Tradicionālā transkripcija

[pda]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pæːdɑ]

[p] – balsīgais troksnenis

[] – garais, platais patskanis

[d] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ē.

pēd- – sakne, vārda celms

-a – galotne

pēd-a

→pēd+iņ-a

→pēd+o-t →pēd-o-j+um-s

              →no+pēd-o-t

              →aiz+pēd-o-t

                       →ie+pēd-o-t

                       →iz+pēd-o-t

                       →pie+pēd-o-t

                       →sa+pēd-o-t

pēd+veid-a

div+pēd-u

četr+pēd-u

kaķ+pēd-iņ-a

kumeļ+pēd-a

lāč+pēd-a

seš+pēd-u

trī-s+pēd–u

vilk+pēd-a

zaķ+pēd-as

vilk+pēd+is

pēda – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

N. Jānis Pēda – D. Jānim Pēdam

Teikumā var būt:

1)         teikuma priekšmets – Kreisā pēda ir iekaisusi.

2)     izteicēja daļa – Cilvēka balsts uz zemes ir pēdas.

3)     galvenais loceklis – Milzīga pēda!

4)     apzīmētājs – Pēdas nospiedumu jūrmalas smiltīs aizskaloja ūdens viļņi.

6)     papildinātājs – Bērni slaucīja pēdas lina dvielī.

7)     vietas apstāklis – Mamma pamanīja mazā dēla pēdā skabargu.

pēdas anatomija, pēdas daļa, pēdas forma, pēdas funkcijas, pēdas garums, pēdas iekaisums, pēdas izmērs, pēdu noslodze, pēdas pamatne, pēdas punkti, pēdas protēze, pēdas rentgens, pēdas trauma, pēdas uzbūve, pēdu vīle, pēdas zīmējums, pēdas zolīte

pēdas smiltīs, pēdas sniegā

betona pēda, bremzēšanas pēdas, cilvēka pēdas, dzīvnieku pēdas, gumijas pēda, mežacūkas pēdas, putnu pēdas, zaķa pēdas, zīdaiņa pēdas

aukstas pēdas, gara pēda, īsa pēda, jaunas pēdas, karstas pēdas, liela pēda, maza pēda, milzīga pēda, šaura pēda, plata pēda, vecas pēdas

abas pēdas, visas pēdas

otra pēda, viena pēda

aptīt pēdu, atstātās pēdas, iemītas pēdas, iekaisušas pēdas, karsēt pēdas, kutināt pēdas, kopt pēdas, masēt pēdu, mazgāt pēdas, meklēt pēdas, pazaudēt pēdas, sasvīdušas pēdas, sekot pa pēdām, stāvēt uz pilnas pēdas, uzkāpt uz pēdas

pēda, -as, s.

1. Paplatināta kājas apakšējā daļa – atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.

Pēdas skelets. Pēdas locītavas. Pēdas muskuļi. Pēdu nospiedumi smiltīs. Ieraut skabargu pēdā.

Plakanā pēda – pēdas izliekuma deformējums.

Greizā pēda – iedzimts vai iegūts kropļojums – pagriezta un saliekta pēda.

Cilvēka pēdas stāvot vai staigājot „uzņem” visu cilvēka svaru, tātad ir visvairāk noslogotā balsta un kustību aparāta daļa. Veselība 80, 10, 19.

Andris uzmanīgi izrāpās pa logu un, turoties rokām pie palodzes, meklēja kājām balstu. Beidzot tas bija atrasts. Bet, tikko viņš atlaida rokas, pamats izslīdēja zem pēdām, un kājas.. vilka visu ķermeni lejup. Imermanis 2, 26.

// Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).

Pēda gliemenēm nav plakana, bet mēlesveida vai ķīļveida. Latvijas dzīvnieki 102.

// Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm).

.. viņa [saimniece] žigli apskatījās – neviena te tuvumā nebij. Visām tupeļu pēdām tagad uz klona plakšinādama, izskrēja laukā. Upīts 4, 218.

.. [vecāmāte] pieada zeķei pēdu vai strādā kādu citu rokdarbu. Delle 2, 161.

2. parasti dsk. Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.

Basu kāju pēdas smiltīs. Svaigi iemītas pēdas. Stirnu pēdas sniegā. Putenis aizvelk gājēja pēdas.

