Tradicionālā transkripcija

[pasaka]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[pɑsɑkɑ]

[p] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais līdzskanis

[a] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais līdzskanis

[a] – īsais patskanis

Trīszilbju vārds.

pa- – priedēklis

-sak- – sakne

-a – galotne

pasak- – vārda celms

pasaka – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Pasakas ir bērnu mīļākā lasāmviela.

2) izteicēja daļa – Viens no daiļliteratūras žanriem ir literārās pasakas.

3) galvenais loceklis – Brīnumu pasakas.

4) papildinātājs – Vecmāmiņ, pastāsti man pasaku par Sarkangalvīti un vilku.

5) apzīmētājs – Bērnībā ikviens grib nokļūt pasaku valstībā.

6) apstāklis – Ja dzīvē viss notiktu kā pasakā!

pasaku filma, pasaku grāmata, pasaku kamols, pasaku krājums, pasaku tēls

brīnumu pasakas, dzīvnieku pasakas, sadzīves pasakas, tautas pasakas

gara pasaka, interesanta pasaka, īsa pasaka, literārā pasaka

pētīt pasakas, pierakstīt pasakas, sacerēt pasakas, stāstīt pasaku, zināt pasakas

pasaka, s.

1. Tautas daiļrades vai literārs (parasti prozas) sacerējums, kam raksturīga fantastika. 

Latviešu tautas pasakas. Sadzīves, dzīvnieku pasakas. Literārās pasakas autors. Pasaku teicējs, stāstītājs. Pasaku tēli.

Kā pasakā – ļoti skaisti, labi, arī neticami.

2. dsk.; sar. Izdomājums, blēņas,  

Nestāsti nu pasakas! Tās ir tīrās pasakas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 799]

pasaka, -as, s.

1. Vēstītājas folkloras sacerējums, kam ir raksturīga fantastika. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.

Vākt tautas pasakas. Publicēt tautas pasakas. Tautas pasaku krājumi. Pasaku grāmata. Stāstīt bērniem pasakas.

Dzīvnieku pasakas – pasakas, kur galvenie varoņi ir dzīvnieki.

Brīnumu pasakas – pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.

Sadzīves pasakas – pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.

Pasaku kamols – pasaku kopums, ko kāds zina.

Pārlaižu acis tīri izkoptajam dārzam, un ir tā, it kā es būtu ienācis bērnībā dzirdēto pasaku valstī. Preilis 1, 18.

sal. Es redzu! Lauskis tāds kā pasakā: Mazs vīriņš lielā, baltā kažokā, Un galva apkaklē kā pazudusi, Tik degungaliņā Tam gara ledus tapa piesalusi! Aspazija 3, 140.

// Parasti savienojumā „literārā pasaka”: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.

K. Skalbes pasakas.

// pārn. Tas, kas ir neparasti skaists, arī ļoti labs.

Tā nebija platmale, bet pasaka! Koši zaļā krāsa atsita kaut ko vidēju starp aļģes un rudzu zelmeņa zaļumu. A. Grigulis 12, 27.

2. parasti dsk. Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas. Nieki, muļķības, arī baumas.

Melst tukšas pasakas.

Tev tika skaļas pasakas par mīļo tēti, kas aizbraucis garā, garā komandējumā. Mamma tev sacerēja vēstules no viņa. Spāre 6, 279.

Kā pasaka – saka par ko neparasti skaistu, arī ļoti labu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

pasaka – puorsoka; pasaku princese – puorsokys priņcese; pasaku taka – puorsoku styga; pasaku grāmata – puorsoku gruomota 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

Uzvārdi – Pasaciņa.

Ergonīmi – Pasaka, bistro; Pasaku nams, bērnu izklaides un attīstības centrs; Pasaciņa, bērnu rotaļu istaba Rīgā; Pasaciņa, pirmsskolas izglītības iestāde; www.pasakas.net.lv, pasaku portāls.

pasaka, mantots vārds; lš. pãsaka, ‘t. p.’. Atvasināts no verba sacīt, sal. apv. saka ‘teika, sakāmais’. Vārda nozīme no senāka ‘sakāmais, pastāstāmais’ → ‘pasacītais, pastāstītais’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 656]

angļu – fairy-tale; tale

baltkrievu – казка

čigānu – parameša; paramiša

grieķu – παραμύθι

igauņu – muinasjutt

itāļu – fiaba

krievu – сказка

latīņu – fabula

lietuviešu – pasaka

lībiešu – muininīž

poļu – bajka

somu – satu

ukraiņu – казка

vācu – das Märchen

zviedru – saga