pavasaris, -ra, v.
Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
Marta saule spīdēja jau silti. No jumtiem pilēja. Ielu notekās krājās brūns, netīrs ūdens. Tuvojās pavasaris. Kurcijs 3, 38.
// ģen.: pavasara, adj. nozīmē Tāds, kas pastāv, norisinās šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā, ir raksturīgs šim gadalaikam, klimatiskajai sezonai. Tāds, ko izmanto šajā gadalaikā, klimatiskajā sezonā.
Pavasara mēteļi, tie tomēr ir vēl diezgan biezi .. Zigmonte 6, 186.
.. pavasara nogurums, kurā agrāk vainoja vienīgi vitamīnu samazināšanos uzturā, izskaidrojams arī ar hormonu izdalīšanos lielā daudzumā. Veselība 82, 5, 32.
// pārn. Veidošanās un attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piemēram, kādai parādībai).
Apjomā tā [J. Alunāna „Dziesmiņas”] bija gluži pieticīga burtnīciņa, bet liela tā kļuva nozīmībā – ar to īsti sākās latviešu mākslas dzejas pavasaris. Literatūra un Māksla 56, 12, 2.
Un Mare atcerējās sevi un Juri dzīves pavasarī – jaunībā. Dorbe 3, 111.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Uzvārdi – Pavasaris, Pavasare.
Vietvārdi – Pavasaris, ciema daļa Olaines pagastā; Pavasaris, vasarnīcu ciems Daugavpils novadā; Pavasaris, vasarnīcu ciems Aronas pagastā.
Vārda pavasaris sākotnējā nozīme cēlusies laikam no ‘gaišais laiks (pēc tumsas)’, no kā gan ‘rīts (diena)’, gan ‘pavasaris (vasara)’. Sākotnēji pavasaris un vasara uzskatīti par vienu gadalaiku. Kad sīkāk diferencēti gadalaiki, dažās valodās senais nosaukums paturēts pavasarim, citās tas attiecināts uz vasaru.
[Sagatavots pēc: Karulis II 1992 : 494]