Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
nagu apgleznošana, nagu asināmie, nagu dizains, nagu frēze, nagu forma, nagu gels, nagu graušana, nagu griešana, nagu kopšana, nagu laka, nagu līme, nagu līmēšana, nagu lūšana, nagu modelēšana, nagu noņemšana, nagu operācija, nagu pieaudzēšana, nagu problēmas, naga sakne, nagu sēnīte, nagu spīdums, nagu šķērītes, nagu trafareti, nagu uzbūve, nagu uzlīmes, nagu veselība, nagu vīlīte, nagu zīmulis, nagu zīmējumi
akrila nagi, cepures nags, gela nagi
gludi nagi, skaisti nagi, trausli nagi, veselīgi nagi
bojāti nagi, grauzt nagus, griezt nagus, krāsot nagus, pielikt nagus, vīlēt nagus
LVV šķirklis
nags, v.
1. Ragvielas veidojums pirkstu galos (cilvēkam un daudziem dzīvniekiem).
Gari, strupi, asi, līki nagi. Apgriezt, tīrīt nagus. Iecirst nagus ādā. Nagu kopšana. Nagu kopšana.
Pelēkais nags – acu slimība, katarakta.
Mutes un nagu sērga – akūta daudzu mājlopu un savvaļas dzīvnieku infekcijas slimība.
Šķelti nagi – pārnadžu (piem., govs) nagi.
2. Cepures daļa – jumtiņa veida izvirzījums virs cepures.
Cepure ar nagu.
3. Mežrūpniecībā – stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, stumbru neapzāģē visā koka diametrā.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 668]
LLVV šķirklis
nags, -a, v.
1. Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
Gari nagi. Nagu kopšana. Apgriezt nagus. Nolīdzināt nagus ar vīlīti. Nagu laka.
Naga gultne – pamats, uz kura balstās nags.
Naga sakne – naga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā.
Naga valnītis – ādas kroka, kas ietver nagu.
Naga mēnestiņš – gaiša lokveida josla pie naga saknes.
Ieaudzis nags – nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
Viņš bija atsitis labās kājas lielajam pirkstam nagu. Tumši sarkanas asinis pilēja ceļa putekļos .. Arājs-Bērce 1, 124.
Kreisās rokas mazajam pirkstiņam nags bija izaudzēts tik garš, ka atgādināja mazu lāpstiņu. Lācis 6, 232.
Ja nagus lako, jāatstāj brīvi nagu mēnestiņi. Veselība 64, 5, 30.
// Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
Mutes un nagu sērga – akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
.. runcis Mika pārveļas uz otriem sāniem, miegā izlaiž un atkal ievelk nagus .. Zigmonte 1, 244.
pārn. Vai dzīvi lūša nagiem plēs, vai jūsmīgs skaties magonēs – viss norietēs, viss norietēs. Čaklais 3, 37.
.. govis apslima ar mutes un nagu sērgu .. Indrāne 2, 102.
// pārn.; sar. Rokas.
Nav jau, nav nemaz Imants tāds, kas allaž visur grūstu klāt nagus. Viņš stāv Mikam blakus rātns rātniņš .. Ezera 2, 164.
// pārn.; sar. Veiklība, prasme.
Ošu skrūvbeņķim un citām galdnieklietām gan gribētāju netrūktu – viss paša taisīts, un Oša nags katram zināms. Upīts 4, 668.
2. Šādai ragvielas plātnei līdzīgs izvirzījums, veidojums (piemēram, priekšmetam).
Kā milzīga dzelzs vabole tas [traktors] rāpo pāri plašajam tīrumam. Asi tērauda nagi uzirdina augsni .. Zvaigzne 58, 9, 18.
// Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
.. aiz durvīm stāv Lauru Kola un tam blakus, acīm cieši pārvilktu naga cepuri galvā, tievs, melnīgsnējs zēns. Bendrupe 1, 96.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Apdedzināt nagus (arī pirkstus) sar. – ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus.
Ar zobiem un nagiem sar. – ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
Dabūt savos nagos vienk. – dabūt savā varā.
Gari (arī netīri) nagi sar. – saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā.
Grūst nagos (arī rīklē, rokā) vienk. – nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
Ir nags (uz kādu) sar. – saka, ja ir naids (pret kādu).
Izraut nāvei no nagiem (arī no zobiem) sar. – lielām grūtībām izglābt no nāves.
