notikt
Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību).
Šķirkļa autore: Solvita Pošeiko
Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību).
Tradicionālā transkripcija
[nùotikt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[nu͜otikt]
[n] – skanenis
[uo] – divskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
[i] – īsais patskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
no- – priedēklis
tik- – sakne
-t – galotne
notik- – vārda celms
notikt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
notiek |
ir notic-is ir notik-us-i |
ir notik-uš-i ir notik-uš-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
notik-a |
bija notic-is bija notik-us-i |
bija notik-uš-i bija notik-uš-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
notik-s |
būs notic-is būs notik-us-i |
būs notik-uš-i būs notik-uš-as |
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
|
|
|
|
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
notiek-ot |
esot notic-is esot notik-us-i |
esot notik-uš-i esot notik-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
notik-š-ot |
būšot notic-is būšot notik-us-i |
būšot notik-uš-i būšot notik-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
notik-tu |
būtu notic-is būtu notik-us-i |
būtu notik-uš-i būtu notik-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-notiek |
ir bijis jā-notiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-notiek |
bija bijis jā-notiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-notiek |
būs bijis jā-notiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-notiek |
būtu bijis jā-notiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-notiek |
esot bijis jā-notiek |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-notiek |
būšot bijis jā-notiek |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
2. |
|
|
3. |
lai notiek! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Nereti notikt nozīmē izdoties.
2) izteicējs – Skolā katru gadu notiek jauno literātu konkurss.
3) galvenais loceklis – Pasākumam notikt!
notikt negribot, notikt neprasot
ātri notikt, ilgi notikt, jautri notikt, lēnu notikt, pēkšņi notikt, plānveidīgi notikt, regulāri notikt, skaisti notikt, svinīgi notikt, viegli notikt
notikt, 3. pers., -tiek, pag. -tika, nepārej.
1. Pēkšņi, nejauši gadīties; atgadīties.
Viņam notikusi nelaime. Kas tev noticis? Lai notiek kas notikdams!
2. Norisināties, būt.
Konference notiks 7. janvārī. Mācības notiek vakaros. Koncerts vakar nenotika. Lai notiek pēc tava prāta!
3. Tikt nost (no kā).
Viņš nevar notikt no siena kaudzes.
4. Tikt (līdz kādai vietai); nokļūt.
Līdz tumsai jānotiek pilsētā.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 732]
notikt, tikai 3. pers., -tiek, pag. -tika; intrans.
1. Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību).
Visaktīvākie mikrobioloģiskie procesi norit augsnē un ūdeņos. Atmosfēra saskaras ar augsnes virskārtu, ar ūdens virsmu – notiek gāzu apmaiņa .. Zinātne un Tehnika 78, 10, 11.
Un nez kādēļ man liekas, ka es jau varu iztēloties, kā tas viss notiks. Harijs aizvedīs mani pie viņas un teiks: „Mammu... mēs ar Inesi esam nolēmuši apprecēties...” Brodele 17, 135.
Lai cepas! Lai krāsns karstumā notiek mīklas brīnumainā pārvērtība maizē. Liesma 72, 3, 4.
// Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
Māra atskārta, ka tūdaļ būs tikusi ārā no .. lazdāja un izkļūs lauka malā, un tā arī notika. Ezera 14, 53.
Nezinu, kas notiktu, ja šajos autobusos, .. kur iekāpjot saka labudienu un izkāpjot patencina, ja šajos autobusos kāds „varonis” sāktu strādāt ar elkoņiem, sev ceļu brīvodams .. Avotiņa, Peters 1, 12.
// Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
Ar Kalnariju Recu notika nelaime. .. Ceļš bija nobraukts glums, ragavas slīdēja un gāzās, paraudamas Recu apakšā. Sakse 2, 164.
„Interesanti! Kas tad man var notikt? Man taču jau astoņpadsmit. Un man negribas dzirdēt, ka par mani baidās kā par maziņu.” Brodele 17, 58.
„Savādi,” Arats saka. „Kādēļ nebrauc maiņa?” – „Droši vien kaut kas noticis ar mašīnu.” Lukjanskis 1, 31.
// Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
Imants stāv kā mēms, spītīgi uzrāvis plecus. „Kas ar tevi notiek, dēls? Katrs tiecas uz mājām, bet tu... tu prom. Mātei par bēdām, cilvēkiem par apsmieklu.” Ezera 2, 150.
„Kas noticis ar veco Līča krogu?” es apjautājos. „Vai tas vēl saglabājies un tur vēl iet tikpat jautri kā senāk?” Lācis 15, 119.
2. Tikt darītam, veiktam (par darbību, pasākumu).
Katru sestdienu klubā notiek atpūtas vakari. Izstāstīt par notikušo sarunu. Jaunajā skolā notiek pirmā stunda. Notiek kapitālremonts.
Ap to pašu laiku .. Rugainē notika slepkavība, kas stipri saviļņoja ļaužu prātus plašā apkaimē. Austriņš 1, 330.
3. Īstenoties. Piepildīties.
Noticis fakts.
Tēvs: Ja Noliņš būtu citādāks, nezin vai tad tava griba notiktu. Bet nu: lai nāk un ņem arī tas Edvarts tos Indrānus. Blaumanis 6, 355.
Bet, lai cik barga aizgājusi diena, Tā manu prieku nespēj iebaidīt. Pēc katra trieciena tas kājās slienas Un tic – sen gaidīts brīnums notiks rīt. Brīdaka 1, 52.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
notikt – 1. nūtikt; dareitīs; 2. (gadīties) nūtikt; tikt; gadeitīs; izagadeit
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
notikt – gadīties, atgadīties, lēkties sar.; risināties, noritēt
Vārds notikt atvasināts no tikt; lš. tèkti (tag. tenkù) ‘tikt, nākties; pietikt, sniegties, aizstiepties; vajadzēt; notikt, gadīties’, go. þeihan (*þenhan < ģerm. *tenkō-) ‘plaukt, zelt, veikties, sekmēties’, v. gedeihen ‘t. p.’ Pamatā ide. *tek- ‘sniegt (← ’stiept’); izstiept roku (sniedzot, lūdzot, saņemot)’. Saknes sākotnējā forma latviešu valodā ir pārveidota. Blakus tag. *tenku > tieku izveidota jauna paradigma pēc lieku : likt, liku parauga – tieku : tikt, tieku (Zubatijs, Endzelīns).
Dažas tikt agrākās nozīmes liter. valodā izzudušas, bet tās redzamas atv-os (priedēkļu verbos), kas leksiskajā sistēmā kļuvuši patstāvīgi, t. i. semantiski neatkarīgi no pamatverba: pietikt, notikt, iztikt.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1037]
latīņu – fierī
lietuviešu – atsitikti; įvykti
poļu – zdarzyć