Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
Tradicionālā transkripcija
[ņet]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɲemˀt]
[ɲemːt]
[ņ] – skanenis
[e] – īsais, šaurais patskanis
[m] – skanenis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
ņem- – sakne, vārda celms
-t – galotne
ņemt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ņem-u |
ņem-am |
esmu ņēm-is esmu ņēm-us-i |
esam ņēm-uš-i esam ņēm-uš-as |
2. |
ņem |
ņem-at |
esi ņēm-is esi ņēm-us-i |
esat ņēm-uš-i esat ņēm-uš-as |
3. |
ņem |
ņem |
ir ņēm-is ir ņēm-us-i |
ir ņēm-uš-i ir ņēm-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ņēm-u |
ņēm-ām |
biju ņēm-is biju ņēm-us-i |
bijām ņēm-uš-i bijām ņēm-uš-as |
2. |
ņēm-i |
ņēm-āt |
biji ņēm-is biji ņēm-us-i |
bijāt ņēm-uš-i bijāt ņēm-uš-as |
3. |
ņēm-a |
ņēm-a |
bija ņēm-is bija ņēm-us-i |
bija ņēm-uš-i bija ņēm-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ņem-š-u |
ņem-s-im |
būšu ņēm-is būšu ņēm-us-i |
būsim ņēm-uš-i būsim ņēm-uš-as |
2. |
ņem-s-i |
ņem-s-it/ņem-s-iet |
būsi ņēm-is būsi ņēm-us-i |
būsit/būsiet ņēm-uš-i būsit/būsiet ņēm-uš-as |
3. |
ņem-s |
ņem-s |
būs ņēm-is būs ņēm-us-i |
būs ņēm-uš-i būs ņēm-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tieku ņem-t-s tieku ņem-t-a |
tiekam ņem-t-i tiekam ņem-t-as |
esmu ticis ņem-t-s esmu tikusi ņem-t-a |
esam tikuši ņem-t-i esam tikušas ņem-t-as |
2. |
tiec ņem-t-s tiec ņem-t-a |
tiekat ņem-t-i tiekat ņem-t-as |
esi ticis ņem-t-s esi tikusi ņem-t-a |
esat tikuši ņem-t-i esat tikušas ņem-t-as |
3. |
tiek ņem-t-s tiek ņem-t-a |
tiek ņem-t-i tiek ņem-t-as |
ir ticis ņem-t-s ir tikusi ņem-t-a |
ir tikuši ņem-t-i ir tikušas ņem-t-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiku ņem-t-s tiku ņem-t-a |
tikām ņem-t-i tikām ņem-t-as |
biju ticis ņem-t-s biju tikusi ņem-t-a |
bijām tikuši ņem-t-i bijām tikušas ņem-t-as |
2. |
tiki ņem-t-s tiki ņem-t-a |
tikāt ņem-t-i tikāt ņem-t-as |
biji ticis ņem-t-s biju tikusi ņem-t-a |
bijāt tikuši ņem-t-i bijāt tikušas ņem-t-as |
3. |
tika ņem-t-s tika ņem-t-a |
tika ņem-t-i tika ņem-t-as |
bija ticis ņem-t-s bija tikusi ņem-t-a |
bija tikuši ņem-t-i bija tikušas ņem-t-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšu ņem-t-s tikšu ņem-t-a |
tiksim ņem-t-i tiksim ņem-t-as |
būšu ticis ņem-t-s būšu tikusi ņem-t-a |
būsim tikuši ņem-t-i būsim tikušas ņem-t-as
|
2. |
tiksi ņem-t-s tiksi ņem-t-a |
tiksit/tiksiet ņem-t-i tiksit/tiksiet ņem-t-as |
būsi ticis ņem-t-s būsi tikusi ņem-t-a |
būsit/būsiet tikuši ņem-t-i būsit/būsiet tikušas ņem-t-as |
3. |
tiks ņem-t-s tiks ņem-t-a |
tiks ņem-t-i tiks ņem-t-as |
būs ticis ņem-t-s būs tikusi ņem-t-a |
būs tikuši ņem-t-i būs tikušas ņem-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ņem-ot |
esot ņēm-is esot ņēm-us-i |
esot ņēm-uš-i esot ņēm-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ņem-š-ot |
būšot ņēm-is būšot ņēm-us-i |
būšot ņēm-uš-i būšot ņēm-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiekot ņem-t-s tiekot ņem-t-a |
tiekot ņem-t-i tiekot ņem-t-as |
esot ticis ņem-t-s esot tikusi ņem-t-a |
