Tradicionālā transkripcija

[mûš:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[muːˀʃː]

[m] – skanenis

[ū] – garais patskanis

[š] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogrammas – ū; žs.

mūž- – sakne, vārda celms

-s – sakne

mūž+dien

mūž+iz-glīt-īb-a

mūž-a+maiz-e

mūž-a+mež-s

mūž+sen-s

mūž+vec-s

mūž+zaļ-š

pus+mūž-s

mūž-am (apst. v.)

mūžs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Vecmāmiņas mūžs nav bijis viegls, bet viņa nekad nav sūdzējusies.

2) izteicēja daļa – Neparedzams kā it viss šajā pasaulē ir cilvēka mūžs.

3) galvenais loceklis – Neizdzīvotais mūžs.

4) papildinātājs – Rakstniece savu mūžu ir atainojusi literārajos darbos.

5) apzīmētājs – Mūža beigās ikviens izvērtē dzīvē paveikto un atstāto nākamajām paaudzēm.

6) laika apstāklis – Nekad mūžā es nebūtu rīkojusies citādi!

mūža beigas, mūža darbs, mūža garums, mūža gājums, mūža gods, mūža ieslodzījums, mūža ilgums, mūža mājas, mūža mīlestība, mūžu mūžos, mūža nogale, mūža notikums, mūža ritums, mūža sapnis

cilvēka mūžs, darba mūžs, dzīvnieku mūžs, lietu mūžs, putnu mūžs, saules mūžs, zvaigžņu mūžs

garš mūžs, grūts mūžs, ilgs mūžs, īss mūžs, raibs mūžs, smags mūžs, viegls mūžs

neizdzīvots mūžs, piepildīts mūžs

mūžs, v.

Laikposms no dzimšanas līdz nāvei; laikposms no (kā) rašanās līdz bojāejai. 

Garš mūžs. Mūža ilgums. Mūža darbs. Atcerēties visu mūžu.

Uz mūžu – uz visu laiku, kamēr dzīvo.

Savu mūžu ne – nekad mūžā.

Priedes mūžs. Ēkas mūžs. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 666]

mūžs, -a, v.

1. Laikposms, kurā noris (cilvēka) eksistence. Arī dzīve.

Ilgs mūžs. Garš mūžs. Īss mūžs. Mūža beigas. Strādāt visu mūžu.

Darba mūžs – ar darbu saistītā mūža daļa.

Mūža darbs – ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs. Šādas darbības rezultāts.

Mūža maize – mūžamaize.

Izbeigt mūžu – nonāvēt.

Mūža (arī dzīves) draugs poēt. – vīrs.

Mūža (arī dzīves) draudzene poēt. – sieva.

Uz mūžu – līdz mūža galam.

Mazā meitenīte kā mazs cinītis sēdēja mātei blakus un skatījās it priecīgi visapkārt. Viņa varbūt brauca pirmo reizi savā mūžā. Birznieks-Upītis 6, 48.

.. dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies. Zālīte 5, 7.

Neaptverami plašs un daudzveidīgs ir mākslinieka mūža darbs. Literatūra un Māksla 60, 51, 3.

.. Edžiņš atskatījās uz mātes kapu, projām ejot, uz mūžu iekļaudams atmiņā šo vietu. Lācis 15, 199.

// Laikposms, kurā noris (dzīvnieka) eksistence.

Bebru mūžs sasniedz 50 gadus vai nedaudz mazāk. Zvaigzne 53, 18, 26.

Kaķa mūžs sar. – īss mūžs.

Iemigu saldā apziņā, ka visdrausmīgākā diena manā kaķa mūžā ir pārdzīvota. Grīziņš 1, 58.

// Laikposms, kurā noris (auga) eksistence.

Ozola mūžs.

Ābeles mūžs [ir] 30–200 gadi un pat vēl ilgāks. Augļkopība 13.

// Laikposms, kurā pastāv (neorganiskās dabas vielas, veidojumi). Laikposms, kurā (priekšmets, ierīce u. tml.) ir derīgs izmantošanai.

Planētas mūžs. Celtnes mūžs. Darbmašīnas mūžs.

.. būs stipri pamati, ilgu mūžu turēsies jaunuzceltais nams. Literatūra un Māksla 72, 1, 2.

// Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).

.. pasaulē ir gauži maz kā absolūti jauna, jo mūsdienās jaunuma mūžs ir īss .. Zvaigzne 74, 5, 13.

