pasaule, -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1. parasti vsk. Matērijas eksistences formu kopums. Arī Visums, kosmoss.
Objektīvi eksistējošā pasaule.
Pasaule ir bezgalīga telpā un laikā, tai nav ne sākuma, ne gala, tajā nav nekādu sākotnējo elementu, ne arī gala produktu, viss kustas un attīstās. Zinātne un Tehnika 66, 12, 26.
2. Visuma atsevišķa daļa. Arī debess ķermenis (parasti planēta).
1974. gada beigās Zeme pirmo reizi pārraidīja radiogrammu iespējamiem citu pasauļu iemītniekiem. Horizonts 75, 16. 31.
3. parasti vsk. Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas.
Pasaules politiskā karte. Pasaules dabas bagātības. Cīnīties par mieru visā pasaulē.
Mēs gribam zināt, kas notiek pasaulē. Tādēļ visas zemeslodes cilvēki it kā iepazinušies. Tādēļ noziegums vienā kontinentā uztrauc cilvēkus visā pasaulē. Birze 5, 217.
4. Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
Klīst apkārt pa pasauli. Neredzēt nekā no pasaules.
// Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
Edgars juta, ka pasaule kļūst viņa uztverē citāda. Arvien lielāku nozīmi ieguva ikdienība un sīkumi. Gulbis 3, 127.
5. Sabiedrība, cilvēku grupa. Arī cilvēce.
Censties noslēpt no pasaules. Lai redz visa pasaule!
Visur un vienmēr paredzot tikai pašu ļaunāko, vispār neko nav vērts iesākt. Tad atliek tikai sēdēt paēnā, pavējā un skumt par pasaules samaitātību. Vīksna 1, 43.
// Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām pazīmēm (parasti kādā laikposmā).
Celt jaunu pasauli. Izprast mūsdienu pasauli. Dzīvot brīvā pasaulē.
// Sociāla grupa.
Piederēt pie zinātnieku pasaules.
6. Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
Pētīt minerālu pasauli.
// Cilvēku darbības nozare, arī rezultāts.
Rūpnieciskās ražošanas pasaule.
Rainis ar savu domāšanu tik cieši ieaudzis tautas dziesmu savdabīgajā pasaulē, ka tās tēli un priekšstati kļūst viņam par gluži dabisku izteiksmes veidu. J. Kalniņš 5, 141.
7. Cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums. Arī cilvēka atsevišķa darbības nozare.
Savā pasaulē akli un spītīgi noslēdzies, viņš [diriģents] nav spējis nokļūt līdz cilvēka un cilvēces izmocītai dvēselei. Upīts 18, 119.
// Psihisko stāvokļu, arī psihes, rakstura, personības īpašību kopums. Arī šāda kopuma atsevišķa daļa.
Cilvēka jūtu un domu pasaule.
„Ķērsta”... Kasparam šis vārds neko neizteica, bet atlika tā vietā iedomāties .. Zandu, un viss kļuva citādi. .. uzvirmoja vesela atmiņu pasaule, kuru nespēja viņam atņemt neviens. Līvs 2, 162.
8. Cilvēka dzīves apstākļu, norišu kopums, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
Iznīks cilvēks ar visām pasaules gudrībām, ja viņš nebūs atradis mūžīgās patiesības ceļu. Niedre 12, 87.
9. ģen.: pasaules, adj. nozīmē Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus. Saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
Pasaules mēroga pasākums.
Noras sarunu ar doktoru Ranku režisore uzskata par vienu no visģeniālāk uzrakstītām mīlestības ainām pasaules dramaturģijā .. Dzene 6, 167.
// Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
// sar. Ļoti liels, arī neparasts.
Kārlēns ierunājās, ka šķūti izbraukt varētu arī šis, tēvam nemaz nevajagot pašam dzīties to pasaules gabalu līdz pagasta mājai. Lācis 15, 205.
Pasaules uzskats – principu un uzskatu kopums, kas noteic (atsevišķa cilvēka, sociālas grupas vai visas sabiedrības) attieksmi pret īstenību, arī darbības virzienu.
Mākslas darba saturu nosaka rakstnieka pasaules uzskats, ko savukārt nosaka sabiedrība, tās uzskati .. Valeinis 1, 27.
Pasaules gals – pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem – pasaules bojāeja saskaņā ar dieva vai dievu gribu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Iziet pasaulē – doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
Pasaules gājējs (arī klaiņotājs) niev. – cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
Laist pasaulē – dzemdēt, radīt.
Nākt (retāk ierasties) pasaulē – (pie)dzimt.
Būt (šajā) pasaulē – būt dzīvam.
Nebūt vēl (šajā) pasaulē – nebūt vēl piedzimušam.
Cita (arī viņa) pasaule – viņpasaule.
Nebūt (vairs šajā) pasaulē – būt mirušam.
Laist pasaulē (arī tautās, tautā) – izdot iespieddarbus.
Palaist pasaulē – atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
Izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) – aiziet bojā.
(Kā) no pasaules radīšanas – saka par ko ļoti senu, tāda, kas pastāv ļoti sen, no seniem laikiem.
Lāpīt pasauli iron. – cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules lāpītājs iron. – cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules naba iron. – tas, kas ir ārkārtīgi, ļoti nozīmīgs.
Apgriezt (visu) pasauli ar kājām gaisā sar. – pārmainīt pilnīgi pretēji tam, kā bijis iepriekš.
Pasaules brūte sar.; niev. – izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
Pasaules brūtgāns sar.; niev. – izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