esot tikuši ņem-t-i esot tikušas ņem-t-as |
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšot ņem-t-s tikšot ņem-t-a |
tikšot ņem-t-i tikšot ņem-t-as |
būšot ticis ņem-t-s būšot tikusi ņem-t-a |
būšot tikuši ņem-t-i būšot tikušas ņem-t-as |
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ņem-tu |
būtu ņēm-is būtu ņēm-us-i |
būtu ņēm-uš-i būtu ņēm-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiktu ņem-t-s tiktu ņem-t-a |
tiktu ņem-t-i tiktu ņem-t-as |
būtu ticis ņem-t-s būtu tikusi ņem-t-a |
būtu tikuši ņem-t-i būtu tikušas ņem-t-as |
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-ņem |
ir bijis jā-ņem |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-ņem |
bija bijis jā-ņem |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-ņem |
būs bijis jā-ņem |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-ņem |
būtu bijis jā-ņem |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-ņem |
esot bijis jā-ņem |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-ņem |
būšot bijis jā-ņem |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
ņem-s-im! |
2. |
ņem! |
ņem-iet! |
3. |
lai ņem! |
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Ņemt bērnu klēpī ir mātes griba.
2) izteicējs – Viņi ņem ābolus un liek tos traukā.
3) galvenais loceklis – Ņemt līdzi.
4) papildinātājs – Es gribu ņemt šo somu uz skolu.
ņemt adatu, ņemt augļus, ņemt bērnu, ņemt burtnīcu, ņemt cepuri, ņemt dakšu, ņemt ēdienu, ņemt grāmatu, ņemt kaķi, ņemt karoti, ņemt kartupeļus, ņemt konfektes, ņemt kukuļus, ņemt lāpstu, ņemt palīgu, ņemt pārtiku, ņemt pildspalvu, ņemt preces, ņemt saldumus, ņemt sievu, ņemt suni, ņemt ūdeni, ņemt vārdu, ņemt zīmuli, ņemt žagaru
ņemt apgādībā, ņemt klēpī, ņemt darbā
ņemt daudz, ņemt līdzi, ņemt maz
ņemt, ņemu, ņem, ņem, pag. ņēmu, pārej.
1. Tvert (ko), piem., ar rokām, ar kādu rīku, lai dabūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
Ņem zīmuli un raksti! Ņemt medu ar karoti. Ņemt ābolus no groza. Ņemt kartupeļus no groza. Ņemt bērnu klēpī. Suns ņem kaulu zobos.
2. kopā ar vārdu „līdzi” Ļaut, arī aicināt doties (kopā ar sevi); dodoties (kur), nest, vest (kopā ar sevi).
Ņemt bērnu līdzi uz pilsētu. Ņemt ganos līdzi suni. Ņemt ceļā līdzi pārtiku.
3. Dot apmešanās vietu (savā mājā, dzīvoklī); ļaut apmesties, novietoties.
Ņemt māti mājās no slimnīcas. Ņemt īrniekus savā dzīvoklī.
4. Vākt (rožu ar rokām, parasti augļus, dārzeņus).
Ņemt ābolus, bumbierus no koka.
5. Iegūt, dabūt lietošanā; pirkt, iegādāties.
Kur tu ņēmi tik skaistu drānu? Ņemt grāmatas no bibliotēkas. Ņemt bez atļaujas.
Ņemt preces uz nomaksu, uz parāda – pirkt, iegādāties par vēlāku samaksu.
6. Prasīt un iegūt; prasīt (piem., samaksu).
Ņemt atlīdzību naudā. Ņemt samaksu par pakalpojumiem. Cik ņem par šūšanu? Ņemt kukuļus.
7. Patērēt, izmantot (to, kas pienākas, ir vajadzīgs).
Ņemt atvaļinājumu vasarā.
Ņemt stundas, privātstundas – pēc savas vēlēšanās mācīties pie privāti algota skolotāja.
8. kopā ar vārdu „nost” Šķirt, atdalīt.
Neņem nost bērnam lelli! Rakstam jāņem nost pēdējās rindas.