Izraut no nagiem (arī no zobiem) sar. – iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām.
Izsprukt no (kāda) nagiem sar. – laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
Kā bez nagiem, arī kā ar jēliem nagiem, arī jēli nagi sar. – saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
(Kādam) līp pie nagiem (arī pirkstiem) sar. – saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
Ko (arī cik) nagi nes sar. – cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
Krist (arī nokļūt, nonākt) (kāda) nagos sar. – nonākt (kāda) varā, rīcībā.
Līdz ar nagiem sar. – tā, ka tikko pietiek, bez pārpalikuma. Pēdējā brīdī (piemēram, paspēt kur nokļūt).
Līp pie nagiem sar. – saka par cilvēku, kam ir tieksme piesavināties, zagt.
Nagi (arī pirksti, retāk rokas) niez sar. – saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
Ne par naga melnumu (arī tiesu, platumu) sar. – nemaz.
Ne tik (daudz), cik (arī ka) melns aiz naga sar. – nemaz.
Pa nagam sar. – pa spēkam.
Palaist nagus vienk. – izdarīt, parasti sīku, zādzību. Kauties.
Par naga melnumu (arī tiesu, platumu) sar. – mazliet, nedaudz.
Saldēt nagus sar. – tērēt laiku, velti cerot ko panākt, iegūt.
Skriet, ko nagi nes sar. – ļoti ātri skriet.
Smērēt (arī triept, traipīt u. tml.) nagus vienk. – izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā. Piekaut (kādu), sist (kādam).
Tik (daudz), cik (arī kā) melns aiz naga sar. – ļoti maz.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Naga (pirksta) platums sar. – ļoti niecīga daļa; mazliet, nedaudz.
Naga (nagu) darbs novec. – darbs, kas prasa lielu spēku piepūli.
Nagu maucējs – spīdzinātājs.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : I – 202; 671; II – 173]
Terminoloģija
Anatomijā – naga gultne, naga ķermenis, naga pamatne, naga plātnīte, naga sakne, naga valnītis.
Medicīnā – naga ablācija, naga mikoze.
Onomastika jeb īpašvārdi
Vietvārdi – Alnagi, mājas; Nagaži, mājas; Nagaiņu kalns; Pārnaga kalns; Nadziņu muiža.
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – nail
baltkrievu – цвік
franču – ongle
grieķu – καρφί
igauņu – küünis
krievu – ноготь
latīņu – unguis
lietuviešu – nagas
lībiešu – kīntš
poļu – paznokieć
somu – naula
ukraiņu – цвях
vācu – der Nagel
zviedru – spik
Pasakas
Lapsa un lakstīgala
Lapsa grib lakstīgalu noķert un tādēļ saka: „Uja! Kur tu vareni dziedi, tīri sirds sāk kūsāt. Nāc, lai tevi par tādu varenu balsi apkampju un skūpstu.”
Nabadzīte, lapsas viltību nepazīdama, iet arī; bet šī, lakstīgalu nagos dabūjusi, saka: „Nu man gards kumoss. Esmu ēdusi gan visādas gaļas, bet tavu gaļu ēdīšu pirmo reizi savā mūžā.”
Lakstīgala nu paredz nāvi priekš acīm, un tādēļ tā ātri apķer, sacīdama: „Vai nu tik garda būšu, nezinu, tik teikšu to, ko esmu piedzīvojuse un pate savām acīm redzējuse. Skat, kūmiņ, pērn vilks, tavs krusttēvs, noķēra manu māsasdēlu, un ko viņš atrada: gaļa tik liesa un negaršīga, ka nekur likt. Ko tur teikt, mēs ar to mūžīgu dziedāšanu nodziedamies, ka kauli un āda vien. Tādēļ, ja gribi patiesi labu kumosu dabūt, pabaro mani līdz rītam ratu rumbā, jo darva mūsu mīļākā barība no laika gala.”
Lapsa ļaujas ieteikties un dara, kā mācīts. Bet lakstīgala, kamēr lapsa vienā rumbas galā gaida, – spurr! – otrā rumbas galā un apdzied pievilto tik zobgalīgi, ka šī no dusmām drīz vienā galā, drīz otrā. Bet ķer nu čigānu krūmos! Spurr! – atkal, un lakstīgala jau eglē.
[http://valoda.ailab.lv/]