nāve, -es, dsk. ģen. -vju, s.
1. parasti vsk. Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga bioloģisko procesu neatgriezeniska pārtraukšanās šūnās un olbaltumvielu struktūru sairšana.
Dzīvības un nāves dialektiskā vienība.
2. Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
Agra nāve. Drīza nāve. Ātra nāve. Viegla nāve. Mokpilna nāve. Nāves diena. Nāves brīdis. Nāves ziņa. Gaidīt nāvi. Piespriest nāvi. Sodīt ar nāvi. Mirt traģiskā nāvē. Izglābties no drošas nāves.
Klīniskā nāve – periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
Bioloģiskā nāve – periods, kad izbeidzas normāla vielmaiņa un sākas audu sairšana.
Dabiskā (arī fizioloģiskā) nāve – nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā.
Patoloģiskā (arī pāragrā, priekšlaicīgā) nāve – nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
Varoņa nāve – nāve (sevišķi grūtos apstākļos), aizstāvot dzimteni, kādus ideālus.
Bada nāve – nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
Nelaba nāve – traģiska nāve.
Melnā nāve – mēris.
Nāves sods – sods – notiesātā cilvēka nogalināšana.
Politiskā nāve – sods – visu politisko un pilsoņa tiesību atņemšana.
Nāves dzelonis – nāve.
Nāves zāles – inde.
Nāves ierocis – ierocis, ar ko var nogalināt, iznīcināt.
Nāves lauks – karalauks, kur guļ kritušie.
Nāves loks – blokāde, aplenkums.
Nāves cisas novec. – mirstoša cilvēka guļasvieta.
Nāves pazīmes ir sirds darbības apstāšanās, elpošanas apstāšanās; radzeņu apduļķojums, refleksu trūkums; nāves stinguma iestāšanās. K. Rudzītis 2, 168.
Iestājoties nāvei, muskulatūrā attīstās un uzkrājas pienskābe, kas audos izraisa olbaltumvielas sarecēšanu, – rodas dzīvnieka ķermeņa sastingums. Mednieka rokasgrāmata 81.
Galvenie nāves cēloņi ir asinsrites orgānu slimības, ļaundabīgie audzēji un nelaimes gadījumi. Veselība 75, 1, 11.
Kad apstājusies elpošana un asinsriņķošana, cilvēks jau nedzīvo, bet viņš arī nav vēl miris. Tā ir tā saucamā klīniskā nāve. Ja šo procesu neaptur, tad pēc sešām minūtēm smadzenēs notiek sarežģītas, nenovēršamas izmaiņas, un tad jau iestājas īstā, bioloģiskā nāve. Zvaigzne 64, 3, 18.
.. dabiskā nāve .. iestājas dziļā vecumā .. Veselība 66, 6, 22.
Nesēji šķita kā izbiedēti, .. it kā justos kaut kādā ziņā vainīgi, ka nav spējuši pasargāt savu kapteini un draugu no pāragrās nāves. Talcis 7, 301.
.. bija tikai jābaidās, ka viņi [trūcīgie cilvēki] savos dzīvokļos visi neapmirst bada nāvē. Rozītis 1, 12.
Viņa tēvs mira nelabā nāvē: nosmaka kunga rijā .. Poruks 3, 88.
Blusa pārnēsā no grauzējiem, visbiežāk no žurkām, mēra jeb „melnās nāves” ierosinātājus. Zooloģija 59.
Nāves sods – nošaušana – kā izņēmuma sods līdz tā pilnīgai atcelšanai piemērojams par sevišķi smagiem valsts noziegumiem, par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos .. Horizonts 76, 13, 33.
Un iesvelpjas lodes... Nav tāls viņām ceļš... Zūd slepkavas mežā pa ēnām... Bet pakrīt Korčagins... Nāves dzelonis dzeļ... Pie margām kluss saļimst viņš lēnām. Rudzītis 1, 48.
Tautu brīvības alkas ir stiprākas par visiem neokoloniālistu nāves ieročiem. Grīva 8, 204.
Iet viņa [sieviete] nepaklūpot Pār kauliem piemētāto nāves lauku .. Ķempe 4, 48.
.. krēslainā telpā uz savām nāves cisām cilvēks .. Kurcijs 4, 337.
Kad tēvs iegulās nāves cisās, viņš kādu vakaru, pamājis ar roku, lika piesēst blakus .. Purs 6, 54.
„Viņa mani nav gribējusi redzēt, pat gulēdama uz nāves gultas. Mirdama teikusi, lai es nebraucot uz bērēm.” Ezera 2, 65.