9. Izraudzīt, paredzēt un izmantot (darbā, darbībā); izvēlēties.
Ņemt citātus no dažādu autoru darbiem. Kādu audumu ņemsi mētelim?
10. Pieņemt ko, piem., savā pārziņā, arī lai veiktu (ar to) kādu darbību; uzņemties kādas saistības (ko sistemātiski veikt, pildīt).
Ņemt mantas glabāšanā. Ņemt pulksteņus labošanā. Ņemt augļus pārstrādāšanai. Ņemt savā vadībā. Ņemt vecākus savā apgādībā.
11. Līgt, algot (strādnieku noteikta darba, uzdevuma veikšanai); pieņemt (darbā); iesaukt (karadienestā).
Ņemt amatniekus ēkas celšanai. Ņemt bērniem aukli. Ņemt palīgus.
12. Strādājot aptvert (piem., kādu joslu, platību); tiekot darbinātam, aptvert (kādu joslu, platību) – par darbarīkiem, ierīcēm.
Ņemt platu vālu (pļaujot). Ravējot ņemt divas vagas uzreiz. Šis arkls ņem šaurāku vagu.
13. sar. Griezt, šķelt, arī citādā veidā (ko) apstrādāt (par asmeni, mašīnu, ierīci).
Jaunā izkapts labi ņem.
14. Sākt (ko darīt).
Vispirms viņš ņēma krāsot sienu.
15. Kopā ar citu darbības vārdu un saikli „un” – norāda uz darbības intensitātes pastiprinājumu.
Viņš ņēma un pateica visu. Ņemšu un uzrakstīšu vēstuli.
16. Uztvert.
Ņemt nopietni. Viņš visu ņēma pa jokam.
Stingri ņemot – nopietni, kritiski vērtējot.
17. Precēt.
Ņemt sievu. Viņš ņemšot kaimiņa meitu. Nav precinieka, kas ņem.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 741–742]
ņemt, ņemu, ņem, ņem, pag. ņēmu; trans.
1. Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
Ņemt rokā lāpstu. Ņemt karoti un sākt ēst. Ņemt adatu pirkstos. Ņemt bērnu pie rokas. Ņemt nost cepuri. Ņemt cepumus ārā no cepeškrāsns.
Ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) – rakstīt, sākt rakstīt.
Ņemt rokā (arī rokās) žagaru (arī stibu, koku) – pērt, sist (kādu).
Ņemt (kādu) zem rokas – ņemt, tvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
Liene turēja roku izstieptu, bet Ernests vilcinājās paciņu ņemt. Pēdīgi viņš to darīja nodurtām acīm. Blaumanis 6, 122.
Uz brītiņu Druviņu tēvs izņēma pīpi no mutes. „Spriedumu es neatzīstu ..,” viņš skarbi nosaka un ņem atkal pīpi mutē. Birznieks-Upītis 6, 137.
Ja nu kādreiz Silmežs būtu ko rakstījis, tad nu gan viņš it labi atminētos, kur spalvu nolicis, – bet kur nu tie gadi, kad pats spalvas ne rokā nebija ņēmis! Apsīšu J. 2, 109.
„Laiks nākt brokastīs, un te vēl mutes nav nomazgājuši,” durvīs stāvēdama, bārās Anna, „laikam vajadzēs ņemt stibu rokās...” Jansons 4, 445.
Uz ielas viņi izgāja blakām. „Drošāk!” Helga mudināja. „Kāpēc jūs negribat ņemt mani zem rokas?” Saulītis 12, 187.
// Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
Ņemt griešanai asu nazi. Ņemt no bibliotēkas grāmatas. Lūdzu, ņemiet vēl kādu konfekti!
Ņemt uz renti novec. – rentēt (parasti lauku saimniecību).
Nekad Viņš neprasīja vieglāko arklu, Un vienmēr ņēma Tos trakākos zirgus .. A. Grigulis 14, 36.
Emaljētā katliņā ielej nedaudz ūdens, pieliek sāli un galda etiķi (uz kilogramu sēņu ņem.. pusglāzi etiķa). Veselība 79, 9, 10.
// sar. Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).
Arī es pēc brokastīm izģērbjos un uzkāpju uz komandtiltiņa ņemt saules vannas. Grīva 8, 137.
// Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu). Atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
Ņemt dāvanas. Ņemt sev lielas tiesības. Ņemt kukuļus.
Ņemt atvaļinājumu – iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
Spore: Laimi jau vajag mācēt ņemt, dārgā, neviens to mums klāt nenesīs... Brodele 7, 35.
Tiklīdz tralis pazudis zem ūdens, matroži izklīst. Pēc piecām minūtēm viņi jau krāc vēl neatdzisušajās kojās, ņemdami savu tiesu pastāvīgajā divkaujā ar miega badu. Lapsa 1, 81.
Viņš savu atvaļinājumu gribēja ņemt februāra beigās. Bels 2, 9.
// intrans.
.. šis [vecās sievietes] skaistums ir bijis valdonīgs, tāds, no kura kļūst bail, tāds, kas pieradis ņemt, bet pretī nedot. Vilks 5, 130.
Mums nav nedz tiesību, nedz laika pie krusta sevi pienaglot. Vēl jādzied pāri bēdu bēdai, vēl jāvar ņemt, vēl jāvar dot. Peters 4, 69.
// Plosīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
„Trīs pāri apakšbikšu esmu pašuvis, .. bet nezinu, cik ņemt maksas.” Sudrabu E. 3, 164.
Tēvocis ņēma naudu no svešā, arī par atsperi noprasīja. Dripe 2, 74.
2. Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā).
„Vai tad jūs skolas darbā nedomājat atgriezties?” Mirdza pētīja. – „Es jau nezinu, vai mani ņems,” Kalupe mierīgi atbildēja. Sakse 7, 115.
Marčuls zināja – šeit, Randenē, būs viņa pēdējais darbs. Citur neviens vairs neņems pretim baltu veci neveiklām rokām. Viese 1, 85.
// intrans.
Varbūt mēģināt vēlreiz iestāties ugunsdzēsējos? Nē, neņems! Atpakaļ uz kokzāģētavu? Neņems. Kalndruva 5, 91.
// Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
Ņemt dzīvokļa remontam krāsotājus. Ņemt apakšīrnieku.
Ņemt palīgā – aicināt palīgā (kādu). Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
Ņemt talkā – aicināt talkā (kādu). Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
.. [vējš] mežā izlauza tik daudz koku, ka gribot negribot bija jāņem zāģeri, lai sagriež dēļos. Austriņš 1, 298.
Gandrīz visos gājienos viņu ņēma par ceļvedi, un šo goda uzdevumu viņš uzņēmās labprāt .. Grīva 3, 138.
Reiz kādā vētrainā vakarā es nolēmu atrast siltu paspārni naktsguļai .., bet nekur mani neņēma pretī. Grīva 9, 21.
// Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus. Panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
Ņemt aizbildnībā (arī aizgādnībā, aizgādībā). Ņemt glabāšanā.
Ņemt gūstā – padarīt par gūstekni.
.. Oļiņš ņēma pajūgu savā ziņā un nobrauca rijas priekšā. Kaudzītes l a, 147.
// Iesaukt.
Ņemt armijā. Ņemt karā.
Vienīgos dēlus neņēma kara dienestā, tāpēc tie, kam vairāk dēlu, centās kādu norakstīt radiniekiem .. Sakse 2, 142.
// Precēt.
Ņemt skaistu līgavu. Ņemt vīru.
Pa vidu kāda dzēlīga balss noteikti izmet: „Tu gan esi briesmīgi smuks, Belamī. Varbūt mani par sievu ņemsi?” Preilis 1, 85.
Ne es tevi gaidījusi, Ne tu mani ņēmis, Katram savu rudzu zemi Mūžs ir lēmis. Vīksna 2, 85.
3. savienojumā „ņemt līdzi” Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
Ņemt bērnus līdzi tūristu pārgājienā.
Pienākusi viņa man lūdza, vai es šo ar nevarētu ņemt līdz uz kapsētu, ja es turp braukdams. Apsīšu J. 3, 62.
Edžiņš: Ka tu zinātu, kā man tevis būs žēl! Un cik garš laiks man būs! Un kā man te nepatīk! Ņem mani līdzi! – Noliņš: Nu nāc, nāc! Blaumanis 6, 408.
// Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
Ņemt ceļojumā līdzi mugursomu. Vienmēr ņemt līdzi pulksteni.
