Īpaša prece, kas kā vispārējs ekvivalents tiek izmantota preču un pakalpojumu maiņā.
Tradicionālā transkripcija
[naûda]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[nɑ͜udɑ]
[n] – skanenis
[au] – divskanis
[d] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Divzilbju vārds.
naud- – sakne, vārda celms
-a – galotne
nauda
→naud+el-e
→naud+iņ-a
→naud+i+niek-s
→naud+īg-s/-a→naud-īg+um-–s
→bez+naud-as
asin-s+naud-a
dzer-am+naud-a
galv-as+naud-a
papīr+naud-a
rok-as+naud-a
sīk+naud-a
sudrab+naud-a
uz-tur+naud-a
naud-as+kār-s
naud-as+mais-s
naud-as+mak-s
naud-as+zīm-e
naud+kār-s
naud+kār+īb-a
naud+kār+īg-s
nauda – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
Vienskaitlinieks.
| vsk. | dsk. |
N. | naud-a |
|
Ģ. | naud-as |
|
D. | naud-ai |
|
A. | naud-u |
|
I. | ar naud-u |
|
L. | naud-ā |
|
V. | naud-a! |
|
N. Jānis Nauda – D. Jānim Naudam
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Nauda tiek izmantota samaksai par precēm un pakalpojumiem.
2) izteicēja daļa – Arī viens cents ir nauda.
3) galvenais loceklis – Vieglā nauda.
4) papildinātājs – Papīra naudu sāka izmantot ap 650. gadu Ķīnā.
5) veida apstāklis – Par šo pakalpojumu jāmaksā skaidrā naudā.
6) apzīmētājs – Naudas kalšanai parasti izmantoja zeltu un sudrabu.
naudas aizdevums, naudas aizņēmums, naudas atmazgāšana, naudas bads, naudas darījumi, naudas gabals, naudas kalšana, naudas kaudze, naudas koks, naudas kurss, naudas lāde, naudas līdzekļi, naudas maiņa, naudas maiss, naudas mijējs, naudas pods, naudas rezerves, naudas trūkums, naudas vērtība, naudas vienība, naudas ziedojums, naudas zīme
apdrošināšanas nauda, atvaļinājuma nauda, avansa nauda, bērnu nauda, bēru nauda, biedru nauda, ceļa nauda, dienas nauda, drošības nauda, elektroniskā nauda, govs nauda, izpirkšanas nauda, kabatas nauda, kapara nauda, kāzu nauda, komandējuma nauda, laimes nauda, Latvijas nauda, metāla nauda, nieka nauda, papīra nauda, piena nauda, pūra nauda, rudzu nauda, sāpju nauda, sivēnu nauda, skolas nauda, sudraba nauda, šūpuļa nauda, vara nauda, zelta nauda, zobu nauda
balta nauda, brīva nauda, glīta nauda, jauna nauda, laba nauda, lēta nauda, liela nauda, līdzīga nauda, maza nauda, melnā nauda, netīra nauda, senā nauda, skaidra nauda, veca nauda
aizdot naudu, aizņemties naudu, aprakt naudu, apraktā nauda, atdot naudu, atrast naudu, atrastā nauda, atmazgāt naudu, izdot naudu, kalt naudu, klejojošā nauda, krāt naudu, mainīt naudu, mest naudu, nenotērējamā nauda, nopelnīta nauda, notriekt naudu, nozagt naudu, pelnīt naudu, skaitīt naudu, šķērdēt naudu, šķiest naudu, tērēt naudu, viltota nauda, zagta nauda
nauda, -as, s.; parasti vsk.
Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
Naudas ekonomiskās funkcijas. Naudas apgrozība. Izlaist naudu. Metāla nauda. Papīra nauda. Naudas kalve. Preču vērtība naudas izteiksmē. Naudas sods. Naudas rente. Rublis naudas. Krāt naudu. Raust naudu. Izdot naudu. Tērēt naudu. Viltot naudu. Naudas maks. Spēlēt kārtis uz naudu.
Naudas sistēma – naudas apgrozības sistēma (parasti kādā valstī).
Naudas zīme – zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība.