Te [okeānā] es vairs neesmu kapteinis. Te es esmu tāds pats kā jūs – bojā gājuša kuģa nāvei nolemts jūrnieks. Grīva 7, 35.
Mikelandželo mira 89 gadu vecumā un nepameta darbu līdz pat nāvei. I. Eglītis 2, 6.
// ģen.: nāves, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, arī apdraud dzīvību.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa – augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
.. divkāršo salto vēl nesen uzskatīja par „nāves triku”. To pasaules cirkos izpildīja tikai nedaudzi cilvēki. Sports 64, 107, 3.
.. es taisīju tik asus pagriezienus, ka bezmaz izvēlos no kabīnes. Nāves cilpa. Uz brīdi zeme noņirbēja gar manām acīm... Piedevu gāzi. Lidmašīnas korpuss no lielas slodzes krakšķēja. Lāms 1, 54.
// ģen.: nāves, adj. nozīmē Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
Slimnieks izcietis nāves mokas. Vētrā pārdzīvot nāves briesmas.
Nāves (arī nāvīgs) grēks – ļoti liels grēks.
Nāves (arī kapa) klusums – pilnīgs klusums.
Vīri aizgāja pie citiem medniekiem. Noslaucījis nāves sviedrus no pieres un vaigiem, arī es devos ceļā. Tikai uz otru pusi. .. „Kaut nu šodien mēs vēlreiz nesatiktos,” līdz ausīm no kauna nosarcis, es domāju .. Grīva 9, 84.
Repsis ar saviem miesassargiem bija sastinguši nāves izbailēs: sejas – krīta bālumā, kliedzienam pavērtās lūpas – neizdvesa ne skaņas .. J. Plotnieks 4, 92.
Osim [direktoram] ienākot klasē, valdīja nāves klusums. Puikas gaidīja, ko teiks skolas priekšnieks. Rozītis 2, 195.
// pareti Dzīvības izbeigšanās (augam).
.. Tur zviln kailas birzis, mirušas briesmīgā nāvē – nāvē no slāpēm. Bendrupe 3, 40.
// Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
Bāls kā nāve – ļoti bāls.
Otrā reizē atkal ķēniņa meita grūti saslima. .. šoreiz nāve [stāvēja] gultas galvas galā. Latviešu tautas pasakas un teikas VI, 851.
Pamazītēm un pa vienai Dzīves dzīslas jūs man rāvāt, Jūtas, domas slēpu kāvāt, Ik pa stundai, ik pa dienai – Nu jūs stāvat, brīnāties: „Bāls kā nāve, mīļais dievs!?” Rainis I b, 90.
// pārn. Izzušana (piemēram, psihiskam stāvoklim), bojāeja (parādībām sabiedrībā).
.. kur trūkst spilgtas personības, tur mākslā gribot negribot ienāk viduvējība un pelēcība, un tā ir mākslas nāve. J. Kalniņš 1, 254.
Nāves bailes – bailes no nāves.
Gaisā lido ešeloni, Upju dzelmēs tilti brūk, Ienaidnieka bataljoni Bieži nāves bailēs mūk. Sils 4, 34.
Nāves punkts – brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Sēt nāvi – nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
Par matu (arī mata galu, mata tiesu) no nāves – tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
Atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi – būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
Cīņa uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi – neatlaidīga cīņa, kurā cīnītājs nežēlo savu dzīvību.
Dzīvības un (arī vai) nāves jautājums – saka par ko ļoti svarīgu vai izšķirošu.
Nāve aizsauc – saka par cilvēka miršanu.
Atraut nāvei reti – izglābt no nāves.
Skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) – būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve; redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
(Cīnīties) uz dzīvību un nāvi – visiem spēkiem, līdz pēdējai iespējai.
Nāvei (trīs dienas) parādā sar. – stāvoklī, kad ir ļoti novājējis, vārgs, arī slims.
Aizraut nāvē (arī kapā), arī aizraidīt nāvē – nonāvēt.
Iet nāvē – nonākt apstākļos, kad jāzaudē dzīvība.
Nest nāvi – būt par cēloni (kāda) nāvei.
Uz nāves sliekšņa – tuvu nāvei.
Kā uz nāvi notiesāts – ļoti smagā bezizejas stāvoklī, arī lielās bailēs.
Kā (rūgta) nāve sar. – saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
Mācas virsū kā nāve sar. – saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni; saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Nāves miegs – ļoti dziļš miegs.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