Viņš bija dzirdējis, ka šādos ciemos parasts līdzi ņemt arī pudeli vīna .. Vilks 5, 8.
Reiz pļavā dzīvoja puķe – slaida ar zilzilu ziedu (tā sensenā ilgu krāsa). Es varu šo zilzilo ziedu ņemt līdzi uz satikšanos, un ziediņš tad runās pats un nebūs jārunā man. Čaklais 3, 65.
4. Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
Nezināt, kur ņemt naudu.
Marija: Tiem [bērniem] vajag skolas, apģērba, kur to visu lai ņem? Aspazija 3, 227.
„Bet pasakiet, kur lai mēs ņemam skolotājus? ..” Sakse 7, 114.
.. Cikariņš zinājis pateikt ceļa meistaram, kur ņemama īstā oļu grants. Zemzaris 1, 99.
pārn. Lejupīte savus ūdeņus ņēma no mežu avotiem .. J. Kalniņš 2, 85.
// Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
„Kur tu esi ņēmusi tādas tenkas? Nudien, gluži kā joks! Es lai būtu tā teicis?” .. – „Vai tad es zinu, kurā dienā... bet Rita apgalvo... tu tieši tā esot teicis.” Brodele 17, 188.
// Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu.
Annele nevar saprast, kur Lulīte ņem tādus nedzirdētus baramos vārdus. Brigadere 2, 40.
5. Pirkt, iegādāties (ko).
Ņemt piena produktus tuvējā veikalā. Ņemt restorānā dažādus ēdienus. Ņemt kinoteātrī biļeti pēdējā rindā.
Zila krāsa visskaistākā, vismodernākā. Zilo visvairāk ņemot. Bet nu jau izpirkuši visu. Skola un Ģimene 73, 7, pielikumā 12.
6. Vākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām).
„Pēc skolas gāju pie saimniekiem ravēt cukurbietes, tad sienu grābt, kartupeļus ņemt.” Birze 3, 43.
Jā, rudens klāt. Jau mātes ņem kāpostus .. Rihters 1, 95.
Kādā rudens dienā, kad ņēma nost ābolus un nesa iekšā, istabas durvis bija palikušas vaļā. Birznieks-Upītis IV, 222.
7. Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).
„Vālu ņem tik platu, cik izkapts atļauj.” Avotiņa, Šlisers 1, 73.
// intrans.
.. iespiedusi mapi padusē, viņa, ņemdama pa divi pakāpieniem uzreiz, lēkšoja augšup pa stacijas kāpnēm.. Ezera 9, 90.
Viņš [pļāvējs] bij ņēmis līča vidū, pašā platākajā [pļavas] vietā .. Upīts 4, 202.
Vienu dienu centrā pie ciemata aparu zemi nākamajam parkam. Dziļi tur bija jāņem – četrdesmit, četrdesmit pieci centimetri. Talcis 4, 167.
// pārn. Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
.. cilvēki bariem nāca pie viņa un asos vārdos pārmeta, ka viņš vainīgs, esot par daudz mīksti ņēmis baronu, vajadzējis tūlīt vakarā prasīt atbildi, atņemt ieročus, likt parakstīt kalpu prasības. Sakse 2, 235.
// Šaut (uz kādu, ko), apšaudīt (ko).
„.. lai ložmetēji pa pāriem, pārmaiņus un bez apstājas ņem piešauto krustojumu.” A. Grigulis 9, 125.
8. savienojumā ar verbu Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
„.. meistars, vai tas ir cilvēks? Nemaksā visu laiku un ņem vēl puiku piekauj!..." .. Liepas māte, saņēmusi rokas, lēni šūpo savu sirmo galvu. Sēlis 4 a, 59.
Tā ir pirmā reize, kad Valdis ņēmis viņu nopēlis, līdz šim viņš uz meiteni skatījies gandrīz ar apbrīnu. Zigmonte 1, 95.
// intrans.
Ņemt un izdarīt. Ņemt aiziet uz teātri.
Ņēmis un mitējies, bet kur nu – kā iesācis [līt], tā nevar nostāt ne lūdzams. Ezera 7, 171.
9. Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
.. kūtrākie ņēma priekšzīmi no čaklajiem, bieži vien iedami pie viņiem mācīties raitākus darba paņēmienus. Fimbers 1, 111.
