Tradicionālā transkripcija

[patìesĩba]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pɑti͜esiːːbɑ̆]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[a] –īsais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[ī] – garais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Četrzilbju vārds.

Ortogramma – ī.

pa- – priedēklis

-ties- – sakne

-īb- – piedēklis

-a – galotne

patiesīb- – vārda celms

-ība – izskaņa

pus+pa-ties-īb-a

patiesība – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
 

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Patiesība ne vienmēr ir patīkama.

2) izteicēja daļa – Tā ir patiesība.

3) galvenais loceklis – Vienkārša patiesība.

4) papildinātājs – Patiesību nenoslēpsi.

5) vietas apstāklis – Spēks ir patiesībā.

6) apzīmētājs – Jurģis bija patiesības mīlētājs.

patiesības meklēšana, patiesības mīlestība, patiesības mīlētājs
 

ābeces patiesība
 

absolūtā patiesība, elementāra patiesība, īstā patiesība, kaila patiesība, konkrētā patiesība, objektīvā patiesība, relatīvā patiesība, skaidra patiesība, skarba patiesība, vienkārša patiesība
 

jūsu patiesība, mana patiesība, mūsu patiesība, tava patiesība
 

atbilst patiesībai, slēpt patiesību, uzzināt patiesību, vispāratzīta patiesība,vispārzināma patiesība

patiesība, -as, s.

1. Pareizs īstenības atspoguļojums.

Patiesību sakot – lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.

Ir cilvēki, kuri nespēj nedz patiesības sacīt citam, nedz sevis dēļ melu runāt. R. Kaudzīte 1, 34.

2. lok.: patiesībā, apst. nozīmē Īstenībā.

Viņa izskatās daudz vecāka, nekā patiesībā ir, un stipri sagurusi .. Lukjanskis 4, 19.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

patiesība – taisneiba; patīseiba; eistynums; eistīne poēt.; patiesībā – eistyn  
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

patiesība – taisnība, tiesa (tas ir tiesa)

patiesība – meli

Vārds patiesība darināts no vārda patiess, kura pamatā savukārt ir vārds tiesa. Vārda patiesība cilmes noskaidrošanai var izmantot etimoloģijas vārdnīcā piedāvāto vārda tiesa skaidrojumu.

Tiesa [tìesa]; lš. tiesà ‘patiesība, taisnība’. Atv. no verba *tiest ‘darīt līdzenu, taisnu’ vai no adj. tiess (arh.) ‘taisns’. Mūsdienu liter. valodā ir vārda tiesa vairāki nozīmes slāņi. Adjektīva tiess nozīmei ‘taisns’ → ‘pareizs, īstens’ atbilst tiesa ‘patiesība’ un ar to saistītā noz. ‘taisnība, pareizs viedoklis’.

Adj. patiesi (ar nozīmes niansi [pa∙tìesi]) izveidojies no priev. pa savienojuma ar subst. tiesa senāko dat. formu; par galotni sal. „pa labai rokai” = „pa labi roki”. Folklorā un izloksnēs adverba paralēlā forma ir pa(r) tiesu un patiešām; piem.: „Sak’ patiesi (var.: par tiesu, patiesu), tautu meita, Būsi mana vai nebūsi” (LD 14801, 1). Adj. patiess laikam no adverba.
[Sagatavots pēc: Karuļa II 1992 : 398–399]

angļu – truth

baltkrievu – праўда

čigānu – chachimos

franču – la vérité

grieķu – αλήθεια

igauņu – tõde

ivritā – עמעס

krievu – правда

latīņu – veritās

lietuviešu – tiesa

poļu – prawda

somu – totuus

ukraiņu – правда

vācu – die Wahrheit

zviedru – sanning