Naudas gabals – atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).
Naudas līdzekļi – nauda, kas ir kāda rīcībā, ko izmanto kādiem mērķiem.
Naudas saimniecība – ekonomisko attiecību veids, kurā dominē naudas un preču attiecības.
Papīra naudas kurss – papīra naudas izteiksme zelta valūtā.
Sīka nauda – sīknauda.
Skaidra (retāk tīra) nauda – naudas zīme, naudas zīmju kopums (parasti maksājumos, dārgumu krājumos).
Melnā nauda sar. – tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
Nauda (aiz)iet (arī iziet) – saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
Nauda (iz)kūst – saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota.
Svaidīt naudu, arī svaidīties ar naudu – šķērdēt naudu.
Notriekt (arī nosist) naudu sar. – nelietderīgi notērēt naudu.
Mest naudu – dot naudu kopējam pasākumam.
Nauda ieplūst (kādam) kabatā – nauda nonāk (kāda) īpašumā.
Likt naudu krājkasē sar. – noguldīt naudu krājkasē.
Naudas lāde novec. – metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai. Kase.
Līdzīga nauda – naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
Liela nauda sar. – liela naudas summa.
Glīta (arī laba, smuka) nauda (arī naudiņa) sar. – samērā liela naudas summa.
Milzu (arī milzīga, traka) nauda sar. – ļoti liela naudas summa.
Maza nauda sar. – maza naudas summa.
Nieka (arī smiekla) nauda sar. – niecīga naudas summa.
Par lētu naudu – par zemu cenu, par nelielu maksu.
(Iz)mainīt naudu – (ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām. (Ap)mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
Ātrāk par nākamo pavasari, kad atkal izbrauks plostus, naudu neredzēt. Sakse 2, 58.
Viktors izvilka [samirkušas] naudas žūksnīti. Viss kārtībā – papīrs turējās ciets kā pergaments, un pēc izžāvēšanas naudai nebūs vainas. Lapsa 3, 45.
.. Juris mēteļa dziļajā kabatā aiz oderes sataustīja apaļu naudas ripiņu – 20 santīmu gabalu. Ādamsons 1, 14.
Kasierei bija liela skaitīšana, kamēr visu sīko naudu saskaitīja. Ērgle 1, 69.
No mājas tīrā naudā būs jāizdabū tikai divas algas un rente. Birznieks-Upītis 6, 126.
.. ķešā šķind melnā nauda vai vēl biežāk – nešķind nekas. Ezera 10, 24.
Vēl bija mežzinim jāmaksā par mājas būves kokiem. Arī te nauda aizgāja. Fimbers 1, 97.
.. Valda neprot taupīgi valkāt zeķes, par tām vienmēr iziet tik daudz naudas. Zigmonte 4, 94.
.. pūra nauda izkusīs kā svece, jo Valentīna gribēs lepni dzīvot. Rozītis III, 220.
„.. kapeiku es dabūju labu, bet kūst tā nauda tikpat kā sniegs...” A. Deglavs 1, 876.
Un dārznieks mācēja pierunāt grāfu arvien uz jauniem eksperimentiem, lai gan pēdējais tik viegli ar naudu nesvaidījās. Brigadere 3, 378.
Bija arī tādi ļauži [ļaudis], kas apmeklēja pilsētiņu, lai dzertuvēs nosistu naudu un laiku. A. Gulbis 3, 10.
.. metuši naudu [bēru] vainagam. Zemzaris 2, 139.
Tūlīt šie atvēruši naudas lādei vāku un sāks naudu skaitīt. LTP 409.
Ceplis bij vadījies no aprēķina, ka viņa uzņēmumā vispirms jāieinteresē valdības frakcijas, jo to rokās atrodas valsts naudas lādes. Rozītis III, 35.
.. kādreiz viņš [sedlinieks] bij pelnījis milzu naudu. Upīts 4, 117.
Dārgi tērpi, jauns mētelis, skaistas rotas lietas, ārzemju smaržas – viss maksāja traku naudu. Lācis VI, 328.
Savu veco bēri Lagzda pārdeva par nieka naudu. Kurcijs 4, 275.
