mute, -es, dsk. ģen. -tu, s.
1. Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, arī gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai. Galvas daļa ap šo atveri. Mutes dobums.
Mutes kaktiņi. Sausa mute. Aizvērt muti. Ielikt mutē maizes kumosu. Turēt mutē konfekti. Plātīt muti. Šķobīt muti. Kukaiņu mutes orgāni.
Mutes harmonikas – mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
Mutes un nagu sērga – akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ar ko var inficēties arī cilvēki.
Ar muti – vārdos.
Ar kāru muti – izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
Nokrist uz mutes – nokrist ar seju lejup pret ko. Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.
Atplest muti līdz ausīm sar. – ļoti plati atplest muti.
Acis nodūrusi, Līze paņēma glāzīti, cēla uz lūpu pusi, bet līdz mutei neuzcēla. Sakse 2, 5.
.. kaķe .. savus bērnus nes mutē un rāpjas pa pakšiem. Birznieks-Upītis 1, 32.
Kādā Anglijas ostā brālis bija nopircis uz abām pusēm spēlējamas mutes harmonikas .. Zvaigzne 74, 8, 16.
„Ak – es zinu gan, kādēļ tev mani vārdi tik rūgti. Ar muti gan tu no viņa esi atsacījusies, bet sirds tev vēl turas cieti pie viņa.” Blaumanis 6, 195.
Gabaliņu paskrēju, tad kāja aizķērās aiz kāda ciņa un es nokritu zemē tieši uz mutes. Zālīte 5, 73.
// sar. Seja.
Saimnieku bērnus jau no ārienes vien varēja pazīt – zēniem mutes tīrākas, meitenēm zilas vai sarkanas bantes [lentes] matos. Upīts 4, 357.
// sar. Ēdājs. Arī apgādājamais.
Viņa [māte] bija aizņemta ar darbiem no agra rīta līdz vēlam vakaram, jo ģimenē skaitījās sešas mutes .. Dorbe 4, 44.
2. Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
Uz mutes apgāzta laiva.
Pats kalns .. bija pavisam kails un atgādināja zaļganu, uz mutes apgāztu bļodu. Grants 3, 45.
// Vieta, pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
Gar klintīm šļakstījās viļņi, dažkārt pilnīgi aizsegdami alas muti. Grīva 6, 94.
// Vieta, pa kuru var ievadīt (kur iekšā).
Vezums pēc vezuma piebrauca pie kuļmašīnas, tūkstošiem kūļu cits pēc cita pazuda tās mutē .. Viks 1, 247.
// Kurtuve.
Krāsns durvis bija vaļā, un tās mute pilna kvēlojošu Ogļu .. Ezera 1, 165.
3. dsk.; novec. Skūpsts.
Kliedziet, puiši, kam ir vaļas, Vilks ēd manu kumeliņu! Es būt’ [būtu] kliedzis, man nav vaļas, Ciema meitas mutes prasa. Darba vara lielu dara 1089.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Ar gardu (arī saldu) muti – ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
(Ar) atplestu muti, arī muti atpletis – lielā pārsteigumā, izbrīnā.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā) – rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē sar. – ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) sar. – (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sar. – saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
(Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) – saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
Aizbāzt muti vienk. – neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas; pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
Ar muti kalnus gāzt sar. – lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt, daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē – saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Ar pilnu (arī platu) muti; mute līdz ausīm; mute vārās sar.; vienk. – saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti – ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Atdarīt (arī atvērt) muti – sākt runāt.
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes sar. – atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Braukt ar muti (arī mēli) vienk. – daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
Dot mutes – skūpstīt.
Dzīvot no rokas mutē – dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Ir uz mutes kritis – saka par cilvēku, kas neattapās, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Izkratīt dvēseli pa muti sar. – nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
Izlaisties (arī palaisties) mutē sar. – runājot atļauties vaļības.
Izņemt vārdus no mutes – pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Kā ūdeni mutē ieņēmis – saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Kustināt muti (arī mēli) sar. – runāt.
Liela mute sar. – saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Likt pie mutes (arī lūpām) – nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē – pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.
Ļaužu mutē – ļaužu valodās.
Mute atdarās (arī atveras) – saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atplešas – saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Mute klab vienk. – saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Mutes bajārs (arī varonis) sar. – lielībnieks.
Muti ciet! arī Turi muti! vienk. – saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) vienk. – lieki, arī bez panākumiem runāt.
Nav ko mutē bāzt sar. – saka, ja nav ko ēst.
Nav uz mutes kritis – saka par atjautīgu cilvēku, kas vienmēr zina, ko atbildēt, prot atbildēt tā, kā vajag.
Ne(ie)ņemt (ne) mutē – nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus); ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) – saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
No mutes mutē – strauji izplatoties (par ziņu, vēsti, baumām u. tml.).
No tavas mutes dieva ausī sar. – saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
Palaist muti sar. – izteikties nepieklājīgi, rupji; izpļāpāt.
Pats lien mutē – saka par ko ļoti garšīgu.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj – saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas; saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā) – saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) – saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Ūdens kāpj (arī (ie)smeļas, nāk) mutē – saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) sar. – censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