2. parasti dsk. Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.

// ģen.: mūža, adj. nozīmē Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi. Mūžīgs.

Mūža mežs – mūžamežs.

„.. kur tad uzreiz tieši mums [patēvam ar bērniem] būs tāds mūža naids?” Zigmonte 5, 185.

Mūža dusa poēt. – nāve. Stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts.

Sirmgalvis: .. Un ļaus man vieglāk acis aizdarīt Uz mūža dusu. Aspazija 3, 292.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

mūžs – myužs; nekad mūžā fraz. – myužā
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

mûžs – myûšs. bàiќt myûžu – nomirt; nodzīvot mūžu, nevēlami ietekmēt mūžu.

savu myûžu – lielu daļu no mūža.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 631]

mūžs – mūža gājums, mūža gaita, mūža dienas, dzīve, dzīves laiks, dzīves gājums, dzīves gaita, dzīves ceļš

Acis aizdarās uz mūžu poēt. – (cilvēks) nomirst.

Aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu) poēt. – (no)mirt.

Aizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā poēt. – nomirt.

Ak (tu) mūžs! sar. – izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.

Ēst mūžu sar. – nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.

Gulēt mūža (arī mūžīgā) miegā, arī gulēt mūža (arī mūžīgu) miegu poēt. – būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.

Kaķa mūžs sar. – īss mūžs.

Mūža (arī dzīves) novakare (arī novakars) – vecumdienas.

Mūža durvis poēt. – zārka vāks.

Mūža dusa poēt. – nāve. Stāvoklis, kad mirušais ir apbedīts, apglabāts.

Mūža māja poēt. – zārks. Kapsēta.

Mūža vakars (arī riets) poēt. – mūža beigu posms.

Mūžs iegriezies otrā pusē – saka, kad cilvēks ir vairāk nekā piecdesmit gadu vecs.

Mūžs iegriežas vakara pusē – pienāk vecums.

Mūžu mūžos – ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.

No mūža laika novec. – no ļoti seniem laikiem.

Savu mūžu – savienojumā ar noliegtu verbu: nekad.

Uz (visiem) mūžiem, arī uz mūžu mūžiem – uz ļoti ilgu, arī bezgalīgi ilgu laikposmu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Saules mūžs – bezgalīgi ilgs laiks; nebeidzami garš mūžs.

[Sagatavots pēc: LFV I 1996 : 783]

angļu – life

baltkrievu – жыццё

franču – vie

grieķu – ζωή

igauņu – eluaeg

krievu – жизнь

latīņu – aetās

lietuviešu – amžius

lībiešu – igā

poļu – życie

somu – elämä

ukraiņu – життя

vācu – das Leben

zviedru – livet

Bez dubļu mūža nenodzīvosi. 

Daudz dieniņu mūžiņā: cita laba, cita slikta. 

Kas vecākus neklausa, tam mūžam labi neiet. 

Ko reiz izteici, to mūžam neatņemsi. 

Ko šodien aizkavēsi, to mūžam nepanāksi. 

Labāk dzīvo īsu mūžu ar godu, ne garu ar negodu. 

Mūžu dzīvo, mūžu mācies. 

Mūžu dzīvo, mūžu mācies; lāpi tad, kad plīsums sācies. 

Mūžu dzīvot ne maisu šūt. 

Sava mūža galu neviens nevar redzēt. 

Iesvētījot un laulājot, jāturot klāt sudraba nauda, tad visu mūžu būšot naudīgs.

Iesvētīšanas dienā aiz kakla jāaizbāž maizi, tad visā mūžā maizes netrūks.

Iesvētīšanas dienā no otra nedrīkst neko aizņemties, tad visu mūžu būs no citiem jālasa.

Kam uzacis saaugušas kopā, tam ilgs mūžs.

Kam delnās ir daudz krusta zīmju, tam būs grūts mūžs, kam gludas delnas, tam būs viegls mūžs.

Cilvēkiem, kuriem rupji mati, ir viegla dzīve.

Kas vienreiz savā mūžā kož? – Bite. 

Mazs mazs vīriņš sēž vienmēr aizkrāsnē; visu savu mūžiņu spēlē uz vijoles. – Circenis. 

Mūža lāde, pusmūža vāks. – Daugava un ledus. 