Tik viena rinda pēdu tecēja [rasā] pret māju pusi. Tur bij aizgājis tēvs .. Brigadere 2, 304.

Melnajās ratu sliedēs un zirga pēdās bija sabirušas bērzu un iesārtās apšu lapiņas .. Birze 4, 154.

pārn. Cilvēkam ir lielā mērā šī ērmotā dabas īpašība: skatīties allaž sava nostaigātā ceļa pēdās un tur gudrot pārpārim, kā vajadzēja kāju likt .. R. Kaudzīte 1, 55.

pārn. Te mani apņēma sendienu debesis. Es pārstaigāju visas tās vietas, kur kā bērns un pusaudzis biju ieminis savas pēdas, un man daudz kas atvērās no senās burvības. Jaunsudrabiņš XV, 343.

pārn. Migla neredzamas pēdas min Kalnos, ezeros un ielu pierēs. Avotiņa 1, 80.

// pārn. Pazīmes, kas paliek (pēc kādas darbības, procesa, notikuma u. tml.).

.. apziņas dzīlēs vēl palikušas satraucoša pārdzīvojuma un ciešanu pēdas. Ezera 9, 115.

.. dabas spēku stihiskās cīņas pēdas – kalnu grēdas, ezeri un pauguri – veido kādu noteiktu ritmu – tie visi lielākoties orientēti dienvidaustrumu virzienā. Zvaigzne 72, 21, 14.

// Transportlīdzekļu atstātās pazīmes (kādā vidē, piemēram, iespiedumi, nospiedumi).

Automobiļa riepu pēdas. Iebrauktās pēdas aizputinātas.

Soļi viegli grimst brūngano smilšu takā starp iebrauktām ratu riteņu pēdām .. Dorbe 6, 62.

Uz viena no šādiem ceļiem viņi saskatīja diezgan labi saglabājušās vieglās automašīnas pēdas. Tās varēja būt atstājis tikai žigulis. Kaijaks 4, 34.

3. Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.

Ēveles pēda. Arkla pēda. Kolonnas pēda. Sliedes pēda. Gredzenveida pēda. Lodveida pēda.

Platais, dzelžiem apkaltais [kuģa] koka spārns atdūrās pret stūres pēdu. Skujiņš 12, 331.

4. literatūrā. Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.

Anapesta pēda. Divzilbīga pēda.

Pēdu veido viena uzsvērta zilbe un viena, divas vai vairākas neuzsvērtas. Valeinis 1, 246.

Žaniņš lasīja, atzīmēja pēdas, bubināja pie sevis rindas un pantus, ierakās vārdnīcās, vajadzīgo teicienu meklēdams. Viese 2, 146.

5. Garuma mērvienība – aptuveni 30,48 centimetri (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).

Septiņas (arī deviņas) pēdas – kaps.

Kad zāle sausajā gadalaikā bija nokaltusi, bieži izcēlās milzu ugunsgrēki. Liesmas izplatījās ātri ar draudīgu rūkoņu un šāvās desmitiem pēdu augstumā .. Lielais 5, 21.

Nē, mana dzimtenes zeme, no tevis es neņemšu daudz, Tikai tās septiņas pēdas, ko par kapu cilvēki sauc.. Elksne 1, 18.

Viņiem netika Tavas zemes Deviņas pēdas, Un tavas nākošās ievas, Venta. Vācietis 3, 43.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv]

