notikt, 3. pers., -tiek, pag. -tika, nepārej.
1. Pēkšņi, nejauši gadīties; atgadīties.
Viņam notikusi nelaime. Kas tev noticis? Lai notiek kas notikdams!
2. Norisināties, būt.
Konference notiks 7. janvārī. Mācības notiek vakaros. Koncerts vakar nenotika. Lai notiek pēc tava prāta!
3. Tikt nost (no kā).
Viņš nevar notikt no siena kaudzes.
4. Tikt (līdz kādai vietai); nokļūt.
Līdz tumsai jānotiek pilsētā.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 732]
notikt, tikai 3. pers., -tiek, pag. -tika; intrans.
1. Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību).
Visaktīvākie mikrobioloģiskie procesi norit augsnē un ūdeņos. Atmosfēra saskaras ar augsnes virskārtu, ar ūdens virsmu – notiek gāzu apmaiņa .. Zinātne un Tehnika 78, 10, 11.
Un nez kādēļ man liekas, ka es jau varu iztēloties, kā tas viss notiks. Harijs aizvedīs mani pie viņas un teiks: „Mammu... mēs ar Inesi esam nolēmuši apprecēties...” Brodele 17, 135.
Lai cepas! Lai krāsns karstumā notiek mīklas brīnumainā pārvērtība maizē. Liesma 72, 3, 4.
// Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
Māra atskārta, ka tūdaļ būs tikusi ārā no .. lazdāja un izkļūs lauka malā, un tā arī notika. Ezera 14, 53.
Nezinu, kas notiktu, ja šajos autobusos, .. kur iekāpjot saka labudienu un izkāpjot patencina, ja šajos autobusos kāds „varonis” sāktu strādāt ar elkoņiem, sev ceļu brīvodams .. Avotiņa, Peters 1, 12.
// Rasties, izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai, nevēlamiem apstākļiem.
Ar Kalnariju Recu notika nelaime. .. Ceļš bija nobraukts glums, ragavas slīdēja un gāzās, paraudamas Recu apakšā. Sakse 2, 164.
„Interesanti! Kas tad man var notikt? Man taču jau astoņpadsmit. Un man negribas dzirdēt, ka par mani baidās kā par maziņu.” Brodele 17, 58.
„Savādi,” Arats saka. „Kādēļ nebrauc maiņa?” – „Droši vien kaut kas noticis ar mašīnu.” Lukjanskis 1, 31.
// Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
Imants stāv kā mēms, spītīgi uzrāvis plecus. „Kas ar tevi notiek, dēls? Katrs tiecas uz mājām, bet tu... tu prom. Mātei par bēdām, cilvēkiem par apsmieklu.” Ezera 2, 150.
„Kas noticis ar veco Līča krogu?” es apjautājos. „Vai tas vēl saglabājies un tur vēl iet tikpat jautri kā senāk?” Lācis 15, 119.
2. Tikt darītam, veiktam (par darbību, pasākumu).
Katru sestdienu klubā notiek atpūtas vakari. Izstāstīt par notikušo sarunu. Jaunajā skolā notiek pirmā stunda. Notiek kapitālremonts.
Ap to pašu laiku .. Rugainē notika slepkavība, kas stipri saviļņoja ļaužu prātus plašā apkaimē. Austriņš 1, 330.
3. Īstenoties. Piepildīties.
Noticis fakts.
Tēvs: Ja Noliņš būtu citādāks, nezin vai tad tava griba notiktu. Bet nu: lai nāk un ņem arī tas Edvarts tos Indrānus. Blaumanis 6, 355.
Bet, lai cik barga aizgājusi diena, Tā manu prieku nespēj iebaidīt. Pēc katra trieciena tas kājās slienas Un tic – sen gaidīts brīnums notiks rīt. Brīdaka 1, 52.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Vārds notikt atvasināts no tikt; lš. tèkti (tag. tenkù) ‘tikt, nākties; pietikt, sniegties, aizstiepties; vajadzēt; notikt, gadīties’, go. þeihan (*þenhan < ģerm. *tenkō-) ‘plaukt, zelt, veikties, sekmēties’, v. gedeihen ‘t. p.’ Pamatā ide. *tek- ‘sniegt (← ’stiept’); izstiept roku (sniedzot, lūdzot, saņemot)’. Saknes sākotnējā forma latviešu valodā ir pārveidota. Blakus tag. *tenku > tieku izveidota jauna paradigma pēc lieku : likt, liku parauga – tieku : tikt, tieku (Zubatijs, Endzelīns).
Dažas tikt agrākās nozīmes liter. valodā izzudušas, bet tās redzamas atv-os (priedēkļu verbos), kas leksiskajā sistēmā kļuvuši patstāvīgi, t. i. semantiski neatkarīgi no pamatverba: pietikt, notikt, iztikt.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 1037]