Lai ir vieglis, kad ir vieglis,

Vaiņagā vieglis mūžs,

Vaiņagā vieglis mūžs,

Gari soļi staigājot. [LD 24533-2]

Pasaklanu sieviņām,

I jaunām meitiņām,

Lai manai līgavai

Vieglis mūžs dzīvojot. [LD 22796-0]

Es savai Laimiņai

Nedod’ tīra ūdentiņa:

Lai dzer vīnu, lai dzer medu,

Kad tik man vieglis mūžs. [LD 9191-0]

Vienai meitiņai dzimstot Laima nolēmusi ilgu, pagrūtu mūžu un vecuma galā pie tīnes osas pakārties. Tā arī bijis: sasniegusi lielu, lielu vecumu, bet cauru mūžu nekādas prieka dienas nebija piedzīvojusi. Reiz sirmā žēlojusies Dievam: „Kādēļ viņai tāds mūžs?” Dievs atteicis: „Nevaru palīdzēt, prasi Laimai!” Nogājusi pie Laimas, Laima atbildējusi: „Kas lemts, tas lemts!” Ne ilgi pēc tam vecenīte gājusi klētī; te aizķēries diegu gabals (tītavās netīts gabals) aiz tīnes osas un šī nespēkā tur mudžinājusies, mudžinājusies, kamēr samudžinājusies pavisam un pakārusies.
[http://valoda.ailab.lv/]

Dēliņkalns un Meitiņkalns

Vecītis teicis: „Ja jūs gribat, tad varat palikt nešķirami uz visu mūžu.” Tad vecītis piesitis ar nūjiņu trīs reizes pie zemes un puisis pārvērties par Dēliņkalnu, bet meitene – par Meitiņkalnu. Uz Dēliņkalna uzaudzis liels ozols, bet uz Meitiņkalna – priede, un koku zari saķērušies kopā.
[Sagatavots pēc: Lejniece 1997 : 12]

NABAGS. – Kurš spēj atdot sevi visu,

Savu dzīvi, savu gribu.

ANTIŅŠ. Tētiņ, ak, i savu gribu?

Ak, tik vienu pašu skatu!

Viss mans mūžs tik viņai dzīvots.

Tūkstoš – tūkstoši to redzēs,

Un tik man tas būs aizliegts?

Tūkstošiem ir viena alga,

Manim ir tā visa dzīve!

NABAGS. – Kurš spēj atdot sevi visu,

Savu dzīvi, savu gribu.

ANTIŅŠ. Tētiņ, tēt, ak, sirds man pagurst!

Nava tāda, kas to spētu. [Rainis 1997 : 39]

Latviešu folklorā likteņa lēmēja un cilvēka mūža licēja ir Laima. Viņa sargā meitu godu un tikumu, iesaistās jaunavu izprecināšanā un palīdz radībās. Ar cilvēka mūža ritējuma krustpunktiem saistītās Laimas dziesmas koncentrējušās galvenokārt radību un kristību dziesmu ciklā, kad tiek likti pamati visai dzīvei.
[Sagatavots pēc: Kokare 1999 : 106]

Autore K. Sergejeva.

Dziesma Jautra dziesmiņa sev pašam (Tāds mūžs). Vika vārdi, Imanta Kalniņa mūzika, izpilda Ojārs Grīnbergs.

Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu ir saņēmuši: basketboliste Uļjana Semjonova (2007), bijušais Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš (2008), šķēpa metējs Jānis Lūsis (2009), radio un televīzijas žurnālists Gunārs Jākobsons (2010), motosportists Jānis Serģis (2011).

●

Teātra balvu „Spēlmaņu nakts” par mūža ieguldījumu ir saņēmuši: scenogrāfs Ilmārs Blumbergs (2008/2009), aktieris un režisors Kārlis Pamše (2009/2010), režisors Ādolfs Šapiro un aktrise Astrīda Kairiša (2010/2011).

●

Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu ir saņēmuši: komponists un pianists Raimonds Pauls (2000), dziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere (2001), diriģents Valdis Vikmanis (2002), kordiriģente Terēzija Broka (2003), dziedātāja Leonora Daine (2004), dziedātājs Kārlis Zariņš (2005), pianiste Vilma Cīrule (2006), mūzikas vēsturnieks Oļģerts Grāvītis (2007), diriģents Gido Kokars (2008), pianiste Inta Villeruša (2009), pianiste Jautrīte Putniņa (2010), diriģents Tovijs Lifšics (2011).