Visu mūžu ir krāts un būts, un nu viss jāpārdod par smiekla naudu, jo tagad pavasarī taču nevienam nav ko maksāt... Birznieks-Upītis VI, 230.
// savienojumā ar apzīmētāju Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko).
Biedru nauda. Īres nauda. Atvaļinājuma nauda. Apdrošināšanas nauda. Soda nauda. Piena nauda.
Komandējuma nauda – papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
Dienas nauda – nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
Kabatas nauda – neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
Rokas nauda – rokasnauda.
Sāpju nauda – atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
Slimības nauda sar. – slimības pabalsts.
Mācību (arī skolas) nauda – maksa par mācībām.
Lekciju nauda – mācību nauda (parasti augstskolā).
Drošības nauda – nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
Atkāpšanās nauda – maksa par atteikšanos (no kā).
Izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda – atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
Zieda (arī ziedu) nauda etn. – nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
Galvas nauda vēst. – galvasnauda.
Zaldātu nauda vēst. – nauda, ko maksāja, lai atpirktos no karadienesta.
.. dēli pelnot ap divdesmit rubļu nedēļā un pārsūtījuši arī ceļa naudu vecākai māsai un pūra naudu jaunākai. Birznieks-Upītis 6, 114.
„Tā ir dārga bise – laba zirga naudu maksājot,” Augusts paslavēja ieroci. Branks 1, 64.
Tramvaja naudu taupīdama, Agnese gāja uz Sarkandaugavu kājām. Sakse 6, 30.
Viņš nopelna labi, viņam maksā krietnas komandējumu naudas, ģimenei lieki skopoties nevajag. J. Kalniņš 3, 355.
Jā, šķita, ka mašīnrakstītājas alga Džesijai ir tikai kabatas naudai, jo apģērba ziņā viņa pārspēja visas [arteļa] sievietes. Birze 4, 111.
Beidzot arī Rūdi aizsauca uz klēti. Vilmeris tam iedeva rubli rokas naudas: nākamajā vasarā viņš būšot Rūda saimnieks. Sēlis 1, 10.
.. tuvākajā laikā mamma no slimnīcas nepārnāk. Viņas slimības naudu pagaidām saņemt nebija iespējams. Liesma 75, 1, 20.
.. universitātes šveicars viņu nelaida iekšā. Palūdza uzrādīt matrikulu, kuras viņai nebija, jo tēvs lekciju naudu nebija atsūtījis. Sakse 6, 65.
„Vai drošības nauda ir?” [grāmatu] izdevējs jautāja [kolportierim]. „Iemaksājiet simt latu un sāciet strādāt.” Lācis VI, 324.
Krietni pēc pusnakts, izdejojušies un nomičojuši jauno sievu, viesi taisījās mest zieda naudu. Sakse 2, 58.
Nopērc tabakas paciņu, samaksā galvas naudu, kaut kas pie apģērba arī jāpieliek. Sakse 7, 158.
„.. man papriekš jāatpelna zaldātu nauda, tad tik varēsim taisīt kāzas.” Birznieks-Upītis 6, 77.