p¥da (li. pėdà „Fussstapfe”),
1) die Fusssohle:
p¦das kâ pl¥gznas Naud. Auch in übertragener Bedeutung: zeķu p¦das, die Strumpfsohlen;
2) die Fussstapfe, Spur:
kad pirmuo reizi uzskata jaunu mēnesi, tad nuo p¦dām nekustuoties jāņ¥m ūdens Etn. IV, 118. apstājies un nekust nuo p¦dām LP. VII, 473. iemītas p¦das LP. I, 120. grābekļu pēdas A. XI, 153. tec[i], Laimīte, tu pa·priekšu, es tavās pēdiņās! BW. piel. ² 9180. p¦das jaukt LP. II, 67, nuojaukt I, 164. suņi uzjēma p¦das, tie dzina kādu stirnu Lautb. Luomi 187. steidzas tai p¦du uz p¦das pakaļ Lautb. Luomi 1. p¦du pakal p¦das kungam pakaļ LP. Vl, 1, 277. zirgs ar ķēniņa meitu p¦du nuo p¦das pakaļ IV, 151. vecis bez p¦dām bij pazudis VII, 909. p¦das dzīt, eine Spur verfolgen: kâ lai sadz¥n blēža p¦das? Aus. I, 103. laid man tavās p¦dās mīt! Aus. I, 122. ratu p¦das, die Wagenspur. uz karstām p¦dām panākt, auf frischer Tat ertappen. t¦va p¦dās dzīvuot, in des Vaters Fussstapfen treten. m¥lna p¦da, „bezsniega laiks”: kam¦r m¥lna p¦da, – zagļiem reize Fest.;
3) uz p¦dām, sofort:
uz p¦dām ej! geh sofort! Wolm. uz p¦dām šurp! Treum. Sveš. 11. stingrais skats tuos uz p¦dām apklusināja A. XXI, 757. apturēja pilnuos rikšuos ejuošu zirgu uz p¦dām K. M. 32. lai tas uz p¦dām zemē krīt Aus. I, 105 – K. M. 33 dafür nuo p¦dām: zirgs nuo p¦dām sāka iet pilnuos rikšuos;
4) der Fuss, Schuh (Längemass)U.;

p¦du m¦rs, ein Zollstock U.;
5) linu p¦da Siuxt, ein Bund Flachs U.; in Ronneb. n. Etn. III, 89, Dohl.: eine Handvoll Flachs Pas. III, 66; in Bers.: 2 Handvoll; zirņu p¦da, ein Armvoll ungedroschener Erbsen (zum Aufstecken und Trocknen) U.; rudzu p¥da ² (= kūlītis) Dunika;
6) izkapts p¦da, der jenige Teil der Sense, der an den Stiel befestigt wird
Grünh., Brinken: p¦da piesieta pie kāta ar aukliņu A. XI, 170. karuotes p¥da, der untere Teil (den man in den Mund einführt) eines Löffels Upīte st. 37. arkla p¦da, ein Teil des Pfluges: gar malu (arklam) iet p¦da jeb kreisie sāni RKr. XVII, 38. masta od. zēģeļa p¦da, der Eichenklotz, in welchen der Bootsmast mit dem untern Ende eingelassen ist U. (in Salis dafür: pēdiņa);
7) in Pflanzenbenennungen:
gaiļa p¦das, Hahnenfuss (ranunculus L.) RKr. II, 76; kaķu pēdiņas,
a) gnaphalium dioicum Mag. IV, 2, 89, Konv. ¹ 785; antemnaria dioica RKr. II, 66;
b) ein Muster RKr. XVII, 31, Kav.; kumeļa p¦das, asarum europaeum Mag. IV, 2, 47; zaķu pēdiņas, antemnaria dioica Etn. I, 65;
8) in Benennungen von Fusskrankheiten:
muskuļa p¦da, Klumpfuss (pes varus) Konv. ¹ 1527; zirga jeb putnu p¦da, Pferdefuss, Spitzfuss (pes equinus) Konv.¹ 1528. In der Bed. 5 nebst li. p­das „Getreidegarbe” (nach Bezzenbesger BB. XXVII, 175, Persson Beitr. 225, Fick Wrtb. I ⁴ , 474, Walde Vrgl. Wrtb. II, 22) zu le. puôds, ae. fatian „fassen”, and. fat „Gefäss”, ahd. givāzzi „Bagage” u. a. Dagegen in den übrigen Bedeutungen nebst p¥ds, pads (und pedelis?) zu li. pėdė „Fussteil des Strumpfes”, p­sčias „zu Fuss”, apr. peadey „Socken”, pedan „Pflugschar”, slav. podъ „Boden”, ai pad- (nom. s. pāt), arm. otn, gr. ποδ- (nom. s. dial. πώς), la. ped- (nom. s. pēs), got. fōtus „Fuss”, gr. dial. πεδά „μετά”, πέδον „Boden”, ai. pádyatē „geht, fällt”, padá-m „Schritt”, arm. het „Spur”, slav. pasti, ae. fetan „fallen” u. a. bei Walde l. c. II, 23 ff., Trautmann Wrtb. 209 f., Stamm Denomin. 58 f., Bolsacq Dict. 754 f. und 808 f.
[Sagatavots pēc: ME III : 205–206]

