvārdi – Peles, mazciems Mārupē; Peles, viensēta Zebrenē; Pelīte, upe Salā; Pelītes, viensēta Blomē; Kalna Peles, viensēta Drabešos.
Etimoloģija
pele, mantots vārds; lš. pelė ‘t. p.’, pr. pele ‘lija’, pelemaygis ‘sarkanā lija’ („peļu miedzējs”). Pamatā ide. *pel- ‘pelēks, bāls’, no kā arī pelēks, peļķe. Blakus ide. *pel- ‘pelēks, bāls’ līdzīgas nozīmes *bhel- ‘spīdīgs, balts’; abas saknes laikam ir vienas cilmes fonētiski varianti.
Tātad pele sākotnēji ‘pelēkā’. Uzskata, ka tas ir segvārds (Haverss), kas baltu valodās aizstājis seno ide. peles apzīmējumu *mūs (no kā kr. мышь, vācu Maus). Prūšu pele ‘lija’ tā nosaukta pelēkās krāsas pēc (Endzelīns) vai arī tāpēc, ka tā ir peļu ķērāja.
Ar vārdu pele vēl 17. gs. latviešu valodā apzīmēja arī muskuli; sal. pr. peles ‘rokas muskulis’. Jēdzieni ‘pele’ un ‘(rokas) muskulis’ saistīti daudzās valodās (kr. мышь ‘pele’ : мыща ‘muskulis’, lat. mūsculus ‘pelīte; muskulis’).
Apv. pelēda ‘pūce’ (lš. pelėda) ir saliktenis, kur pirmajā daļā vārda pele sakne un otrajā – *ēda ‘ēdēja’. Salikteņa uzbūves ziņā sal. kr. медведь ‘lācis’ < *medOēdis (*medu- + *ēdis).
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 35]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – mouse
baltkrievu – мыш
čigānu – míša; péļa
franču – la souris
grieķu – ποντικός
igauņu – hiir
ivritā – עכבר
krievu – мышь
latīņu – mus
lietuviešu – pelė
lībiešu – īr
poļu – mysz
somu – hiiri
ukraiņu – миша
vācu – das Maus
zviedru – mus