[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]
naûda (li. naudà „Nutzen, Habe; [(bei Bezzenberger Lit. Forch.) Geld”]), Demin. verächtlich naûdele, [naũdele Līn.],
1) das Geld; [naudas vīrs U., ein reicher Mann]; mit attributiven Bestimmungen: sīka nauda, auch šķira nauda Mat., Kleingeld; dārga, liela nauda, daudz naudas, schweres, viel Geld; cieta nauda, klingende Münze; balta, [gatava U.], tīra, skaidra nauda, nach St. auch šķīsta nauda, baar Geld. tautiet[i]s skaita sīku naudu BW. 24322, 2. lielas, dārgas naudas kumeliņš 15850. aizmaksāja cietā naudā vienu dālderi BW. III, 1, 49. tas jau maksās naudu, tīru, baltu naudu A. XX, 85. nauda kâ dubļi, naudas kâ v¥lnam p¥lavu, naudas vai cik, viel Geld, Geld wie Heu. nesātīga nauda, flüchtiges, dem Eigentümer untreues Geld LP. I, 117; braucama oder ceļa nauda, das Fahrgeld; dzeŗama nauda, das Trinkgeld; paceļamā nauda, das Findegeld: cik duosi paceļamās naudas? LP. VI, 837. v¥s¥la nauda, ein grösseres Geldstück, [die volle Summe U.] asins nauda, Blutgeld: maksāsim tam labu asins naudu LP. II, 36. atsl¦gas oder klēts oder mātes naudas, das Geld, das der Mutter für die Auslieferung der Mitgift gespendet wurde BW. 16847; III, 1, S. 93; bāru oder bāriņu, nauda, das Pupillengeld; circeņu nauda, das Geld, das die Verlobten früher opferten Lautb.; dz¥guzes nauda, der Heckpfennig, der nach dem Volksglauben immer neues Geld bringt U.; drānu nauda, das Geld, das für die von der Braut verteilten Handtücher gesammelt wurde BW. III, 1, S. 75. galvas nauda, das Kopfgeld, die Kopfsteuer; īres nauda, das Mietgeld; kabatas nauda Taschengeld; kāzu nauda, das Geld, das dem jungen Paare von dem Braugefolge gesammelt wurde BW. III, 1, S. 11; krūmu nauda, das Patengeld,
a) für das Pastor: b¦rna t¦vs maksāja mācītājam 4 vērdiņus (t¦va naudu) un katra kūma pa vērdiņam (kūmu naudu) I, 178; kruoņa nauda, die Morgengabe: prasait pa pilnam kruoņa naudas un dāvanas! I Mos. 34, 12; pādes nauda BW. I, S. 180, = kūmu n. 1.; pūra nauda, das Geld, das für die Braut gesamelt wurde: pašā vakarā meta pūra naudu BW. III, 1, 100. ruokas nauda, das An-, Handgeld. ruokas oder precības (in Dond. aizduodamā) nauda, das von dem Bräutigam nach der Annahme der Werbung gezahlte Geld Bl. sliekšņa, slieksnīša nauda BW. 16846, = atsl¦gas n.; smiekla (spēles BW. 30017) nauda, Spottgeld: pārduot par smiekla naudu LP. I, 128; sudraba nauda, Silbergeld; šūpuoļa nauda, das Wiegengeld: krustt¦vs un citi kūmi iem¥t šūpuoļa naudu BW. I, S. 173; tilta nauda, das Brückengeld; vaŗa nauda, Kupfergeld; velšu nauda, das von den Hochzeitsgästen für das junge Paar gesammelte Geld BW. III, 1, 89; z¥lta nauda, Goldgeld; zuobu nauda, das Zahngeld: par pirmuo zuobu, kas b¦rnam uzdīga, īstais krustt¦vs dāvināja b¦rnam dālderi zuobu naudas BW. I, 184;
b) als Subj.: Sprw. nauda gribas skaitāma, Geld will gezählt sein. kāda nauda, tāda prece. kam nauda, tam tiesa. nauda stiprāka par taisnību. kur nauda, tur nav trūkuma. nauda ķešas neplēš. te, kundziņ, naudiņa, te lakatiņš, das ist meine ganze (letzte) Barschaft. nauda kâ brīžiem, maize kâ gadiem, bet laba lieta paliek mūžam. v¥ca nauda atpakaļ nāk. nauda gudra – vīra ruokā, das Geld ist klug. d. h. bringt Segen in der hand eines (klugen) Mannes. nauda tava nezudīs Ltd. 1790. nauda iet viņam līdz kâ pielipusi Kaudz. M. nauda kaltējas, žāvējas, das geld trocknet – ein alter Volksglaube. nauda kaltējusēs mazās, spuožas uguntiņās LP. VII, 1047. daudzāmies vēl te˙pat pa gr¦ku pasauli kâ v¥ca nauda Kaudz. M.;