„Vienu [istabu] ierīkoju par savu buduāru, ņemdama paraugam Laines istabu, tikai manai garnitūrai bija rožaina krāsa ..” Zālīte 5, 175.
// Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
Ņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) – (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
Ņemt par labu – būt mierā, samierināties (ar ko).
Kā (nu) to ņem – kā uz to raugās, kā to uztver.
Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot – aplūkojot vienā veselumā, kopumā.
Ir cilvēki, kas visas lietas ņem pārāk viegli; viņiem dzīve nekad nesniedz neviena īsti dziļa pārdzīvojuma .. Lācis 1, 5.
Tā apmēram skanēja vecās Margrietas testaments, kurš gan, juridiski ņemot, visu formalitāšu prasības neizpildīja .. Poruks 3, 186.
Jā, patiešām, – ja tā stingri ņēma, tad visās šajās likstās bija kāda daļa arī viņas vainas. Zvaigzne 75, 13, 7.
Dzīve vispār strauji attīstījās uz smalko pusi .. Saimniekmeitas jau visas bij jaunkundzes, pat glītākās kalpones ņēma ļaunā, ja viņas uzrunāja vienkārši. Upīts 4, 644.
„To jau domāju, ka man neticēsi,” Juris iesaucās, „un es arī to neņemu par ļaunu. Ir jau tā lieta drusku neticama.” Blaumanis 6, 125.
Lai ņemot par labu, kāds iznācis viņa pirmais patstāvīgais ražojums. Viņš gribējis man ko pagatavot piemiņai .. Birznieks-Upītis 6, 271.
Vai tā bija laime? Jā, protams, – visu savu dzīvi kopā ņemot, viņš nevarēja to nosaukt citādi kā par laimīgu. Zigmonte 2, 34.
10. parasti 3. pers. Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) – par dzīvniekiem, parasti zivīm.
.. vairums zivju sugu tagad [rudenī] pastiprināti barojas. Arī ēsmas ziņā tās vairs nav tik izvēlīgas kā vasarā un tagad labi ņem vēl nesen noniecināto slieku, odu vai mušu kāpuru. Sports 79, 160, 2.
Tajā līcītī vasarā bija daudz plaužu, raudu un arī līdaku, bet tagad [rudenī] mēs braucam ar velci, un mūsu vizulīti neņem neviena pati. Liesma 59, 9, 22.
// intrans. Kosties.
„Jūs gribējāt pamakšķerēt?” direktors sāka saprast. „Laivu sagādāsim.” – „Pēc lietus uz gruntenēm kādreiz ņem,” atbraucējs spriedelēja. Saulītis 13, 149.
Labi zināms: dienas vidū līdakas neņem. Zinātne un Tehnika 66, 6, 41.
11. parasti 3. pers.; sar. Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
Ēvele ir asa un ņem smalku skaidu, tik plānu kā zīda papīrs. Sēlis 4 a, 103.
.. šķembu bojāts zāģis vairs nav uzasināms, jo vīle tādus zobus neņem. Indāns 1, 67.
// intrans.
Vecās atstaipītās dzirkles patiešām negribēja lāgā ņemt, aizmetās kādā [matu] pinkā, asais gals reizēm diezgan sāpīgi iedūra kaklā. Upīts 4, 135.
Jaunas vīles pirms lietošanas vienmēr ieberzējamas ar krītu vai koka ogli, lai tās sākumā tik asi neņemtu .. Indāns 1, 86.
12. pareti Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
Ņemt nost – censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
Cilvēks visu var aizliegt, visu var aizturēt, bet ne domāšanu, jo tad jāņem pati dzīvība papriekšu. R. Kaudzīte 1, 41.
„Marga ir mana tēva drauga meita. Bet viņa tev Hariju nost neņems. Viņai ir līgavainis – nākamais zinātnes spīdeklis.” Brodele 17, 184.
// intrans.
Kad jaunībā gadu pilns klēpis Kā briestošu vārpu vēl bija, Laiks, nolūku smaržīgā skurbumā slēpis, Tā ņēma, ka zaudēto nemanīja. A. Skalbe 4, 86.
13. novec. Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
.. Antiņš .. ņēma ceļu uz māju taisni pār purvu .. Austriņš 2, 110.