•

p¥da,
1) tikt uz p¦dām „atjēgties” Linden in Kurl.;
2) visu cēlienu uz vienām p¦dām („uz vienas vietas”) AP. nuo p¦dām vien pazinu ... meitu gājumiņu: īsa p., īsi suoļi ... BW. 6522;
3) kad sirds kaite, tad var nuomirt uz p¦dām (schnell, plötzlich)
Frauenb.;
5) linu p. – daudzums, kuo plūcuot saņ¥m vienā saujā un visu uz reizes izplūc un pēc tam sasien Siuxt. linus plūcuot divi saujas skaita par vienu p¦du AP. (hier seien früher auch Felderbsen gerauft und nach
p¦das gerechnet worden) Ramkau. linu p¦du atv¥duši BW. 18250, 1. rudzu p. – auch Gramsden;

6): kausa (kaŗuotes) pēdiņa Linden in Kurl.; „dakšu daļa, kuŗā iedz¥n kātu” Frauenb.; p¦da „duru kājas apakšējā daļa” Siuxt: kluci, kas durīm apakšā, sauc par slieksni un buomja galu, kas stāv iekšā, sauc par p¦du; 7): kaķa p., helichrysum arenarium Oknist; kumeļa p., hepatica triloba Oknist; lāča p¦das, Faltenmorcheln (helvella esculenta) Durben; zuosu p., chenopodium Konv.² 285;
8) demin. pêdiņa, ein gewisses Strickmuster für Handschuhe
Ramkau.
[Sagatavots pēc: EH XIII : 226]

pēda – pāds, (dem.) piedeņš

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]  

pēda – peka, plezna, kājapakša

Uzvārdi – Pēda; Pēdiņš, Pēdiņa; Pēdājs; Pēdāja.

Vietvārdi – Pēdas, mājvārds; Vella pēda, ieplaka Priekuļu novadā; Vella pēdas grava, kalns Ilūkstes novadā; Govspēda, purvs Ķekavas novadā; Lāčpēdas, mājvārds; Nošpēdas, mājvārds.

Ergonīmi – Pēda, apavu veikals Jēkabpilī; Pēda LV, biedrība Rīgā; Pēdas LV, motobiedrība Rīgā; Pēdu kabinets, pēdu aprūpes centrs Rīgā; Trīs pēdas, tekstilpreču ražošanas un tirdzniecības uzņēmums Rīgā; Četras pēdas, picērija un restorāns Salaspilī; Zaļās pēdas, mēbeļu galdniecības uzņēmums Rūjienā.

Pasākumi – Liepājas pēdas Latvijā 2017, orientēšanās spēles; Pa Rūsiņa pēdām, izzinošs pārgājiens skolēniem (2017–2018).

pēda, mantots vārds; apv. pēds; lš. pėdà, apv. p­das ‘t. p.’, pr. peadey ‘zeķes’ (pėd¡lis ‘zeķe’), pedan ‘lemesis’, kr. под ‘klons, grīda, apakša, dibens’ (priev. под ‘zem’), bkr. под ‘apakšējā daļa, kalna pakāje’, ukr. пiд (ģen. пóду) ‘sienas kaudzes apakšējā daļa’, bulg. под ‘grīda’, č. půda ‘augsne, zeme’, p. spód ‘apakša’, skitu pada- ‘iemīta pēda; nākamā paaudze, pēcteči’, gr. poùs (ģen. podós) ‘kāja’, pédon ‘zeme, grunts’, lat. pēs (ģen. pedis) ‘kāja’.

Pamatā ide. *p¢d-: *pQd- ‘kāja’ > ‘tas, ko min ar kājām, klons, zeme’. Šāda nozīme latviešu valodā izteikta ar vārdu citā skaņumijas pakāpē – apv. pads. Iespējams, ka tās pašas cilmes ir apv. pada ‘zema vieta lauka vidū, ko nevar art’.

Daži savienojumi ar vārdu pēda ieguvuši steigas vai pēkšņuma nozīmi. A. Kronvalds lietoja vārdu pēdas arī nozīmē ‘sekas’.

[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 664–665]

angļu foot

baltkrievu фут

čehu noha

franču pied

grieķu πόδι

igauņu suu

krievu фут

lietuviešu pėda

poļu stopa

somu jalka

ukraiņu фут

vācu der Fuß

zviedru  fot