c) als Obj.: naudu aizduot, aizņemties, izduot, ieņemt; naudu kalt, münzen: nauda naudu p¥lna neba nauda mūs p¥e̦lna, mēs p¥lnām naudu. cūkas naudu ne¦d, radiem pašiem diezgan – Devise eines Trinkers und Verschwenders. [naudu plêst U., unbarmherzig Geld zu erhalten suchen; naudu dzìt (germanismus?), Geld eintreiben U.];
d) im Lok. u. nach Präp.: maksāt nevis naudā, bet graudā, nicht bares Geld zahlen, sondern mit Naturalien (Korn) vergüten; naudā iedzīvuoties, celties, zu Geld kommen; naudā turēties, sich im Besitze des Geldes festhalten Dok. A. tad es viņas medīt gāju, kad ādiņa naudā stāv, wenn das Fellchen teures Geld kostet BW. 30531. dzejnieki dzied tautas vaidu, raudu, bizmanis uzsveŗ tuo ar smagu naudu Aus. I, 5. par naudu visu var dabūt, tik t¦vu un māti (mātes) vien ne. par naudu ir v¥lns dancuo. šuodien par naudu, rītu par velti, sagt man zu denjenigen, die auf Rechnung etwas erhalten wollen; [uz naudu vien dzīvuot U., für bares Geld leben];
2) der Rubel: cik gribat... pār siv¦niem? astuoņas naudas (+ 8 Rbl.). Vgl. Etn. IV, 150. [Zu an. nautr „wertvolles Stück Eigentum”, naut „Stück Vieh”, got. niutan „erlangen, geniessen”, nuta „Fänger”, ae. notu „Ertrag”, vgl. Walde Wrtb. 2 531, Meringer IF. XVIII, 234, Persson Beitr. 223.]
[Sagatavots pēc: ME II : 695–696]
•
naûda, 1): smalka n. Pas. XII, 221 (aus Lettg.), Kleingeld. m¥rkavāja, ka tik dabūt gatavas naudas (bares Geld) Kaltenbr. naudas gadi Frauenb., die Jahre (der Jugend), in denen ein Pferd am teuersten verkauft werden kann und ein Mädchen die meisten Freier hat. – Zur Bed, von li. naudà s. auch Fraenkel FBR. XI. 6. [Sagatavots pēc: EH II : 6]
nauda – timpas, penga, skanošais, džungurs
Uzvārdi – Nauda; Naudiņš, Naudiņa; Naudītis, Naudīte.
Vietvārdi – Naudas bedres, ieplaka Zaubes pagastā; Naudas kalni, kalns Naudītes pagastā; Naudas kalns, kalns Nīkrāces pagastā; Naudas leja Nīkrāces pagastā; Naudas lāde, dzelme Jaunalūksnes pagastā; Naudītes pagasts Dobeles novadā, Naudyšova, ciems Balvu pagastā; Naudeniški, ciems Skaistas pagastā; Naudieši, viensēta Brantu pagastā; Naudiņas, viensēta Pilskalnes pagastā; Naudīšu kapi, kapi Krāslavas pagastā; Naudupe Dunikas pagastā; Nemnaudu dzirnavas Zaubes pagastā.
Ergonīmi – Naudas nams, SIA.
nauda; mantots vārds; lš. naudà ‘labums, derīgums, lietderība; īpašums’, gotu niutan ‘sasniegt, iegūt, baudīt’, senangļu notu, nytt, senaugšvācu nuz ‘lietojums, derīgums, ienākums’. Pamatā ide. *neud- ‘satvert, ņemt lietošanai’ no saknes * neu- ‘izdarīt grūdienu; vicināt, māt’. Ar saknes patskaņu miju atv. * noudā- ‘labums’ > b. *naudā- > la. nauda. Nozīmes attīstība: ‘labums’→ ‘īpašums’ (arī ‘lops, lopi kā maiņas vērtība’). [Sagatavots pēc: Karulis 1992 : 619–620]
angļu money
baltkrievu грошы
čigānu lōvé
franču argent
grieķu χρήμα
igauņu raha
krievu деньги
latīņu pecunia
lietuviešupinigai
lībiešu rǭ
poļu pieniądz
somu raha
spāņu dinero
ukraiņu гроші
vācu das Geld
zviedru pengar