Ņemdamas taisnu ceļu pa ežām, grāvjiem un pāri laukiem, abas kāzinieces nonāca dzīru mājā ap pusdienu. Brigadere 2, 447.
pārn. Ar sniega baltiem spārniem, Pret sauli mirdzošiem, Ņem brīvība sev ceļu Caur gaisa dzidrumiem. Aspazija II, 312.
// intrans.
.. diezin vai bija tāda vajadzība izcilpot līdzi visiem tās [upes] līkločiem, droši vien prātīgāk būtu uzreiz ņemt uz dienvidiem un tādā veidā saīsināt ceļu par prāvu līkuma gabalu. Zvaigzne 75, 4, 6.
Ņemt dalību – piedalīties.
Ņemt stundas – mācīties (ko) pie privātskolotāja.
Ņemt mēru – mērīt (ko).
Citam bedri rakdams, ņem mēru pie sevis paša .. R. Kaudzīte 1, 65.
Ņemt virsroku (retāk pārsvaru) – pārspēt.
Vecā devusi [vīram] pretī un allaž ņēmusi virsroku. Kā mēdz teikt, turējusi vīru zem tupeles. Bundzeniece 2, 25.
Ņemt uz sava rēķina – segt (kāda) izdevumus, parādus u. tml. ar saviem līdzekļiem.
Ņemt uz (kāda) rēķina – segt savus izdevumus, parādus u. tml. ar kāda līdzekļiem.
Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) – atzīt sevi par vainīgu.
„Kādēļ tu vainu ņēmi uz sevi?” Jānis vaicāja, kad viņš ar Līzi bija viens. Blaumanis 6, 9.
Ņemt uz savas sirdsapziņas – uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu).
.. atgriezīsimies pie galvenā – pie cilvēka pienākuma pret dzīvnieku, kura dzīvi viņš ņēmis uz savas sirdsapziņas. Zvaigzne 75, 6, 29.
Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu – pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
Lai atkautos no bēdīgām pārdomām, Oļģerts uzsvilpoja „Ozoli vēl Baltijā”, – un tad viņa domas ņēma citu virzienu. Salenieks 5, 175.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
ņemt – jimt; (daudzreiz, atkārtoti) jamstalēt; ņemt ļaunā – jimt par ļaunu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
ņemt – tvert (tvert kausu, karoti); (ātri) ķert, grābt, kampt, raut
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 223]
ņemt – dot
Vietvārdi – Ņemnaudas, viensēta Ropažu novadā.
ņemt, mantots vārds. Verba forma izveidojusies, kontaminējoties verbiem nemt un jemt, kas tagad vēl izloksnēs. Šī parādība, pēc Endzelīna domām, iespējams, sākusies Vidzemē.
Ide. pamatforma *em- : *e m- ‘ņemt’ (sākotnēji atematiska tagadne). No pilnās formas lat. emere ‘ņemt’ (tag. vsk. 1. pers. emō, perf. ēmī), senīru arfo-emet ‘viņi ņem’. Atsevišķu valodu paradigmās mijas pilnās un reducētās saknes formas refleksi (*e m- > b-sl.* im-). Sal. lš. ihti ‘ņemt’, tag. imù, pag. miaũ. Pr. īmt ‘t. p.’; tekstos ar tag. vsk. 1. pers.nozīmi imma, dsk. immimai. Narev. emt (*jemt?).
Ide *em- mijas ar tās pašas nozīmes *Šem- un *nem-. Šo paralēlo formu izveidošanās vēl ir neskaidra.
Blakus la. jemt (tag. jemu, pag. jēmu) ir apv. jimt, blakus ņemt (apv. nemt) – apv. ņimt.
Ar la. apv. nemt (tag. nemu, pag. nēmu) sal. go. niman, sav. nëman, senfrīzu nema, nima, ssk. nema, v. nehmen ‘ņemt’. Rakstot par ģermāņu un latviešu vārdu radniecību, daži vācu autori gan apsver arī iespēju, ka nemt varētu būt izveidojies ģermāņu valodu ietekmē. Taču formas ar n- ir arī dažās slāvu valodās: kr. apv. нять ‘ņemt, satvert, dabūt; būt kā īpašniekam’, ukr. нти ‘ņemt’, bkr. няць ‘ņemt, aptvert’.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 632–633]